„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

21.10.2013. Nacionālā identitāte: Pieminēs Gunāra Astras dzimšanas dienu

Pieminot ievērojamo Latvijas neatkarības idejas uzturētāju padomju okupācijas laikā Gunāru Astru un atzīmējot viņa dzimšanas dienu, Latvijas Okupācijas muzejs 22.oktobra pievakarē aicina uz tikšanos ar diviem Gunāra Astras līdzgaitniekiem,-spektrs.com ziņo Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pulksten 16.30 Okupācijas muzeja pagaidu mītnē Raiņa bulvārī 7 nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns dalīsies atmiņās par Gunāru Astru. Viņš arī nodos muzejam Latvijas Neatkarības kustības arhīvu, kas satur vērtīgas liecības par neatkarības kustības dalībnieku veiktajām akcijām un izplatītajiem pretpadomju materiāliem. Uzstāsies dziesminieks Aivars Lapšāns. Tikšanās laikā būs iespēja tikties arī ar kinooperatoru Raitu Valteru un noskatīties videofilmu Gunārs Astra. Sirdsbalss.

Pulksten 18.00 ar savu stāstījumu par iepazīšanos ar G.Astru politieslodzīto nometnē stāstīs dzejnieks, publicists Nikolajs Brauns, kurš speciāli uz šo sarīkojumu ieradīsies no Krievijas. N.Brauns par saviem pretpadomju uzskatiem desmit gadus ir bijis ieslodzīts padomju režīma piespiedu darba nometnēs.

Gunārs Astra dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā.  Viņš bija dalībnieks lielākajā Latvijas valstī un Baltijas pretošanās kustībā – LNK. Pirmo reizi par pretpadomju darbību — tikšanos ar ASV diplomātiem un saraksti ar latviešiem ārzemēs — viņu arestēja 1961. gadā un uz 15 gadiem ieslodzīja piespiedu darba nometnēs Mordovijā (vēlāk Permā). Jau dažus gadus pēc atgriešanās Latvijā viņu atkal arestēja un 1983. gada beigās tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Pretpadomju literatūrā tika ieskaitītas Džordža Orvela 1984, Anšlava Eglīša Laimīgie un Piecas dienas, Ulda Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumi, Agņa Baloža Baltijas republikas Lielā tēvijas kara priekšvakarā u.c. darbi. Šīs prāvas laikā G.Astra teica savu slaveno Pēdējo vārdu, kas nelegāli tika ierakstīts un pārsūtīts rietumu radiostacijām. Pēdējais vārds bija apliecinājums pasaulei, ka Latvijā ir nevardarbīga pretošanās padomju okupācijai un ka te dzīvo cilvēki, kas par neatkarīgu Latvijas valsti ir gatavi ziedot savu brīvību. No šī apcietinājuma G.Astru atbrīvoja tikai 1988.gada februāra sākumā. Pavisam drīz — 1988. gada 6. aprīlī, viņš mira mīklainos apstākļos . G.Astras bēres Meža kapos izvērsās par vienu no pirmajām tautas manifestācijām, kurās publiski tika lietots Latvijas karogs un atsakņota Latvijas himna.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.