„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

23.10.2012. Nacionālā identitāte: Sprieda par plusiem un mīnusiem uzturēšanās atļauju izsniegšanā ārvalstu investoriem

Ziņots, ka pēc likuma grozījuma„Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem” pieņemšanas veidojies negatīvs vērtējums par tās lietderību Latvijas interesēm.

Šodien, spriedīs par pretrunīgi vērtēto „Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem”.

Pirms diviem gadiem stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas ļāva vairāk nekā 4000 ārzemnieku iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā, vai arī pret noguldījumu bankā. Lai apkopotu dažādos vērtējumus un rosinātu plašākas diskusijas sabiedrībā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde otrdien rīko konferenci „Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem”,-ziņo spektrs.com/ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Divu gadu laikā izskanējuši gan atbalstoši, gan noliedzoši Imigrācijas likuma grozījumu vērtējumi. Vairākkārt izskanējis aicinājums atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas tiem ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus. Savukārt regulējuma atbalstītāji ir uzsvēruši tā pozitīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī norādījuši, ka ir augusi ārzemnieku interesi par citām investīciju iespējām.

Konferencē aicināti piedalīties gan dažādu valsts un nevalstisko organizāciju eksperti, gan arī pētnieki un akadēmiskie mācībspēki, kas analizējuši migrācijas tendences un Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tāpat konferences noslēgumā plānota ekspertu un politisko partiju pārstāvju diskusija par jaunā regulējuma plusiem un mīnusiem.

Konferenci rīko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā Eiropas Migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts.

_________________________________________________________

PAPILDINĀTS:

Par likuma „Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem” grozījumiem: 2010.gada vidū tika pieņemti un stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, ļaujot ārzemniekiem un viņu ģimenes locekļiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā pret investīcijām šeit esošā nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā vai arī pret noguldījumu bankā.

Izmantojot minētos Imigrācijas likuma grozījumus, divos gados aptuveni 1500 ārvalstu investori Latvijas ekonomikā iepludinājuši vairāk nekā 220 miljonus latu, galvenokārt iegādājoties nekustamos īpašumus Latvijā.

Statistika uzrāda, ka kopā darījumos gada laikā ārvalstnieki, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, apgrozījuši 154 miljonus (154 083 351Ls). Bet ienākumi valsts budžetā nodokļos ir salīdzinoši nelieli – sešarpus miljoni. Tie ir aptuveni četri procenti (4,3%) no visas ārvalstnieku apgrozītās naudas Latvijā (6 597 935Ls).

Kā rāda statistika– reti kurš ārzemnieks uz Latviju ierodas, lai naudu ieguldītu biznesā. Vairums ir tādi, kas izvēlas vieglāko ceļu – nopirkt īpašumus. Cerētos ieguvumus no tā valsts budžets saņem minimāli. Turklāt iespēju apmesties uz palikšanu Latvijā izmantojuši cilvēki, kas saistīti ar organizēto noziedzību.

Konferencē, kuru rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts, par pašreizējo situāciju ārvalstu investīciju jomā galvenokārt stāstīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Ar ārvalstu investora profilu iepazīstināja „Baltic Sotheby’s International Realty” īpašnieks Vestards Rozenbergs. Cēsu novada pašvaldības pieredzē ar ārzemniekiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu Cēsis, dalījās Cēsu novada pašvaldības pārstāvis Andris Vanadziņš. Par ārvalstu investīciju tendencēm Latvijā runāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Jānis Volberts, savukārt bankas „Swedbank” pārstāve Inga Keistere sniedza ieskatu, kā Latvija un mūsu uzņēmēji izskatās ārvalstu investoru acīs. Konferencē piedalījās arī Eiropas migrācijas tīkla Īrijas kontaktpunkta pārstāve Emma Kvinna (Emma Quinn) un Lietuvas Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamenta pārstāve Renata Romancikiene (Renata Romancikiene).

Pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze

Pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze atzina, ka tikai 10%-15% no uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem ārvalstu investoriem un viņu ģimenes locekļiem ir apmetušies uz dzīvi Latvijā. Lielākā daļa investoru atbrauc uz Latviju vien pēc uzturēšanās atļaujas, bet vēl daži ar ģimeni atpūšas šeit vasaras sezonā. Maira Roze stāstīja arī par to, ka patlaban tiek izstrādātas aptaujas anketas, kuras nākotnē, izsniedzot uzturēšanās atļauju, iecerēts dalīt visiem ārvalstu investoriem, lai izprastu, kādi īsti ir šo cilvēku plāni un vēlmes Latvijā.

Kopumā ārvalstu investori vēlas, lai saistītās ar uzturēšanās atļaujām formalitātes tiktu nokārtotas maksimāli ātri. Ikkatrs ārvalstnieks pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas tiekot rūpīgi pārbaudīts.

Roze atzina, ka ārvalstnieki, nenoliedzami, visbiežāk izvēlas investēt Latvijā esošajos nekustamajos īpašumos, otrie populārākie ir ieguldījumi kredītiestādēs, bet vismazāk bagāto ārvalstnieku investē Latvijā reģistrētajās kapitālsabiedrībās.

Divos gados visvairāk nekustamo īpašumu uzturēšanās atļaujas kārojošie ārvalstu investori iegādājušies Rīgā, Jūrmalā un Babītes novadā – šajās teritorijās nopirkti attiecīgi 593, 398 un 48 īpašumi. Viena ārvalstu investora nopirktā īpašuma vidējā vērtība Rīgā bijusi 132 559 lati. Piecos gadījumos darījuma summa pārsniegusi miljonu latu.

Vislielākie ieguldījumi veikti tādās kapitālsabiedrībās kā AS “Reģionālā investīciju banka”, kurā investēti 400 000 latu, kā arī SIA “Jēkaba ielas nams” un AS “Rubinex”, katrā no tām ieguldot 202 000 latu. Vēl pa 200 000 latu ārvalstu investori ieguldījuši uzņēmumos SIA “Rentki”, SIA “Baysal Venture” un SIA “ES Invest Company”.

Savukārt, izvēloties kredītiestādes, kurās ieguldīt savus līdzekļus, ārvalstnieki priekšroku devuši “Rietumu bankai”. Tajā naudu ieguldījuši 55 ārvalstu investori, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šajā kredītiestāžu “topā” otrajā vietā palikusi “ABLV Bank”, kura piesaistījusi desmit ārvalstu investorus, bet trijnieku noslēdz “Norvik banka”, kurā, saņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, savus līdzekļus ieguldījuši astoņi ārvalstnieki.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Imigrācijas likuma grozījumiem lielākoties bijis pozitīvs efekts, uzrunājot konferences dalībniekus, atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka jaunais regulējums veicinājis investīciju pieplūdumu ceturtdaļmiljarda latu apmērā. Pretēji sākotnēji paustajām bažām, jaunais regulējums nav radījis draudus valsts drošībai, savukārt, lai plašāk analizētu jaunā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nepieciešams veikt padziļinātāku pētījumu, pauda ministrs.

Vestards Rozenbergs

Uzrunājot konferences dalībniekus, „Baltic Sotheby’s International Realty” īpašnieks Vestards Rozenbergs skaidroja, ka līdzās citiem faktoriem investīciju pieplūdumu Latvijā ir veicinājis saprotams tiesiskais regulējums, kā arī PMLP strādājošo darbinieku profesionalitāte un pretimnākošā attieksme. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Jānis Volberts uzsvēra, ka nozīmīgu impulsu investīciju pieplūdumam nodrošina ne tikai Latvijas ģeogrāfiskā novietne, drošs un uzņēmējdarbībai draudzīgs klimats, bet arī konkurētspējīgi darbinieki.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.