„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

26.07.2012. Nacionālā identitāte: (RP) Jāatgriež referendumu patiesais mērķis un būtība

Jau iepriekš izteikta (pirms prezidenta likuma atlikšanas un otrreizējās izskatīšanas) neapmierinātība par jaunajiem Grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (Referendumu likuma grozījumi), taču Inese Lībiņa-Egnere, Dr.iur, 11.Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, no Reformu partijas frakcijas, paskaidroja kāds ir grozījumu patiesais ieguvums.

Kāpēc jāmaina likums?

Latvijas Republikas Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnībā izstrādātu likumprojektu un, ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.  Tādējādi, runājot par Satversmē nostiprinātajām tautas tiesībām, jārunā nevis abstrakti par referendumiem kā tādiem, bet gan par konkrētu vienu veidu – tiesību ierosināt likuma pieņemšanu tautas nobalsošanā.

Šodien, 2012.gadā, ir pagājis pietiekams laiks, lai izvērtētu pastāvošās kārtības efektivitāti un samērīgumu. Ir norisinājušās 6 parakstu vākšānas par 10 000 balsstiesīgo iesniegtajiem likumprojektiem, trīs no tām ir ieguvušās vienas desmitdaļas balsstiesīgo atbalstu un par tiem ir sarīkotas tautas nobalsošanas. Neviens no likumprojektiem noteiktajā procedūrā tautas nobalsošanā nav pieņemts. Tādēļ, sasaistot apskatāmo jautājumu ar izmaksu efektivitāti tautas nobalsošanā, būtu jāvērtē ne vien šī jautājuma juridiskais aspekts, bet arī argumenti, vai sabiedrība ir gatava maksāt miljonus latu par katras 0,6 procentu vēlētāju iniciatīvas testēšanu. Arī Saeimā, lai ierosinātu likumprojektu, vajag piecus deputātus, nepietiek ar pusdeputātu. Taču neaizmirstot, ka demokrātija, protams, nekad nebūs lēta. Tādēļ , jāatrod zelta vidus ceļš – kāds vēlētāju slieksnis ir tas, ar kuru ierosina likumprojektu par saviem līdzekļiem, un savukārt tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas pārējie nodokļu maksātāji turpmāk sedz tautas nobalsošanas izmaksas no valsts budžeta.

Šādi grozījumi šobrīd ir atbalstāmi, jo Saeima šā gada 19.janvārī ir ar likuma spēku nostiprinājusi tā saukto “manabalss.lv” procedūru, kurā ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Parakstus šādas iniciatīvas atbalstam var vākt interneta vietnē, tiem netiek prasīts nedz notariāls, nedz cits apliecinājums. Tādēļ  būtiski ir apzināties, ka tie ir 10 000 pilsoņu, tai skaitā jaunieši no 16 gadu vecuma, kas var Saeimas darba kārtībā iesniegt jebkuru likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu, tai skaitā iniciēt likumprojekta izstrādāšanu Saeimā vai šādā kārtībā nodrošināt jau izstrādāta likumprojekta iekļaušanu Saeimas darbakārtībā un tā vērtēšanu un pilnveidošanu Saeimas komsijās.

Tagad, kad 10 000 pilsoņu ir dota iespēja rosināt savu iniciatīvu izskatīšanu kolektīvā iesnieguma procedūrā, likumu pieņemšanai tautas nobalsošanā ir jāatgriež to patiesais mērķis un būtība. Satversmē nostiprinātajā procedūrā tauta kā likumdevējs pieņem pilnībā pašas izstrādātus likumus, nevis izmanto parakstu vākšanas procedūras, lai paustu neapmierinātību ar politiskajiem procesiem kopumā vai testētu tikai šauru interešu grupu idejas.

Saeimas Juridiskā komisija ir vienojusies, ka 50 000 iniciatīvas slieksnis ir uzskatāms par saprātīgu.

Kāda būs jaunā kārtība?

Referendumu likuma grozījumos arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, parakstu vākšanai nodrošinot  ērtu valsts apmaksātu interneta vietni www.latvija.lv, lai nevis skolās un kultūras namos ierīkotos CVK iecirkņos un ar spiedogu pasē, bet gan 21.gadsimtam atbilstošā procedūrā savāktu Satversmē noteikto vienas demitdaļas balsstiesīgo parakstu.

Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu. Parakstus varēs apliecināt ne vien pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Ja kāda no pašvaldībām noteiks maksu par šādu parakstu apliecināšanu, tā nedrīkstēs pārsniegt nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, proti, papīra,  drukas un citus līdzīgus izdevumus. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Saeimas atsaukšanas iespēja

Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Kas būs tālāk?

Šobrīd VARAM šo likumprojektu virza izskatīšanai valdībā, un drīzumā tas nonāks arī Saeimas darba kārtībā. Pašvaldību referendumu likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu patiesu katras pašvaldības iedzīvotāju gribas noskaidrošanu pašvaldības attīstībai svarīgos jautājumos, gan arī dos iespēju rosināt pašvaldības domes atlaišanu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu(0)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua „Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu(0)

Pirms dažiem gadiem sensacionāla ziņa ir aplidojusi visu pasauli. To izveidojis viens no svētceļniekiem, kurš atbrauca uz Atonas svēto kalnu Grieķijas austrumos. Pēc pētnieku domām ierakstā dzirdama eņģeļu dziedāšana. . Materiāls sagatavots, izmantojot РЕН ТВ Странное дело un ХВ СОЮЗ Tulkoja: spektrs.com

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”(0)

Dokumentālā filmā „Latvijas simtgades lāpu gājiens” piedalījās lāpu gājiena dalībnieki, daloties ar savu piedzīvoto gājiena laikā. Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs. Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.  

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    No malas Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.