Jau ziņots, ka 11. martā Japānu satricināja deviņas balles stipra zemestrīce un valsts ziemeļu salas Honsju piekrasti nopostīja desmit metrus augsts cunami, izraisot avāriju Japānas Fukušimas atomelektrostacijā.

Rīgas Doms un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija bija aicinājušas uz ekumēnisku aizlūgumu par Japānas zemi un tautu. Pieminot traģēdiju arī ar koncertu „Veltījums Japānai”, kas notika sestdien, 26. martā plkst. 18.00 Rīgas Domā,-ziņo spektrs.com

„Pēdējās dienās mūs visus ir aizsniegušas ziņas par Japānas traģēdiju, kas ir nodēvēta par lielāko traģēdiju tautas vēsturē kopš II pasaules kara. Vairāki desmiti tūkstoši bojā gājušo, milzīgs skaits to, kas palikuši bez pajumtes”, pauž Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.

Svētbrīdi vadīja Romas Katoļu baznīcas Latvijā Rīgas diecēzes arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas bīskaps Guntars Dimants un Latvijas Pareizticīgo baznīcas priesteris Jānis Dravants.

Pasākumu apmeklēja arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), Saeimas priekšsēdētājas biedrs, sadarbības ar Japānu deputāts Gundars Daudze (ZZS) un citi parlamenta, valdības un Rīgas domes pārstāvji, kā arī ārvalstu diplomāti.

Japānas vēstnieka Latvijā Takaši Osana uzruna

Japānas vēstnieks savu runu teica latviešu valodā. “Latvijas tauta, jūs esat sirsnīgi Japānas tautas draugi. Ja ir draugi, mēs varam pārdzīvot jebkuras bēdas. Ja ir draugi, mēs varam pārvarēt visas grūtības,” sacīja Osanai.

Pēc notikušā Japānas vēstniecība saņēmusi lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju līdzjūtības vēstījumu. “Japānas tautas vārdā es vēlētos izteikt visdziļāko pateicību visiem šiem cilvēkiem,” sacīja vēstnieks. Turklāt izteica cerību, ka kopā ar draugiem.

Uzrunas un aizlūgumus pavadīja muzikālie priekšnesumi, kurus sniedza Latvijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūziķi. Emocionāli skaņdarbi rosināja solidarizēties un vērst skatu uz Dievu, kopīgi lūdzot, neatkarīgi no vecuma vai konfesijas.

Latvijas Ārlietu ministrija

“Japāna ir valsts, kas aizvadīto divdesmit gadu laikā ar dažādām praktiskām mērķprogrammām ir būtiski stiprinājusi Latvijas zemi un tās tautu. Pavisam īpašs bijis tās atbalsts kultūras jomā – gan Latvijas Nacionālajai operai, gan Latvijas Nacionālajam un Liepājas simfoniskajiem orķestriem, Latvijas Mūzikas akadēmijai. Ar sevišķu sirds siltumu Japānas publika allaž uzņēmusi mūsu dziedātājus un mūziķus savā zemē,” norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Mācītāju vēstījums

Mācītāju vēstījumā tika atgādināti Jēzus Kristus vārdi par žēlsirdību un to, ka jāpalīdz grūtā situācijā nonākušajiem līdzcilvēkiem.

Ziedojumi

Pasākuma laikā bija iespēja arī ziedot Japānas zemestrīcē cietušo cilvēku atbalstam, nododot līdzekļus Japānas Sarkanajam Krustam. To var darīt arī turpmāk, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006880, pārskaitot naudu uz “Swedbank” kontu “LV28HABA0140J04577004″ (ar norādi “Japāna”).

Kas gan pamudinājis visus šos cilvēkus vienoties kopējā lūgšana? Pārdomās dalās Maija Zepa no “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” Inese uz dievkalpojumu ieradās ar vēlmi sniegt finansiālu atbalstu – jo mēs nekad nevaram zināt, kas var notikt ar mums pašiem. Arī viņas tuvinieki pārdzīvo līdzi Japānas tautai un vēlas palīdzēt. Īpaši aizkustinošs Inesei šķita mātes lūgums ziedot viņas vārdā. Pārsteidzoši, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēku vidū sastopama tik liela līdzjūtība. Tā piemēram, 79 gadus vecā Aina Staņeviča stāsta, ka Japānas traģēdija viņu ir aizkustinājusi līdz pat asarām. Kaut arī sieviete gadu dēļ ļoti slikti dzird un no aizlūgumiem spējusi saklausīt vien skaņas, viņa izjutusi iekšēju pamudinājumu atbalstīt arī ar savu lūgsnu.

Paldies!

Jāpiebilst, ka jau iepriekš saņemot pirmās ziņas par Japānas traģēdiju operatīvās lūgšanās noreaģēja draudzes: Prieka Vēsts”; „Jaunā Paaudze”; „Labā Vēsts”; „Patiesības Vārds” paldies viņām un arī citām, kuras ir iesaistījušas lūgšanās, bet nav pieminētas.