Tiesa pirmdien atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir „smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā”, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.
Integrācijas vārdā
„Manuprāt, šis spriedums ir diskriminējošs un kontrproduktīvs integrācijas centieniem,” atzinis Islāma reliģiskās kopienas priekšsēdētājs Ali Demirs.
„Šis tiesas spriedums ir sašutumu raisošs un neiejūtīgs lēmums,” savā paziņojumā viņam piebalso Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Dīters Graumans.
Ebreju padome tiesas lēmumu nosaukusi par „reliģisko kopienu pašnoteikšanās tiesību bezprecedenta dramatisku pārkāpumu”.
Tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.
Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja.
Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju.
Gan Graumans, gan Demirs pret to iebilst, apgalvojot, ka spriedums esot diskriminējošs un netaisnīga iejaukšanās viņu reliģiskajā brīvībā.
„Tā ir nekaitīga procedūra, kurai ir tūkstošiem gadu ilga tradīcija un augsta simboliska vērtība,” savā paziņojumā norādījis Demirs, piebilstot, ka apgraizīšana palīdzot arī ierobežot slimību izplatību.
Graumans uzsver: „Jaundzimušu zēnu apgraizīšana ir neatņemama jūdaisma reliģijas sastāvdaļa un visā pasaulē tiek piekopta tūkstošiem gadu. Šīs reliģiskās tiesības tiek respektētas visās valstīs.”
Graumans vērsies pie Vācijas parlamenta aicinot radīt tiesisko normu sistēmu, kas aizsargātu reliģisko prakšu piekopšanu.
Eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā