„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

26.07.2012. Nacionālā identitāte: (RP) Jāatgriež referendumu patiesais mērķis un būtība

Jau iepriekš izteikta (pirms prezidenta likuma atlikšanas un otrreizējās izskatīšanas) neapmierinātība par jaunajiem Grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (Referendumu likuma grozījumi), taču Inese Lībiņa-Egnere, Dr.iur, 11.Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, no Reformu partijas frakcijas, paskaidroja kāds ir grozījumu patiesais ieguvums.

Kāpēc jāmaina likums?

Latvijas Republikas Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnībā izstrādātu likumprojektu un, ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.  Tādējādi, runājot par Satversmē nostiprinātajām tautas tiesībām, jārunā nevis abstrakti par referendumiem kā tādiem, bet gan par konkrētu vienu veidu – tiesību ierosināt likuma pieņemšanu tautas nobalsošanā.

Šodien, 2012.gadā, ir pagājis pietiekams laiks, lai izvērtētu pastāvošās kārtības efektivitāti un samērīgumu. Ir norisinājušās 6 parakstu vākšānas par 10 000 balsstiesīgo iesniegtajiem likumprojektiem, trīs no tām ir ieguvušās vienas desmitdaļas balsstiesīgo atbalstu un par tiem ir sarīkotas tautas nobalsošanas. Neviens no likumprojektiem noteiktajā procedūrā tautas nobalsošanā nav pieņemts. Tādēļ, sasaistot apskatāmo jautājumu ar izmaksu efektivitāti tautas nobalsošanā, būtu jāvērtē ne vien šī jautājuma juridiskais aspekts, bet arī argumenti, vai sabiedrība ir gatava maksāt miljonus latu par katras 0,6 procentu vēlētāju iniciatīvas testēšanu. Arī Saeimā, lai ierosinātu likumprojektu, vajag piecus deputātus, nepietiek ar pusdeputātu. Taču neaizmirstot, ka demokrātija, protams, nekad nebūs lēta. Tādēļ , jāatrod zelta vidus ceļš – kāds vēlētāju slieksnis ir tas, ar kuru ierosina likumprojektu par saviem līdzekļiem, un savukārt tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas pārējie nodokļu maksātāji turpmāk sedz tautas nobalsošanas izmaksas no valsts budžeta.

Šādi grozījumi šobrīd ir atbalstāmi, jo Saeima šā gada 19.janvārī ir ar likuma spēku nostiprinājusi tā saukto “manabalss.lv” procedūru, kurā ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Parakstus šādas iniciatīvas atbalstam var vākt interneta vietnē, tiem netiek prasīts nedz notariāls, nedz cits apliecinājums. Tādēļ  būtiski ir apzināties, ka tie ir 10 000 pilsoņu, tai skaitā jaunieši no 16 gadu vecuma, kas var Saeimas darba kārtībā iesniegt jebkuru likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu, tai skaitā iniciēt likumprojekta izstrādāšanu Saeimā vai šādā kārtībā nodrošināt jau izstrādāta likumprojekta iekļaušanu Saeimas darbakārtībā un tā vērtēšanu un pilnveidošanu Saeimas komsijās.

Tagad, kad 10 000 pilsoņu ir dota iespēja rosināt savu iniciatīvu izskatīšanu kolektīvā iesnieguma procedūrā, likumu pieņemšanai tautas nobalsošanā ir jāatgriež to patiesais mērķis un būtība. Satversmē nostiprinātajā procedūrā tauta kā likumdevējs pieņem pilnībā pašas izstrādātus likumus, nevis izmanto parakstu vākšanas procedūras, lai paustu neapmierinātību ar politiskajiem procesiem kopumā vai testētu tikai šauru interešu grupu idejas.

Saeimas Juridiskā komisija ir vienojusies, ka 50 000 iniciatīvas slieksnis ir uzskatāms par saprātīgu.

Kāda būs jaunā kārtība?

Referendumu likuma grozījumos arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, parakstu vākšanai nodrošinot  ērtu valsts apmaksātu interneta vietni www.latvija.lv, lai nevis skolās un kultūras namos ierīkotos CVK iecirkņos un ar spiedogu pasē, bet gan 21.gadsimtam atbilstošā procedūrā savāktu Satversmē noteikto vienas demitdaļas balsstiesīgo parakstu.

Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu. Parakstus varēs apliecināt ne vien pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Ja kāda no pašvaldībām noteiks maksu par šādu parakstu apliecināšanu, tā nedrīkstēs pārsniegt nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, proti, papīra,  drukas un citus līdzīgus izdevumus. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Saeimas atsaukšanas iespēja

Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Kas būs tālāk?

Šobrīd VARAM šo likumprojektu virza izskatīšanai valdībā, un drīzumā tas nonāks arī Saeimas darba kārtībā. Pašvaldību referendumu likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu patiesu katras pašvaldības iedzīvotāju gribas noskaidrošanu pašvaldības attīstībai svarīgos jautājumos, gan arī dos iespēju rosināt pašvaldības domes atlaišanu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.