„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

24.04.2013. Nacionālā identitāte: Represēto apvienība uzskata, ka Pabriks nepamatoti pārmet Kārlim Ulmanim

Latvijas valsts vēstures nezināšana un neizpratne par svarīgiem pagātnes notikumiem joprojām parādās augsta amata personu runās un intervijās. Tā 21. marta runā pie Brīvības pieminekļa un vēlāk intervijā LETA Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicis nosodošu vērtējumu Kārļa Ulmaņa lēmumam 1939. – 1940. gadā nepretoties sarkanajai armijai un okupācijai,-spektrs.com ziņo Tālivaldis Pētersons, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis

Jāatgādina, ka Molotova–Ribentropa pakts 1939. gada augustā noteica ietekmes sfēras, atdodot Baltijas valstis PSRS. 1940. gada 15. jūnijā, kad sarkan-armija jau bija Lietuvā, Latvija bija ielenkta gandrīz no visām pusēm. K. Ulmanis, Latvijas valdība, kā arī armijas vadība zināja 1939. gada 17. septembra notikumus Polijā, kur no austrumiem iebruka PSRS. Polija uzsāka pretošanos, bet jau pēc 24 stundām pārtrauca, lai paglābtu poļu karavīrus un iedzīvotājus. Taču šīs pretošanās dēļ 242 000 poļu karavīrus aizveda uz gulagiem Krievijā, virsniekus nogādāja Katiņā un nošāva, bet 1,5 miljonus civiliedzīvotāju no Austrumpolijas izsūtīja uz Sibīriju. Militārspēku samērs toreiz starp trim Baltijas valstīm un sarkanarmiju bija 1:30!

Iebilde, ka, sākot karu, mēs apliecinātu pasaulei okupāciju, ir maldi. Latvijas okupāciju joprojām neatzīst tie, kuri okupēja mūsu valsti. Atjaunotās Latvijas valdībai jau 90. gadu sākumā vajadzēja visām pasaules valstīm nosūtīt informatīvus rakstus par padomju okupāciju un padomju varas noziegumiem no 1940. līdz 1990. gadam.

Nedrīkst nepretošanos skaidrot kā stratēģisku kļūdu. K. Ulmanis un valdība toreiz paglāba latviešu tautu no ātras bojāejas. Ka latviešu tauta neatzina okupāciju, to pierādīja Otrajā pasaules karā leģionāri, cīnoties pret padomju armiju un otrreizēju okupāciju.

Ar nacionālo partizānu karu (1945 – 1953) Ulmaņa laikā izauga tā pirmskara Latvijas patriotiskā paaudze, kura savās sirdīs saglabāja brīvas, neatkarīgas, nacionālas valsts ideju gan padomju okupētā Latvijā, gan trimdas zemēs.

Pabriks paziņoja, ka atjaunotā Latvija ilglaicīguma ziņā apsteigusi pirmskara Latviju. Vai ar to viņš gribēja pateikt, ka šodienas Latvija ir pārāka nekā pirms kara? Pirmskara Latvija 7883 dienās iedzīvotāju labklājības un citos rādītājos nonāca Eiropas vadošo valstu grupā, kad vācieši Latviju nodēvēja “Lettland ost Buterland” (Latvija – sviesta zeme), bet šodienas Latvija ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Protams, varam priecāties, ka vairāk nekā 7883 dienas esam brīvā valstī, taču salīdzināt ar pirmskara Latviju nevar un nedrīkst. Mans labs paziņa Osvalds Porietis – viens no sešiem žurnālistiem, kas pavadīja K. Ulmani braucienos pa Latviju, – 17. jūnija vakarā, kad Daugavā padomju karakuģis bija pagriezis stobrus pret prezidenta pili, bija aizgājis pie K. Ulmaņa un jautājis par pretošanās iespējamību. K. Ulmanis atbildējis, ka militāra pretošanās būtu latviešu tautas iznīcināšana.

Jācer, ka turpmāk pagātnes vērtējumos nebūs pārsteidzīgu, nepamatotu, nepatiesu apgalvojumu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.