„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.12.2009.Latvija-Rīga: Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2009.gada Ziemsvētkos

lelb_arhibiskaps

Ziemsvētku laiks ir īpašs ne tikai ar sveču gaismām un skaistajām dziesmām, bet arī ar to, ka cilvēki cits pret citu cenšas būt laipnāki, draudzīgāki un mīļāki. Ziemsvētkos esam vairāk gatavi izlīgt, nevis karot, piedot, nevis atmaksāt, nepateikt to, ko citkārt varbūt uzkliegtu, un atrast iejūtību, kādu parasti sevī nepazīstam.
Dusmas, atriebe, naids šķiet neiederīgi Kristus bērna klātbūtnē. Viņa tuvumā pasaule kļūst labāka vieta, kur dzīvot. Tādēļ jau mums tā patīk Ziemsvētki, un mēs tos ar prieku gaidā,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz lelb.lv

Kristus piedzima pasaulē ne tādēļ, ka cilvēki ir labas un dvēselē skaidras būtnes, kuru sabiedrībā Dieva Dēls ilgojās nokļūt. Viņa nākšanas iemesls bija Dieva dziļā vilšanās mūsos. Pravieša Maleahija vārdos dzirdam Dieva vērtējumu: „Tādēļ jau jūs esat nolādēti tā, ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat!” (Mal.3:9). Kā gan cilvēks var piekrāpt Dievu? Jēzus teica: “Ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mt.25:40).
Uz pārestību atdarīt ar pārestību šķiet dabiski un taisnīgi. Uz sitienu ar sitienu. Krāpniekam atkrāpt atpakaļ, un tā bez gala. Varētu gaidīt, ka Ziemsvētkos Betlēmē jāpiedzimst nepārspējamam viltniekam un lielam atmaksātājam, kas visiem atdarītu, kā kurš pelnījis. Varbūt mums šķiet, ka tikai Dieva atmaksa spētu nest gandarījumu.
Taču Dievs rīkojas citādi. “Viņš savu Dēlu nesūtīja pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta” ( Jņ.3:17). Dievs nedzenas atdarīt. Viņam rūp izglābt un dziedināt, bet dziedina mīlestība, piedošana un cerība. Cilvēks spēj piecelties, ja viņam ir cerība. Viņš meklēs ceļu atpakaļ no maldiem tad, ja zinās, ka viņam var tikt piedots. Kristus saka: „Es esmu ceļš.“ Viņā tev no jauna ir ceļš. Ja esi nomaldījies, ja esi sagādājis vilšanos Dievam un saviem tuvākajiem, tieši tādēļ Kristus pie tevis ir nācis. Tieši tādēļ Viņš ir tavs ceļš, jo viņš ir nācis nevis tiesāt, bet meklēt un glābt. Ziemsvētki ir tavs laiks, kad Dievs rīkojas nevis ar atmaksu, bet ar mīlestību un piedošanu. Tas dziedina un pasauli dara par labāku vietu, kur mums visiem dzīvot.
Lai Ziemsvētki mūs iedvesmo atjaunoties līdzībā Dievam. Tas nenozīmē censties būt visuvareniem un visu zinošiem. Tas nenozīmē tiesāt ar pērkoniem un zibeņiem. Līdzināties Dievam nozīmē nest citiem to, ko Kristus ir atnesis mums. Tas nozīmē mūsu attiecībās ar cilvēkiem un saskarē ar pasauli vairāk par visu lietot dievišķi dziedinošo līdzekli – mīlestību, piedošanu un cerību, jeb, vienā vārdā – Evaņģēliju. Mūsos pašos gan tā nav. To pasaulē ienes Kristus. Mēs varam to dot tik, cik paši ticībā no Viņa saņemam. Tādēļ meklēsim kā gudrie un kā gani ceļu pie Viņa, kas Ziemsvētku naktī piedzima Betlēmes kūtī un ienesa pasaulē žēlastību un patiesību!
Sirsnībā jūsu, Jānis Vanags, arhibīskaps

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!(0)

Juris Rubenis Brāļu draudzes Jaunā Gada izraudzītais lozungs: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27) Jaunā Gada novēlējumos mēs bieži lietojam vārdu JAUNS! Piemēram, vēlējot jaunus panākumus. Kāds domātājs ir sacījis, ka satiekot kaut ko jaunu, ir tā, ka Tu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.