„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

29.06.2012. Latvija: intervija ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (NA) – par ebreju restitūciju jautājumu

Ņemot vērā, ka spektrs.com e-pastā [email protected] joprojām tiek saņemti jautājumi ebreju organizācijas sabiedrisko celtņu īpašumu pieprasīšanas sakarā, tad piedāvājam interviju ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība), un Andri Grūtupu un  Aleksandru Kiršteinu– par ebreju restitūciju jautājumu. Abas intervijas sagatavojusi “Neatkarīgā rīta avīze”

– Politologi runā, ka galvenais jūsu demisijas iemesls nebija t.s. ebreju jautājums, ar ko tagad pilni mediji, bet gan kaut kas cits un šo citu parādīšot Nacionālās apvienības (NA) tālākā rīcība,-ziņo spektrs.com/nra.lv

– Nē, galvenais iemesls ir ebreju restitūciju jautājums, mūsu un Vienotības atšķirīgā izpratne par šo jautājumu. Neslēpšu, ka demisijas lēmuma pieņemšanu ir veicinājusi arī komunikācija starp Vienotību un Nacionālo apvienību.

– Jūsu partijas biedrs Roberts Zīle teica, ka NA ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu kandidēt uz tieslietu ministra amatu. Bet NA taču ir vienots viedoklis par ebreju restitūcijām, proti, NA ir pret to, ka tas tiek risināts tādā veidā, kā to piedāvā pēcatmodas periodā dibinātās ebreju organizācijas – atdodot tām īpašumus, kas it kā piederējuši līdzīgi nosauktajām organizācijām, kuras beigušas eksistēt padomju okupācijas sākumā. Vai tad nākamais tieslietu ministrs, kas nāks no NA rindām, varētu piekrist šādam jautājuma risinājumam?

– Mums ir NA valdes un frakcijas lēmums attiecībā uz restitūcijas jautājumu, tas ir spēkā esošs, tas ir attiecināms uz mani kā uz bijušo ministru – tāpat kā uz jebkuru nākamo. Līdz ar to pirmais jautājums, ko risināsim sarunās ar premjeru, būs par to, kas notiek ar rezolūcijām, kas joprojām ir spēkā esošas. Es runāju par rezolūcijām gan attiecībā uz darba grupas veidošanu, gan uz īpašumu saraksta veidošanu. Šajos jautājumos mums ir domstarpības. Pēdējā rezolūcijā bija paredzēts sagatavot kopīgu viedokli ar ārlietu ministru Rinkēviču, taču mums ar viņu ir atšķirīgi viedokļi. Mēs vēlamies, lai mūsu uzstādījumu respektē.

– Piedodiet, bet saraksts ar ebreju kopienai it kā piederošajiem īpašumiem jau bija izveidots.

– Jā, tas tika izveidots 2010. gada 21. maijā un tika nosūtīts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. To izdarīja toreizējais tieslietu ministra pienākumu pildītājs Lieģa kungs.

– Tad jau Dombrovska kungs varēja pats nodarboties ar šiem sarakstiem un šo jautājumu risināšanu.

– Kāpēc viņš to nedarīja – nezinu.

– Kas iniciēja ebreju jautājuma aktualizāciju? Kādu laiku taču bija klusums.

– 1. jūnijā saņēmu Ministru prezidenta rezolūciju, kurā bija rosināts izveidot darba grupu Tieslietu ministrijas vadībā, un tās uzdevums būtu sagatavot īpašumu sarakstus. Es informēju valdi un frakciju, pēc tam sekoja mūsu viedoklis par šo jautājumu. Arī sadarbības padomē mēs lūdzām premjeru, lai viņš izstāsta savu viedokli par to, kāds ir šīs rezolūcijas mērķis. Atbildi mēs nesagaidījām. Es aizsūtīju viedokli premjeram ar saviem argumentiem, kāpēc šāda darba grupa nav jāveido. Pēc kāda laika sekoja otrā rezolūcija.

– Atgādiniet, kas tajā bija.

– Otrā bija par to, ka jāizveido savstarpēji saskaņots viedoklis ar ārlietu ministru un jānosūta saraksti ebreju kopienai. Klāt pievienotajā vēstulē ebreju kopiena diezgan precīzi norādīja, ka viņi paši gatavo likumprojektu par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju.

– Kopiena? Tai ir piešķirta likumdošanas iniciatīva?

– Nē, nav. Tas, kas nepārprotami bija skaidrs no pirmās rezolūcijas: ja Tieslietu ministrija būtu uzņēmusies vadīt šo darba grupu, tieslietu ministram būtu jāvirza šis likumprojekts valdībā un Saeimā. Mēs runāsim ar Vienotību, ka šis jautājums jānoņem no darba kārtības. Lai premjers pats veido šo darbu vai arī uzdod to veidot ārlietu ministram, kas piekrīt viņa nostājai. Diskusijai par šo jautājumu jānotiek Saeimā politiskā līmenī. Ja kāds grib pārskatīt denacionalizācijas procesu, tad kādam tas ir jāpasaka. Un tad jābūt par to diskusijai. Un mūsu viedoklis ir tāds: ja denacionalizācijas process tiek pārskatīts, tad tas jādara plašākā griezumā: tad tas attiecas ne tikai uz ebreju kopienu, bet arī uz visām citām sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kā arī uz citām nacionālajām kopienām – uz krievu, lietuviešu, čigānu utt.

– Protams, citādi sanāk tā savādi: ebreju kopiena izrādās augstāka un vienlīdzīgāka par citām kopienām.

– Jā, tādā gadījumā varētu būt pretruna ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Ja man kā pilsonim, juristam un bijušajam tieslietu ministram kāds, piemēram, lietuviešu biedrības pārstāvis, uzdotu jautājumu, kāpēc viņš nevar pretendēt uz īpašumu, kuru viņam savulaik neizdevās atgūt, man nebūtu atbildes uz šo jautājumu.

– Vai denacionalizācijas procesa laikā īpašumus varēja atgūt arī sabiedriskās un reliģiskās organizācijas?

– Jā, bija kārtība, kādā tās varēja atgūt īpašumus. Ja runājam konkrēti, ebreju biedrība ir dibināta 2003. gadā, un ir jautājums, vai to var uzskatīt par iepriekšējo, pirms kara dibināto, organizāciju saistību pārņēmēju.

– Kas to var izlemt vai novērtēt?

– Tiesa vai likumdevējs.

– Kāpēc NA ir tieši tāda nostāja, kāda tai ir?

– Jautājums loģiski ir par denacionalizāciju – pārskatām to vai ne. Nākamais jautājums – kāpēc tikai attiecībā uz vienu kopienu, nevis uz visām? Ja tas viss tā notiek, tad sabiedrībai tas jāizskaidro. Šos īpašumus atņēma nacistiskais un komunistiskais režīms, Latvija kā valsts tai laikā bija iznīcināta. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija visiem deva iespēju atgūt savus īpašumus. Latvijas valsts un latviešu tauta nav kolektīvi atbildīga par holokaustu mūsu valsts teritorijā.

– Nav dzirdēts, ka sabiedrībai kāds kaut ko skaidrotu.

– Diemžēl jums taisnība.

– Ja pareizi saprotu, denacionalizācija ir beigusies – gan privātpersonām, gan sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.

– Jā, denacionalizācijas process ir beidzies. Arī ebrejiem. Bet šobrīd nosacīti eksistē likumdošanas sprauga. Piemēram, ja ir kāda sabiedriskā organizācija, kura tiesiski var pierādīt savu pēctecību un kurai, viņasprāt, pieder kāds īpašums. Šī organizācija var iet uz Saeimu un lobēt konkrētu likumu par konkrētu īpašumu. Reizēm tādas lietas notiek: uz Saeimu tiek virzīti ugunsdzēsēju, ārstu biedrības īpašumu restitūcijas jautājumu likumprojekti. Tas vēl tagad ir iespējams. Bet nevis tā: paņemt kaut kādu sarakstu un pieprasīt tajā esošo īpašumu atdošanu.

– Spiediens šajā jautājumā esot ļoti liels. Pastāstīsiet, no kuras puses?

– Nu, kaut vai šīs pašas rezolūcijas. Ja mēs jau pēc pirmās rezolūcijas pasakām savu viedokli, ja tai seko otrā rezolūcija, kas būtībā nav izpildāma, tas rada ažiotāžu un līdz ar to arī spiedienu.

– Ceturtdien Latvijā ieradīsies ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Vai pieļaujat, ka viņa varētu risināt sarunas par ebreju restitūciju jautājumu?

– Es to neizslēdzu. Kas attiecas uz ebreju restitūciju jautājumu, es savu un apvienības nostāju esmu paudis gan ASV vēstniecei, gan ebreju organizāciju pārstāvjiem. Mēs katrs palikām pie sava viedokļa.

– Vietējā ebreju organizācija Arkādija Suharenko vadībā arī spiež risināt ebreju restitūciju jautājumu?

– Ja saliekam visus faktus dokumentāli, premjera pirmā rezolūcija tapa, balstoties uz Suharenko vēstuli.

– Vai šāds spiediens, jūsuprāt, Latvijā neveicina antisemītismu?

– Šajā situācijā mani biedē tas, ka tiek izcelta viena kopiena. Tas var pasliktināt situāciju sabiedrībā. Domāju, ka pati ebreju kopiena arī apzinās, ka tas nav labi.

1 komentārs

#1Agita GeslereJuly 3, 2012, 11:33 pm

Šajā situācijā mani biedē tas, ka tiek izcelta viena kopiena. Tas var pasliktināt situāciju sabiedrībā. Domāju, ka pati ebreju kopiena arī apzinās, ka tas nav labi……es teiktu ,ka šei neviens neko neapzinās…..
Jau ilgāku laiku portālos tiek prasti apsaukāti un lamāti ebreji, pat izteikti draudi….Latvijā dzīvo daudzas minoritātes….ebreji,poļi,ukraiņi,baltkrievi,lietuvieši,krievi,čigāni uttt…..un latvieši…..teritorija neliela…naudas nav….ko te vēl dalīt???????????????

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.