Rēzeknes Jēzus sirds katedrāle ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas celts XX gs sākumā un ir ievērojamākā celtne Rēzeknes pilsētā,- spektrs.com ziņo kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.
Eksperti atzinuši, ka katedrāles jumts ir katastrofālā stāvoklī, daudzviet tas tek, bojājot ēkas jumta konstrukcijas un sienas.
Naudas lietas
Rēzeknes Jēzus sirds draudze diemžēl par ticīgo ziedojumiem spēj apmaksāt tikai komunālos maksājumus, savukārt Kultūras ministrijai nav pieejami brīvi finanšu resursi, kurus varētu piešķirt Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta remontam, jo no valsts budžeta iedalītie līdzekļi kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai ir jau šā gada sākumā piešķirti dažādu valsts kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.
Baznīcas vēsture
Rēzeknes Svētās Jēzus Sirds katedrāle ir viena no lielākajām baznīcām Latvijā. Pašreizējās baznīcas vietā 1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, kas 1887. gadā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniem ķieģeļiem celto baznīcu sāka būvēt 1893. gadā pēc Rīgas inženiera Floriāna Viganovska meta gotikas stilā, bet to iesvētīja 1914.gadā. Kopš 1995. gada šī baznīca ir Rēzeknes – Aglonas diacēzes centrs.
Baznīcas formas atspoguļo sava laika arhitektūras iezīmes: fasādes daļa veidota pseidoromānikas, bet altārdaļa – pseidogotikas stilā. Vācijas un Austroungārijas meistaru ozolkokā grieztos altārus grezno Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Sv. Terēzes, Sv. Annas, Sv. Elizabetes u.c. skulptūras. Prezbiterija vitrāžās skatāmi Livonijas bīskapu Sv. Meinharda un Sv. Alberta attēli.
Baznīca ir visaugstākā celtne Rēzeknē un viens no vērtīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
1 komentārs