„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.08.2012. Latvija: Aicina latviešus atzīt ebrejus par savas tautas daļu

Anita Kuglere uz Latviju raugās ar vācbaltietes skatienu. Lai gan pati dzimusi un augusi Vācijā, viņas saknes ir Latvijā. Viņas mātes dzimtai Lodiņiem reiz piederējusi alus darītava Bauskā, viņas onkulis arhitekts Pīrangs piedalījies Rīgas Centrāltirgus projektēšanā,-ziņo spektrs.com/la.lv/Toms Ancītis 

“Es jūtu piederību Latvijai. Latvijas vēsture ir arī manu senču vēsture.”

Ilgus gadus A. Kuglere strādājusi par žurnālisti un komentētāju vācu kreisajā laikrakstā “TAZ”, sarakstījusi arī vairākas grāmatas. Pazīstamākais ir viņas dokumentālais romāns “Šervica noslēpums. Ebrejs, SS virsnieks Rīgā”, kas tulkots arī latviski. Šā darba galvenais varonis ir reāla persona – Ēleke Šervics. Pats būdams ebrejs, Šervics vadījis koncen­trācijas nometni “Lenta” Mežaparkā Rīgā. Tajā strādājošie dēvējuši viņu par jūdu ķēniņu, jo šajā nometnē ieslodzītajiem ticis dots gandrīz viss, izņemot brīvību: savas drēbes, standarta Vērmahta ēdiens, gultasveļa, brīvas svētdienas. Par to Šervics gādājis, liekot lietā savu “kriminālo enerģiju” un uzpērkot tolaik jau pilnīgi korumpētās SS organizācijas amatpersonas. Viņš tika apcietināts 1948. gadā Minhenē kā iespējamais kara noziedznieks. Tolaik Ē. Šervics, mainot identitāti, jau bija paspējis pārsviesties otrā pusē – strādāja par Nacionāl­sociālisma upuru reģionālā aprūpes dienesta vadītāju.

“Nepieskaita ebrejus pie tautas”

Diskusijās par 20. gadsimta vēsturi Vācijā par latviešiem pieņemts runāt sliktu, atzīst A. Kuglere. Latvieši bijuši ebreju slaktētāji, aktīvi holokausta atbalstītāji. “Tēls ir ļoti negatīvs. Vēl vairāk to pastiprina veids, kā latvieši šodien paši apietas ar savu pagātni. Rīgā gājienā iet leģionāri, radot iespaidu, it kā latvieši ir tie paši vecie nacisti, kādi bijuši agrāk. Taču es saku, ka tas nav tiesa.” Protams, latviešu līdzdalība holokaustā neesot noliedzama. “Līdzās speciālajām soda komandām jūdu slepkavošanā piedalījās arī lokālās brīvprātīgo vienības. Taču tas pats notika arī Lietuvā, Ukrainā. Turklāt ne tik plašos mērogos, kā tiek uzskatīts Vācijā. Starp latviešiem, ja salīdzina ar Vāciju, proporcionāli bija nesalīdzināmi vairāk cilvēku, kas iesaistījās ebreju slēpšanā un glābšanā,” skaidro A. Kuglere.

Tomēr, viņasprāt, ir negodīgi padomju teroru stādīt pāri holokaustam Latvijā. “Latvieši argumentē: nacisti iznīcināja ebrejus un pēc tam vēl varbūt trīs tūkstošus etnisko latviešu, turpretī padomju režīms iznīcināja 50 tūkstošus latviešu. Taču šajā rēķinā netiek iekļauti ebreji!

Latvijas problēma ir tā, ka latvieši neakceptē ebrejus kā savas vēstures daļu, nepieskaita viņus savai tautai. Viņi nošķir ebrejus no latviešiem un tādēļ saka: zem padomju jūga mums gāja daudz sliktāk.”

Godīgāk būtu atzīt, ka nacistu un padomju režīms – tie ir divi vienlīdz briesmīgu iebrucēju režīmi, viņa uzskata. “Bet, ja teiksit tā, tad jūs atkal nesapratīs Vācijā… To uzsvēra, piemēram, Sandra Kalniete, stāstot par savu grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Viņas skaidrojums: padomju iebrucēju režīms bija krimināls režīms, kas sekoja nacistu kriminālajam režīmam. Vāciešu reakcija bija skeptiska: ak tā, viņi vēlas pataisīt tos abus vienādus, viņi ir relativizētāji… Es tam nepiekrītu. Te nav runas par relativizēšanu, tas ir pārāk vienkāršots skatījums. Vāciešiem vienkārši vajadzētu atzīt, ka latvieši ir pārdzīvojuši divas diktatūras, nevis tikai vienu. Bet latviešiem jāakceptē ebreji kā savas tautas daļa, kas tika iznīcināta. Tad diskusija būtu saturīgāka.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.