„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

23.11.2011. Nacionālā identitāte: Parakstu vākšana referenduma sākšanai „par Satversmes grozījumiem” demokrātijas izpausme?

Satversmē ir negrozāmas lietas- teritorija, neatkarība, valoda. Taču demokrātija pieprasa divvalodību valstī. Divi likumspēki: Satversme un demokrātija. Jautājums par to, kurš kuru pieveiks.

Demokrātijas aizsegā tiek grauta Latvijas valstiskuma pamatelementi, kāda ir robeža un cik tālu tas būtu pieļaujams? Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šāda veida mēģinājumi tika nocirsti uzreiz saknē, pēc valdības pateiktā vārda „nē!”. Varētu jau attaisnoties, ka tajās dzīvo daudz mazāks citādi domājošo skaits. Taču varbūt Latvijas valdība un latviešu tauta nav pat mēģinājusi problēmu nocirst saknē, lai nepūžņo un nepūst, bet gan dzīvo ar vārdiem: „Ko tik neizdarīsi miera labad..” Kāds miers ir gaidāms, ja izplatās iekšējā infekcija demokrātijas ārējā ietērpā? Infekcijas nesējs pēc būtības būtu jāizolē no sabiedrības, lai nesaindētu veselos. Un apstādināt infekcijas izplatīšanos.

Taču Latvijā infekcija –vīruss, izraisījis epidēmiju. Kaut arī jaunā Latvijas valdība centusies uzrakstīt ziņojumu, taču klajā ar to nenāca, lai neaizvainotu sasirgušos un lai epidēmija nepārvērstos par globāla mēroga katastrofu, taču vīruss izplešas aizvien ātrāk un dziļāk. Vai nevajadzētu vispirms padomāt par to, kā jūtās šādos apstākļos pazemotā pamatnācija, kas jāpiebilst ir vairākums?

Īpatnēji, ka Latvijā neatkarīgās valsts pastāvēšanas laikā ik pa laikam uzņemas pārlieku lielas rūpes par kādiem maziem un slimiem kaķēniem vairāk, nekā par savas nācijas interesēm.

Šķiet, ka arī jaunā Latvijas valdība ir pārmantojusi no vecās to pašu „stiķi un niķi”. Un tik dzied veco dziesmu: „Ko tik neizdarīsi miera labad..” Bet tajā pašā laikā vīruss izplešas un iegūst jaunas teritorijas. Latvijas 93. gadadienā valdība izteikusies skaidri vienā teikumā, ka valsts valoda ir latviešu, domādama, ka ar to lieta atrisināta. Taču vīruss aizvien izplešas un joprojām iegūst jaunas teritorijas. Valdība nogaida. Latviešu tauta gaida. Miera gaidas. Bet miera taču nav un nebūs, kamēr netiks nocirsta problēma saknē.

Problēmas sakne

Modernizācija un globalizācija bez nacionālā pamata apgūšanas ir līdzīgi kā teikts parunā: „Vakar zinātnieks un pētnieks šodien nabagmājas sētnieks.”

Piemēram: Klasiskā deja un modernā deja, kas tajās atšķirīgs un vienojošs? Klasiskā dejā ir iekļauti pamatu pamati, kas pēc savas būtības ir nemainīgi, tā teikt pāriet no paaudzes paaudzē aizvien uzlabotākā formā, bet modernā deja ir atzars jeb viens no šī laikmeta veidiem. Modernā deja nav iedomājama bez klasiskās dejas pamatu apgūšanas. Taču vai cik tas paradoksāli arī būtu, klasiskā deja bez modernās pilnīgi mierīgi spēj pastāvēt. Tās būtība, skaistums un apbrīnas vērta grācija nemainās. Taču modernā deja ir kropla, ja nepārmanto klasiskās vērtības.  Daļa dejot gribētāju to nevēlas saprast un apgūst tikai un vienīgi moderno deju un tad savu māku izrādot uz deja plača rodot ne tik labu priekšstatu par pašu dejotāju un izpildījumu. Tas ir tukšs un nedzīvs, tāpēc bieži vien dejotāji to kompensē izrādot savu seksualitāti, bet ja arī nav pietiekošas izpratnes par tās patieso nozīmi, arī tāda deja kļūst vēl nebaudāmāka pastiprinātākā veidā.

Tas pats attiecams par latviešu valodas un krievu valodas statusu Latvijā. Kāpēc pašreiz notiek radikāla cīņa par „vienlīdzību” un krievu valodu? Jo nav vēlēšanās apgūt valsts valodas pamatus.

Noteikti ir dzirdēti tādi skolnieku stāsti, par nevēlēšanos mācīties un iet skolā. Viņi saka: „Kaut to skolu uzspridzinātu!” Vai arī izliekas, ka saslimuši, lai tikai uz skolu nevajadzētu iet. Tāda veida protests ir saprotams skolas laikā, bet pieaugušu cilvēku vidū protestēt par nevēlēšanos apgūt valsts valodu, tādējādi sevi attaisnojot un vācot parakstus par krievu valodu, ir visai dīvains skats. Tādu protestu atbalstīt atsaucoties uz demokrātijas izpausmēm ir nesaprotami.

Saprotams, ka latviešiem dzimtā valoda ir latviešu, bet krieviem tā ir krievu valoda. Taču Latvijā starp abām valodām ir atšķirīgs statuss tāpēc, ka valsts valoda ir latviešu, jo latviešiem Tēvzeme ir Latvija, bet vairums krievvalodīgo Tēvzeme ir ārpus Latvijas robežām. Latviešu valoda Latvijā ir kopīgais vienojošais pamatelements.

Tātad tas nozīmē, ka Latvija nav iedomājama bez latviešu valodas, taču spējīga pastāvēt bez krievu valodas. Bet krievu valoda nav spējīga iztikt bez latviešu valodas Latvijas teritorijā.

Ja Dzimtenes Latvijas mīlētāji ir izvēlējušies LABPRĀTĪGI DZĪVOT latviešu tautas Tēvzemē, tad tiem ir jāciena tajā pastāvošā likumdošana un pamatprincipi. Dzīvot latviešu tautas Tēvzemē un UZSPIEST savas Krievijas vai citas Tēvzemes principus, uzskatus un noteikumus ir tik pat neloģiski un pretlikumīgi, cik Krievijā piedzimušie latvieši izvirzītu tādas pašas prasības Krievijai.

Latviešu valodas problemātika

Mēs uz kaut ko skatoties sakām: „Tas ir skaisti!” Taču skaistuma etalons ir ar saturu, tas ir talants un nežēlīgs darbs ar sevi. Tas pats attiecams runājot par valodu. „Skaisti teikts,” –mēs secinām uzklausot sarunas partneri. Viņa valoda ir izkopta un nav jau runa, ka būtu jāizsakās modernos izteiksmes līdzekļos, bet arī vienkāršā valodā ir jaušami tās dziļumi. Latviešu valoda nav nemaz tik nabaga, kā dažkārt mēdz teikt. Problēma ir tāda, ka ne vienmēr ir ļauts izkopt valodu savā Tēvzemē. Uzrodas vienmēr kāds, kurš pieprasa, lai Tu savā Tēvzemē runātu citā mēlē. Un Tu jau kā audzināts cilvēks to dari. Bet pēc tam saņem spekulatīvus pārmetumus. Kā lai izkopj savu Tēvzemes valodu, ja tā tiek nepārtraukti apdraudēta un apgalvots, ka tas ir kaut kas apkaunojošs runāt latviski. Jaunie latvieši jau kļuvuši par tādiem hibrīdiem. Kādu valodu piejaukums tik nav dzirdams, tikai ne tīri, skaisti, izkopta latviešu valoda. Tas esot moderni tā runāt, bet ja kopš bērnības jaunajā latvietī citādi domājošie kultivē, ka dzimtā latviešu valoda nav nekam derīga, tad ko mēs vēlēsimies sagaidīt no izauguša jaunieša? Ja nepārtraukti tiek traucēts Tēvzemē izkopt savu valodu un pieaugt tajā, tad tāds traumēts, nestabils valodas nepratējs drīz izaug par hibrīdu, bet ne latvieti. Viņa domāšanas veids kļūst par kaut ko hibrīdveidīgu, bet ne latvisku un.t.t. Šāda veida valsts valodas traumēšana ir ļoti bīstama, turklāt nepārtrauktie ārēji draudi to pastiprina.

Pēc 20 gadu brīvas un neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas, latviešiem savā Tēvzemē no jauna jāsaskaras ar savas valodas kopšanas problēmu. Kaut arī miljoniem latu ir ieguldīts cittautiešu integrēšanās programmās valsts valodas apgūšanā. Valodas apgūšanas gribētāji ir saņēmuši ikmēneša pabalstu par valsts valodas apgūšanu pašvaldību veiktajās programmās. Pēc 20 apmācīšanās gadiem teikt, ka nesaprot valsts valodu un tāpēc nepieciešama otra valsts valoda ir vienkārši šokējoši. Par ko tad ir saņemta nauda un par ko ir iegūta pilsonība?

Uz tāda pamata vien būtu nepieļaujams, ka tagad tiek vākti paraksti par grozījumiem.

Klusēšana piekrišana

Ar vienu no demokrātijas izpausmēm ļaut atgriezt valsti stagnācijas režīmā būtu noziedziski no valdības puses. Klusēšana un pasīva, nogaidoša attieksme ir izprotama kā piekrišana starptautiskā mērogā.

Savulaik Latvijas tautai bija jācīnās pret homoseksuālisma sērgu, kas balstījās uz demokrātijas rēķina, bet ar tālejošiem, degradējošiem, plāniem un mērķiem. Valdība klusēja. Tagad Latvijā izplatās komunisma laika reaminēšanas mēģinājumi. Jo nav jau tikai jautājums par krievu valodu. Tas ir tikai viens no uzstādītajiem mērķiem. No jauna valdība klusē. Ja pastāvošos draudus nesaskata Latvijas valdība nespējot adekvāti noreaģēt un problēmu nocirst saknē, tad kāpēc valdības tuvredzības dēļ no jauna jācieš latviešu tautai savā Tēvzemē?

Risinājums

Domājams, ka referenduma likuma būtība ir arī morāles dabas jautājums, atbildot sev, cik tālu mēs drīkstam iet un kad tas vairs nav pieļaujams. Gluži, kā jaunā valdība ir noteikusi „sarkanās līnijas” kuras nav pārkāpjamas.

Pretējā gadījumā rodas jautājums, par ko vāks parakstus nākošo reizi, lai veicinātu referendumu? Varbūt tik pat labi varētu sākt vākt parakstus par latviešu tautas izraidīšanu – deportēšanu no Latvijas valsts. Vai arī tādā gadījumā tā būtu demokrātiska pieeja, turklāt valsts apmaksājama?

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”(0)

Tikai viens kolosāls tētis! Tas ir viss, kas nepieciešams, lai arī tavā draudzē izveidotu skautu vienību. Kāpēc to darīt? Skautu kustība ir aizraujošs veids, kā mācīt kristīgās vērtības darbībā, kad svētdienas skolas sols enerģiskajiem tīņiem kļuvis par šauru un garlaicīgu. Jauni draugi, fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, praktisku zināšanu apgūšana un kopā veikti uzdevumi palīdz izkopt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.