„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.04.2013. Nacionālā identitāte: Represēto apvienība uzskata, ka Pabriks nepamatoti pārmet Kārlim Ulmanim

Latvijas valsts vēstures nezināšana un neizpratne par svarīgiem pagātnes notikumiem joprojām parādās augsta amata personu runās un intervijās. Tā 21. marta runā pie Brīvības pieminekļa un vēlāk intervijā LETA Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicis nosodošu vērtējumu Kārļa Ulmaņa lēmumam 1939. – 1940. gadā nepretoties sarkanajai armijai un okupācijai,-spektrs.com ziņo Tālivaldis Pētersons, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis

Jāatgādina, ka Molotova–Ribentropa pakts 1939. gada augustā noteica ietekmes sfēras, atdodot Baltijas valstis PSRS. 1940. gada 15. jūnijā, kad sarkan-armija jau bija Lietuvā, Latvija bija ielenkta gandrīz no visām pusēm. K. Ulmanis, Latvijas valdība, kā arī armijas vadība zināja 1939. gada 17. septembra notikumus Polijā, kur no austrumiem iebruka PSRS. Polija uzsāka pretošanos, bet jau pēc 24 stundām pārtrauca, lai paglābtu poļu karavīrus un iedzīvotājus. Taču šīs pretošanās dēļ 242 000 poļu karavīrus aizveda uz gulagiem Krievijā, virsniekus nogādāja Katiņā un nošāva, bet 1,5 miljonus civiliedzīvotāju no Austrumpolijas izsūtīja uz Sibīriju. Militārspēku samērs toreiz starp trim Baltijas valstīm un sarkanarmiju bija 1:30!

Iebilde, ka, sākot karu, mēs apliecinātu pasaulei okupāciju, ir maldi. Latvijas okupāciju joprojām neatzīst tie, kuri okupēja mūsu valsti. Atjaunotās Latvijas valdībai jau 90. gadu sākumā vajadzēja visām pasaules valstīm nosūtīt informatīvus rakstus par padomju okupāciju un padomju varas noziegumiem no 1940. līdz 1990. gadam.

Nedrīkst nepretošanos skaidrot kā stratēģisku kļūdu. K. Ulmanis un valdība toreiz paglāba latviešu tautu no ātras bojāejas. Ka latviešu tauta neatzina okupāciju, to pierādīja Otrajā pasaules karā leģionāri, cīnoties pret padomju armiju un otrreizēju okupāciju.

Ar nacionālo partizānu karu (1945 – 1953) Ulmaņa laikā izauga tā pirmskara Latvijas patriotiskā paaudze, kura savās sirdīs saglabāja brīvas, neatkarīgas, nacionālas valsts ideju gan padomju okupētā Latvijā, gan trimdas zemēs.

Pabriks paziņoja, ka atjaunotā Latvija ilglaicīguma ziņā apsteigusi pirmskara Latviju. Vai ar to viņš gribēja pateikt, ka šodienas Latvija ir pārāka nekā pirms kara? Pirmskara Latvija 7883 dienās iedzīvotāju labklājības un citos rādītājos nonāca Eiropas vadošo valstu grupā, kad vācieši Latviju nodēvēja “Lettland ost Buterland” (Latvija – sviesta zeme), bet šodienas Latvija ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Protams, varam priecāties, ka vairāk nekā 7883 dienas esam brīvā valstī, taču salīdzināt ar pirmskara Latviju nevar un nedrīkst. Mans labs paziņa Osvalds Porietis – viens no sešiem žurnālistiem, kas pavadīja K. Ulmani braucienos pa Latviju, – 17. jūnija vakarā, kad Daugavā padomju karakuģis bija pagriezis stobrus pret prezidenta pili, bija aizgājis pie K. Ulmaņa un jautājis par pretošanās iespējamību. K. Ulmanis atbildējis, ka militāra pretošanās būtu latviešu tautas iznīcināšana.

Jācer, ka turpmāk pagātnes vērtējumos nebūs pārsteidzīgu, nepamatotu, nepatiesu apgalvojumu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu(0)

Izraēlas kino dienas 21. oktobrī Izraēlas filmu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns pl. 15:30 būs skatāma detektīvkomēdija “Strausa sindroms” (Režisors: Amirs I. Volfs). Upē tiek atrasts kāda vecāka vīra līķis, kam uz rokas ir mistiskas izcelsmes tetovējums. Jauns policijas detektīvs uzņemas izmeklēt šo lietu. Amikams ir atradis iespēju pievienoties baisākajam klubam pasaulē: holokaustā izdzīvojušo klubam. Neraugoties

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana(0)

Profesora Roberta Feldmaņa fonds jūs sirsnīgi aicina uz mācītāja Dr. theol. Roberta Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma “PAR SEVI UN SEV” atvēršanu 31. oktobrī pulksten 17.00 Lutera akadēmijā (Rīgā, Alksnāja ielā 3)

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”(0)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis neatbalstīja finansējuma piešķiršanu Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” dalības nodrošināšanai Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiādē,-ziņo spektrs.com/Nacionālā Apvienība Visi pārējie komitejas locekļi vienbalsīgi atbalstīja finansējuma piešķiršanu. Atgādināsim, ka šī kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir bēdīgi slavenais GKR valdes loceklis, miljonārs,

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi(0)

Portāls Tuvumā.lv veicis kriestiešu aptauju saistībā ar referendumu Katalonijā, tostarp arī viedokli izteikuši Latvijas arhibīskapi,-ziņo spektrs.com Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: “Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.