„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

22.12.2013. Spektrs.com: „Latvijas maiznieks” degustāciju vadītājiem liek kultivēt divvalodību?

Vakar dienas nogalē jaunajā „Maxima” veikalā, kas atrodas starp veikalu „Minska” un „Domina”, ejot garām „Latvijas maiznieks” degustācijas stendam, divi jaunieši meitene un puisis aicināja nogaršot „Latvijas maiznieks” jauno produktu. Taču mani pārsteidza nevis tas, ko aicina nogaršot, bet uzrunas forma.

Ar mani runāja latviski un pēc tam uzruna turpinājās krievu valodā. Kamēr nogaršoju piedāvāto garām gāja sieviete, kuru arī uzrunāja krievu valodā. Viņa pienāca un nerunājot ne vārda arī nogaršoja. Neizpratnē jautāju jauniešiem: „Kāpēc Jūs runājat krieviski?” Degustāciju vadītāja atbildēja: „Tāpēc, ka viņa ir krieviete.” Es pārjautāju: „Bet kāpēc Jūs domājat, ka es esmu krieviete, ja arī pat ne vārdu nebiju pateikusi.” Meitene naski atbildēja: „Tāpēc jau nav jānaidojas.” Es pārjautāju: „Vai tad es pret Jums esmu noskaņota naidīgi?” Pauze. Abu jauniešu skati vērsti pret otru degustētāju. No malas izskatījās tā, ka, ja viņa ir krieviete un ar viņu runā krieviski, kaut arī nav pateikusi ne vārda, ir uzskatāms garants tam, ka viņa pēc nogaršošanas noteikti nopirks piedāvāto. Kad noskaidrojās, ka viņa tomēr nepirks, vērsos pret degustāciju vadītājiem turpinot sarunu. „Tomēr, kāpēc Jūs latvieši paši ar savu muti kultivējat divvalodību Latvijā? Jums taču neviens neprasa pārspīlēt un izdabāt. Es taču nesāku sarunu krievu valodā un nelūdzu Jums ar mani runāt krieviski, jo nesapratu latviešu valodā Jūsu pausto uzaicinājumu. Vai tad, tiešām Jūs neesat savas valodas patrioti?” Puisis uzklausot laipni atbildēja: „Jā, esam… Katram ir savi uzskati. Ar klientiem ir jārunā visās valodās.” Pārjautāju: „Ja ķīnietis pienāks, tad Jūs arī runāsiet ķīniski?” Viņš smaidot izprotot komisko situāciju atbildēja: ”Nē, runāšu angliski”. „Bet pieņemsim, ka ķīnietis nerunā angliski,”-turpināju es. Taču meitene uztraukti iesaistījās sarunā, it kā es būtu aizkavējusi garo rindu aiz sevis, gluži kā padomjlaikos pēc doktordesas. Praktiski pustukšajā veikalā viņa atcirta, lai tikai no manis tiktu vaļā : „Mums tā liek! Mums tā jārunā!”

Es apklusu. Aizgāju pārdomās. Tātad „Latvijas maiznieks” priekšniecība liek runāt latviski, krieviski un angliski. Vienīgi jautājums ir par to, vai to liek darīt vienlaicīgi, kaut arī valsts valoda ir latviešu un kad degustētājs to pat neprasa?

Gaišus Kristus dzimšanas svētkus!

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.