„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

23.03.2012. Nacionālā identitāte: grozījumi Imigrācijas likumā noraidīti, jo (VL!TB/LNNK) nepakļaujas (V) un (ZRP) noteiktai disciplīnai

16_marts_2012_sakums_by_spektrs.com

Norimstot savstarpējām domstarpībām starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, kā arī pieaugot Nacionālās apvienības aktivitātei, koalīcijas divi lielākie spēki arvien biežāk pauž nepatiku par vislatvijiešu uzvedību, arī vēlmi uzturēt polemiku par nacionālajiem jautājumiem un nepakļaušanos disciplīnai,-ziņo spektrs.com/ nra.lv

Viens no domstarpību katalizatoriem ir rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem virzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK). Piedāvātās izmaiņas, kuras parlaments vakar tomēr noraidīja, paredzēja atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem par ieguldījumiem Latvijas nekustamajos īpašumos.

Labējais flangs uzsvēra, ka šādas investīcijas bieži vien operē ar neskaidras izcelsmes naudu, turklāt tās veicina inflāciju un var radīt jaunu nekustamā īpašuma burbuli. Lai gan premjers Valdis Dombrovskis lūdza likumprojektu atsaukt, Nacionālā apvienība ignorēja valdības vadītāja lūgumu. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šādu nacionāļu rīcību nodēvējusi par neprasmi strādāt komandā, savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Jānis Ozoliņš to atzina par “kārtējo populistisko soli, lai vairotu savus reitingus, nevis aizstāvētu valsts intereses”. ZRP līderis Valdis Zatlers VL!TB/LNNK rīcību komentēja iecietīgi, norādot, ka nacionālais flangs “ir ļoti aktīvs un nekavējas izmantot etnisko retoriku, kas ir viņu zīmols. Tas nozīmē, ka arī pārējiem koalīcijas partneriem jāmēģina turēt līdzi un jābūt tikpat aktīviem”.

VL!TB/LNNK līderis Imats Parādnieks, neslēpa, ka arī nacionāļu pacietība nav bezgalīga. „Mani nepārsteidz pēkšņā polemika par it kā pastāvošajām problēmām ar mūsu uzvedību. Skaidrs, ka tad, kad kāds aug un pieņemas spēkā, citiem var rasties jautājums – kurš te ir saimnieks? Jā, mēs ignorējām premjera lūgumu, taču tas nebija koalīcijas līguma pārkāpums, jo Imigrācijas likums neskar to jautājumu loku, kuri virzāmi, tikai visai koalīcijai vienojoties. Bet, ko lai dara, ja koalīcija regulāri noraida mūsu iniciatīvas? Vai sistemātiska partneru neuzklausīšana ir laba prakse? Kaut vai mūsu ierosme par negrozāmajiem Satversmes pantiem, kas pašlaik ir iesaldēta. Vai gribam sagaidīt vēl vienu referendumu?” sašutumu neslēpa I. Parādnieks.

Imigrācijas likuma labums Latvijai?

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Kādēļ Likumprojekts noraidīts?

Var jau teikt, ka likumprojekts noraidīts, jo „sunīši” nav rēķinājušies ar „saimniekiem”, taču „saimnieku” aklo ambīciju dēļ, kārtējo reizi ir jācieš latviešu tautai.

Imigrācijas likuma būtība

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz 2012.gada 8.februārim, pamatojoties uz šo regulējumu, apmierināti 730 iesniegumi, kopumā izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Minētā regulējuma ieviešana tika pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču šie argumenti nav attaisnojušies. Kā savā publikācijā Nozare.lv (09.03.2012.) norāda ekonomists Jānis Ošlejs, Eiropas pieredze liecina, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes.

Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju. Tas mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. Un tas viss tikai lai balstītu vienas šauras grupas – nekustamo īpašumu spekulantu – intereses.

Turklāt pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti darījumi notiek ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.

Tāpat VL-TB/LNNK norāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku.

Imigrācijas likuma grozījuma labums

VL-TB/LNNK uzskata, ka uzturēšanās atļauju turpmāka neizsniegšana pozitīvi ietekmētu sabiedrību un tautsaimniecību, jo tiks novērsts faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, un vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji vairs nebūs spiesti pārmaksāt par uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai reāli nepieciešamu nekustamo īpašumu. Tiks novērsts arī viens no ceļiem, pa kuru, pēc iekšlietu struktūru sniegtajām ziņām, šobrīd Latvijā ieplūst apšaubāmas izcelsmes kapitāls no NVS valstīm.

Likumprojekta iesniedzēji atzīst, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus. Savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būšot pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, bez aizdomām par to izcelsmi.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.