„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.06.2010. Nacionālā identitāte: Pētījums. Visā pasaulē dzīvojošiem latviešiem vajadzētu palīdzēt apgūt valodu, literatūru, kultūru un vēsturi

Lai nodrošinātu latviešu valodas, kas ir nozīmīgākā latviešu etniskās identitātes sastāvdaļa, mācīšanu, Latvijas valstij būtu jāizveido dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstoša izglītības programma un mācību līdzekļu komplekti. Tas ļautu Īrijā un citur pasaulē latviešu diasporā īstenot Latvijas izglītības sistēmai atbilstošu latviešu valodas, literatūras un Latvijas kultūras un vēstures pamatu apguvi,- ziņo spektrs.com/leta

Šāds secinājums izdarīts pētījumā “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”, ko veikusi Latviešu valodas aģentūra ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” atbalstu no 2009.gada 2.marta līdz 2009.gada 30.oktobrim.

Ārpus Latvijas pašlaik pēc provizoriskiem datiem dzīvo no 200 000 līdz 300 000 latviešu. Stiprai latviešu diasporai ir liela nozīme Latvijas pozitīva tēla veidošanā, profesionālu un politisku mērķu atbalstīšanā ārzemēs, kā arī Latviešu valodas, kultūras tradīciju un mākslas popularizēšanā un izplatīšanā pasaules mērogā.
Saskaņā ar Īrijas oficiālajiem statistikas datiem 2006.gadā veiktajā tautskaitē Īrijā dzīvo 13 319 latvieši, bet 2002.gadā Īrijā bija reģistrēti vien 1797 latvieši. Vidējais vecums Īrijā dzīvojošajiem latviešiem bija 28,4 gadi.
“Lai diasporas atbalsts notiktu veiksmīgi, nepieciešams vienots skatījums, uzdevumi un ar ārzemju latviešu nepieciešamībām saskaņota Latvijas atbildīgo iestāžu darbība. Viens no galvenajiem valstij veicamajiem ieguldījumiem būtu atbalsts latviskās izglītības nodrošināšanai, kas dažreiz iespējams arī bez miljoniem latu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju piedāvātos risinājumus,” norāda pētījuma autori.
Pašlaik dažādās Īrijas pilsētās ir izveidotas latviešu skoliņas jeb pulciņi, kas parasti notiek sestdienās un svētdienās, un Īrijas latvieši sāk apzināties, ka viņu identitāte sāk zust, un spilgti jūtama vēlme saglabāt savu latviskumu, kas pirmkārt ir saglabājams tikai caur savu dzimto valodu.
Pētījuma autori uzskata, ka tieši pašlaik ar steigu ir svarīgi reaģēt, lai nepadziļinātu plaisu starp valsti un jaunās diasporas pārstāvjiem un novērstu negatīvo attieksmi pret Latviju, kas nākotnē, tāda palikdama, var radīt būtiskus zaudējumus.
Īrijas latviešu skoliņu skolotāji izteikuši atbalstu un vēlmi piedalīties multiplikatoru vadītos kursos Īrijā, kas ir pamatoti gan ekonomiski, gan laika ziņā. Turklāt Latvijā jau ir laba pieredze un speciālisti Latviešu valodas aģentūrā un citās iestādēs. Ļoti nozīmīgi ir arī Latvijā rīkotie diasporas skolotāju kursi un semināri, kuru devums skolotājiem ir augstu vērtējams.

Pētījuma autori cer
Veidojot pozitīvu sadarbību, uzturot sakarus un sniedzot atbalstu diasporas kopienām, Latvijai ir iespēja ilgtermiņā sagaidīt, ka tie cilvēki, kas aizbraukuši projām ar domu kādreiz atgriezties, tiešām atgriezīsies un sniegs pretī valstij saņemto atbalstu.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.