„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.08.2012. Latvija: Aicina latviešus atzīt ebrejus par savas tautas daļu

Anita Kuglere uz Latviju raugās ar vācbaltietes skatienu. Lai gan pati dzimusi un augusi Vācijā, viņas saknes ir Latvijā. Viņas mātes dzimtai Lodiņiem reiz piederējusi alus darītava Bauskā, viņas onkulis arhitekts Pīrangs piedalījies Rīgas Centrāltirgus projektēšanā,-ziņo spektrs.com/la.lv/Toms Ancītis 

“Es jūtu piederību Latvijai. Latvijas vēsture ir arī manu senču vēsture.”

Ilgus gadus A. Kuglere strādājusi par žurnālisti un komentētāju vācu kreisajā laikrakstā “TAZ”, sarakstījusi arī vairākas grāmatas. Pazīstamākais ir viņas dokumentālais romāns “Šervica noslēpums. Ebrejs, SS virsnieks Rīgā”, kas tulkots arī latviski. Šā darba galvenais varonis ir reāla persona – Ēleke Šervics. Pats būdams ebrejs, Šervics vadījis koncen­trācijas nometni “Lenta” Mežaparkā Rīgā. Tajā strādājošie dēvējuši viņu par jūdu ķēniņu, jo šajā nometnē ieslodzītajiem ticis dots gandrīz viss, izņemot brīvību: savas drēbes, standarta Vērmahta ēdiens, gultasveļa, brīvas svētdienas. Par to Šervics gādājis, liekot lietā savu “kriminālo enerģiju” un uzpērkot tolaik jau pilnīgi korumpētās SS organizācijas amatpersonas. Viņš tika apcietināts 1948. gadā Minhenē kā iespējamais kara noziedznieks. Tolaik Ē. Šervics, mainot identitāti, jau bija paspējis pārsviesties otrā pusē – strādāja par Nacionāl­sociālisma upuru reģionālā aprūpes dienesta vadītāju.

“Nepieskaita ebrejus pie tautas”

Diskusijās par 20. gadsimta vēsturi Vācijā par latviešiem pieņemts runāt sliktu, atzīst A. Kuglere. Latvieši bijuši ebreju slaktētāji, aktīvi holokausta atbalstītāji. “Tēls ir ļoti negatīvs. Vēl vairāk to pastiprina veids, kā latvieši šodien paši apietas ar savu pagātni. Rīgā gājienā iet leģionāri, radot iespaidu, it kā latvieši ir tie paši vecie nacisti, kādi bijuši agrāk. Taču es saku, ka tas nav tiesa.” Protams, latviešu līdzdalība holokaustā neesot noliedzama. “Līdzās speciālajām soda komandām jūdu slepkavošanā piedalījās arī lokālās brīvprātīgo vienības. Taču tas pats notika arī Lietuvā, Ukrainā. Turklāt ne tik plašos mērogos, kā tiek uzskatīts Vācijā. Starp latviešiem, ja salīdzina ar Vāciju, proporcionāli bija nesalīdzināmi vairāk cilvēku, kas iesaistījās ebreju slēpšanā un glābšanā,” skaidro A. Kuglere.

Tomēr, viņasprāt, ir negodīgi padomju teroru stādīt pāri holokaustam Latvijā. “Latvieši argumentē: nacisti iznīcināja ebrejus un pēc tam vēl varbūt trīs tūkstošus etnisko latviešu, turpretī padomju režīms iznīcināja 50 tūkstošus latviešu. Taču šajā rēķinā netiek iekļauti ebreji!

Latvijas problēma ir tā, ka latvieši neakceptē ebrejus kā savas vēstures daļu, nepieskaita viņus savai tautai. Viņi nošķir ebrejus no latviešiem un tādēļ saka: zem padomju jūga mums gāja daudz sliktāk.”

Godīgāk būtu atzīt, ka nacistu un padomju režīms – tie ir divi vienlīdz briesmīgu iebrucēju režīmi, viņa uzskata. “Bet, ja teiksit tā, tad jūs atkal nesapratīs Vācijā… To uzsvēra, piemēram, Sandra Kalniete, stāstot par savu grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Viņas skaidrojums: padomju iebrucēju režīms bija krimināls režīms, kas sekoja nacistu kriminālajam režīmam. Vāciešu reakcija bija skeptiska: ak tā, viņi vēlas pataisīt tos abus vienādus, viņi ir relativizētāji… Es tam nepiekrītu. Te nav runas par relativizēšanu, tas ir pārāk vienkāršots skatījums. Vāciešiem vienkārši vajadzētu atzīt, ka latvieši ir pārdzīvojuši divas diktatūras, nevis tikai vienu. Bet latviešiem jāakceptē ebreji kā savas tautas daļa, kas tika iznīcināta. Tad diskusija būtu saturīgāka.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.