„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

28.06.2012. Latvija: Valsts prezidents un arhibīskaps Vanags sadarbosies sabiedrības saliedēšanas veicināšanā

Šodien, 28.jūnijā, turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, -ziņo spektrs.com/Prezidenta preses dienests.

Saruna notika pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, balstoties uz arhibīskapa J.Vanaga 16.marta dievkalpojuma sprediķi Rīgas Doma baznīcā, kurā arhibīskaps pauda viedokli par sabiedrības sašķeltības mazināšanu un izlīguma nepieciešamību starp abās frontes pusēs karojušajiem.

“Arī zem vācu karogiem, arī ārpus Latvijas, Volhovas purvos leģionāri cīnījās ne jau par Lielvācijas slavu un uzvaru un ne jau pret Eiropu vai sabiedroto mērķiem. Varbūt daudzi no viņiem pat necerēja, ka izdosies izcīnīt Latvijai brīvību. Viņi cīnījās par to, lai pats lielākais viņu mūžā pieredzētais ļaunums – sarkanie boļševiku mūdži un čekistu slepkavas neatgrieztos Latvijā pēc viņu tuvinieku un tautiešu asinīm. Tas ir tik cilvēcīgi un saprotami, ka jābūt nezin ar kādu ideoloģisku aklumu sistam, lai to neredzētu. Citādi domājošos es gribētu aicināt uz iejūtību un sapratni. Savukārt mums, latviešiem, varbūt nekaitētu vairāk iejūtības, raugoties uz vecajiem, ordeņotajiem vīriem, kas uzvaru svin 9. maijā. Varbūt arī viņi gāja cīņā ne par impēriju vai Staļinu, bet pret tiem, kas viņu tautai un viņu ģimenēm bija nesuši milzu ciešanas. Varbūt tas mums palīdzēs izprast, kādēļ viņiem uzvaras diena ir svēta lieta. Vēl mums vajadzētu padomāt arī par tiem, kas te pārcieta holokausta elli. Viņiem neliekas tik svarīgi, ko darīja latviešu leģiona divīzijas 1943. gada frontē, bet gan tas, ko kurš cilvēks darīja vai nedarīja 1941. gadā, kad te tika pazemoti, mocīti un nogalināti ebreju tautības Latvijas pilsoņi. Viņiem ir svarīgi, lai netiktu aizmirsti vai pat attaisnoti pret viņiem un viņu ģimenēm vērstie noziegumi. Smaga ir mūsu vēstures nasta. Daudz tajā ievainojumu, kas mūs ieļauno citu pret citu. Bet mēs visi dzīvojam vienā zemē. Tieši tādēļ nākotnes ceļš prasīs daudz iejūtas spēju un veselā saprāta. Lūgsim Dievu, lai viņš to mums dod. Pieminēsim, bet nekurināsim naidu zīmīgos datumos,” tā 16.marta dievkalpojumā teica arhibīskaps J.Vanags.

Arī šodien notikušajā sarunā ar Valsts prezidentu arhibīskaps apliecināja savu apņemšanos turpināt sabiedrības saliedēšanas procesu veicināšanu un piedalīties Valsts prezidenta iniciētajos pasākumos, ja tiks aicināts to darīt. “Sašķeltība ir milzīga problēma mūsu sabiedrībā, tādēļ esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai to mazinātu un atsaukties jūsu aicinājumiem sadarboties,” atzina arhibīskaps J.Vanags. Valsts prezidents pateicās arhibīskapam par atsaucību un apliecināja, ka turpinās Labas gribas manifesta gaisotnē aizsākto sabiedrības saliedēšanas darbu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi(0)

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.