Francijas prezidenta Fransuā Olanda paziņojums par šīs valsts vainu, piedaloties holokaustā, rāda izpratni, cik nozīmīgi ir salikt visus iespējamos punktus uz vēstures jautājumiem. Tā ir atbildīga izturēšanās kā pret vēsturi, kura daudzos jautājumos ne vienai vien Eiropas nācijai nav sevišķi ērta, tā arī – kopīgi (cerams) veidojamo nākotni,-ziņo spektrs.com/diena.lv Atis Klimovičs

Otrā pasaules kara laikā no Francijas uz nacistu nometnēm tika deportēti 76 tūkstoši ebreju. Zīmīga ir Olanda norāde, ko viņš izteica, piedaloties „Ziemas velodroma tvarstīšanas” upuru piemiņas ceremonijā, ka ebreju aresti 1942. gada jūlijā (13 152 cilvēki) ir pilnībā uz franču sirdsapziņas. Visu paveica vienīgi franču policija bez vāciešu klātbūtnes. Francijas prezidentam šķitis nozīmīgi pateikt, ka tieši jaunajai paaudzei vajadzētu vairāk zināt par šiem notikumiem, jo runa neesot tik daudz par ebrejiem vai pasaules vēsturi, kā par pašiem frančiem.