„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

26.07.2012. Nacionālā identitāte: (RP) Jāatgriež referendumu patiesais mērķis un būtība

Jau iepriekš izteikta (pirms prezidenta likuma atlikšanas un otrreizējās izskatīšanas) neapmierinātība par jaunajiem Grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (Referendumu likuma grozījumi), taču Inese Lībiņa-Egnere, Dr.iur, 11.Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, no Reformu partijas frakcijas, paskaidroja kāds ir grozījumu patiesais ieguvums.

Kāpēc jāmaina likums?

Latvijas Republikas Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnībā izstrādātu likumprojektu un, ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.  Tādējādi, runājot par Satversmē nostiprinātajām tautas tiesībām, jārunā nevis abstrakti par referendumiem kā tādiem, bet gan par konkrētu vienu veidu – tiesību ierosināt likuma pieņemšanu tautas nobalsošanā.

Šodien, 2012.gadā, ir pagājis pietiekams laiks, lai izvērtētu pastāvošās kārtības efektivitāti un samērīgumu. Ir norisinājušās 6 parakstu vākšānas par 10 000 balsstiesīgo iesniegtajiem likumprojektiem, trīs no tām ir ieguvušās vienas desmitdaļas balsstiesīgo atbalstu un par tiem ir sarīkotas tautas nobalsošanas. Neviens no likumprojektiem noteiktajā procedūrā tautas nobalsošanā nav pieņemts. Tādēļ, sasaistot apskatāmo jautājumu ar izmaksu efektivitāti tautas nobalsošanā, būtu jāvērtē ne vien šī jautājuma juridiskais aspekts, bet arī argumenti, vai sabiedrība ir gatava maksāt miljonus latu par katras 0,6 procentu vēlētāju iniciatīvas testēšanu. Arī Saeimā, lai ierosinātu likumprojektu, vajag piecus deputātus, nepietiek ar pusdeputātu. Taču neaizmirstot, ka demokrātija, protams, nekad nebūs lēta. Tādēļ , jāatrod zelta vidus ceļš – kāds vēlētāju slieksnis ir tas, ar kuru ierosina likumprojektu par saviem līdzekļiem, un savukārt tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas pārējie nodokļu maksātāji turpmāk sedz tautas nobalsošanas izmaksas no valsts budžeta.

Šādi grozījumi šobrīd ir atbalstāmi, jo Saeima šā gada 19.janvārī ir ar likuma spēku nostiprinājusi tā saukto “manabalss.lv” procedūru, kurā ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Parakstus šādas iniciatīvas atbalstam var vākt interneta vietnē, tiem netiek prasīts nedz notariāls, nedz cits apliecinājums. Tādēļ  būtiski ir apzināties, ka tie ir 10 000 pilsoņu, tai skaitā jaunieši no 16 gadu vecuma, kas var Saeimas darba kārtībā iesniegt jebkuru likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu, tai skaitā iniciēt likumprojekta izstrādāšanu Saeimā vai šādā kārtībā nodrošināt jau izstrādāta likumprojekta iekļaušanu Saeimas darbakārtībā un tā vērtēšanu un pilnveidošanu Saeimas komsijās.

Tagad, kad 10 000 pilsoņu ir dota iespēja rosināt savu iniciatīvu izskatīšanu kolektīvā iesnieguma procedūrā, likumu pieņemšanai tautas nobalsošanā ir jāatgriež to patiesais mērķis un būtība. Satversmē nostiprinātajā procedūrā tauta kā likumdevējs pieņem pilnībā pašas izstrādātus likumus, nevis izmanto parakstu vākšanas procedūras, lai paustu neapmierinātību ar politiskajiem procesiem kopumā vai testētu tikai šauru interešu grupu idejas.

Saeimas Juridiskā komisija ir vienojusies, ka 50 000 iniciatīvas slieksnis ir uzskatāms par saprātīgu.

Kāda būs jaunā kārtība?

Referendumu likuma grozījumos arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, parakstu vākšanai nodrošinot  ērtu valsts apmaksātu interneta vietni www.latvija.lv, lai nevis skolās un kultūras namos ierīkotos CVK iecirkņos un ar spiedogu pasē, bet gan 21.gadsimtam atbilstošā procedūrā savāktu Satversmē noteikto vienas demitdaļas balsstiesīgo parakstu.

Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu. Parakstus varēs apliecināt ne vien pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Ja kāda no pašvaldībām noteiks maksu par šādu parakstu apliecināšanu, tā nedrīkstēs pārsniegt nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, proti, papīra,  drukas un citus līdzīgus izdevumus. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Saeimas atsaukšanas iespēja

Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Kas būs tālāk?

Šobrīd VARAM šo likumprojektu virza izskatīšanai valdībā, un drīzumā tas nonāks arī Saeimas darba kārtībā. Pašvaldību referendumu likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu patiesu katras pašvaldības iedzīvotāju gribas noskaidrošanu pašvaldības attīstībai svarīgos jautājumos, gan arī dos iespēju rosināt pašvaldības domes atlaišanu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.