Atbilde: Nav kompetences šajā jautājumā, bet varu izteikt tikai pārdomas.

Neskaidrs, kāpēc ministru prezidents uzdevis tieslietu ministram veidot darba grupu, saraksta veidošanai, ja tas jau bija apkopots un jautājums izskatīts, kā arī atraidīts Saeimā divas reizes iepriekšējos gados.

Pirmkārt, ir sagatavoti divi saraksti – 2006. gadā savus zaudētos īpašumus apkopoja pati ebreju kopiena, bet 2008. gadā šādu sarakstu sastādīja Aigara Kalvīša valdība.

Otrkārt, ebreju pārstāvji, īpašumu jautājumus varēja nokārtot denacionalizācijas procesa likuma kārtībā. Taču tagad, kā arī citiem īpašuma pieteicējiem šāda iespēja ir liegta, jo process ir noslēdzies.

Lietas būtība: Ebreju draudžu un kopienu padome no jauna ir iesniegusi pieprasījumu īpašumu jautājumā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Vēstulē uzsvērts, ka runa ir tikai par sabiedrisko organizāciju īpašumiem – skolām, bāreņu namiem, slimnīcām, kultūras namiem, kuras ebreju sabiedriskām organizācijām piederēja līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, vēstulē uzsvērusi, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.

Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kurš saņēmis ebreju kopienas vēstuli atrisināt īpašumu jautājumu, uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (Nacionālā apvienība) izveidot darba grupu, kas sagatavotu Latvijā esošo nekustamo īpašumu sarakstu, kas 1940.gada 17.jūnijā piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.

Tieslietu ministrs gan uzskata, ka šis jautājums jau ir atrisināts un darba grupas veidošanai, kas prasītu arī papildus resursus, nav nepieciešamības un, ka, ja premjers vēlas jautājumu pacelt no jauna, tad tas ir jāizskata Saeimā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārmet Nacionālajai apvienībai „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) nekorektas informācijas izplatīšanu, apgalvojot, ka viņš neprasa virzīt likumprojektu par īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, bet tikai lūdzis „tehniski sagatavot” attiecīgu īpašumu sarakstu. 19. jūnijā, kā ziņo Raivis Dzintars, tad NA noraidīja šos pārmetumus, jo atkārtota šāda saraksta sagatavošana nepārprotami ir uzskatāma par darbību, kas vērsta uz tālāku attiecīgā likumprojekta virzīšanu.

To apliecina arī fakts, ka 15.jūnijā V.Dombrovskis ir izdevis jaunu rezolūciju, kurā prasa tieslietu ministram sniegt ar Ārlietu ministriju saskaņotu atbildi uz Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes 17.maija vēstuli „Par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūcijas likumprojekta sagatavošanu” un nosūtīt tai iepriekšējo valdību laikā sagatavoto īpašumu sarakstu.

NA vēstulē ir atkārtoti informējusi V.Dombrovski, ka NA politiski neatbalsta denacionalizācijas procesa pārskatīšanu par labu vienas etniskas kopienas interesēm, tāpēc tieslietu ministrs šo jautājumu nevirzīs.

Tāpat NA norāda, ka V.Dombrovskim īpašumu saraksts jau ir nodots 2010.gada maijā, tāpēc, ja viņš personīgi vai viņa pārstāvētā partija „Vienotība” vēlas Saeimā iesniegt likumprojektu par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju, to ir iespējams darīt atklāti, parastajā kārtībā nākot ar likumdošanas iniciatīvu.

Replika: Jāņem vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valsts un Rīgas pašvaldība ir daudz ieguldījušas, lai īpašumus, kas pārgāja valsts īpašumā, atjaunotu un uzturētu kārtībā. Turklāt jāatzīst, ka četrdesmitajos gados Otrā pasaules kara laikā tā ebreju kopiena, kas Latvijā bija pirms kara, tika iznīcināta.

Tie vēsturiskie ebreji, kuri pieteicās uz savu privāto nekustamo īpašumu atgūšanu denacionalizācijas procesa laikā ir saņēmuši. Taču šajā gadījumā neizpratni rada, ka ievērojot likumu un taisnīgā ceļā ebreju īpašumu jautājums nokārtots, atkal paceļas šāda tipa jautājums ar citu rakstura iezīmi – sabiedriskās celtnes atgūšana. Latvija nostādīta neērtā pozīcijā Eiropas arēnā. Pie tā, ka Latvijai piekārta birka –neonacisma atdzimšana, aizsargājot pamatnācijas vēsturiskās intereses, esam pieraduši, tagad Latvijai piekarināta jauna birka -antisemītisma atdzimšana.

Runa ir par to, ka, lai apmierinātu 2003. gadā dibinātās Ebreju draudžu un kopienu padomes intereses, kuru pārstāv no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iebraukušie „ebreji”, jāizveido jauns likums, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī nav bijis tāda normatīvā akta, kas noteiktu, kā etniskās organizācijas varētu atgūt sabiedriskās celtnes. Strīdīgs un diskutabls ir arī jautājums par bezmantinieka mantu, kādā veidā un uz kāda pamata tiek izvirzīta kompensācija, tas būtu jāizskata plašāk. Savukārt, papildus laiks, papildus finanšu ieguldījumi, novirze no pamatnācijas sasāpējušo jautājumu risināšanas, kā arī ņemot vērā morāli ētiskos aspektus, veicina diskrimināciju pret Latvijas valsts pilsoņiem. Jāteic, ka situācija – runga ar diviem galiem, kā rīkosies valdība rādīs laiks.