„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

20.12.2010. Latvija-Rīga: Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga par Valsts prezidenta Maskavas vizīti

Aivars Stranga.

Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga par Valsts prezidenta Maskavas vizīti
intervijā nra.lv

-Zināmā mērā tā ir simboliska vizīte. Divdesmit gadus mūsu valsts tikusi lamāta kā nacistu un fašistu valsts, tomēr šīs valsts vadītājs tiks uzņemts Maskavā. Mana attieksme pret šo vizīti ir mēreni neitrāla. Es nesaistu ar to lielas ilūzijas un cerības. Skaidrs, ka vēsturei vizītē nebūs vadoša vai svarīga loma. Un nez vai vizīte varētu notikt, ja prezidenta kanceleja darītu zināmu, ka galvenais jautājums, ko prezidents grib apspriest, ir okupācija. Bet – lai kādi būtu šīs vizītes rezultāti, svarīgi, lai tā nevestu ne uz kādu revīziju tādos ārkārtīgi jutīgos jautājumos kā, piemēram, 1940. gada okupācija. Gribētos, lai mūsu demokrātiskajā valstī nenotiek nekas tāds kā Ukrainā, kur pēc Janukoviča ievēlēšanas no prezidenta mājaslapas pazuda nodaļa par golodomoru. Tas ir fakts, kurš pastāv neatkarīgi no tā, kas valda Ukrainā. Visādā ziņā – esam Latvijas pilsoņi un vēlam mūsu prezidentam sekmes.

Attiecībā, ja abas valstis izveidotu vēsturnieku komisiju, tad ļoti būtisks ir šīs komisijas mandāts. Ko tā, kādu hronoloģisku posmu tā pētīs? Ja šis hronoloģiskais mandāts tiks definēts ārkārtīgi plaši – Krievijas sakari ar Baltiju gadsimtu garumā, tad man grūti iedomāties, kādas tēmas varētu tikt aplūkotas. Bet, ja mandāts attieksies uz XX gadsimtu, tad skaidrs, ka 1940. gads nevar tikt nobīdīts malā. Latvijai būtu noteikti jāizvairās no kļūdas, ko pieļāva divi ļoti ievērojami lietuviešu vēsturnieki Lavrinavičus un Nikžentaitis. Vienā darbā viņi iekrita slazdā. Atzina okupāciju, bet – tikai līdz 1940. gada augusta sākumam, kad Lietuvu uzņēma PSRS. Tātad viss, kas notika pēc tam, bija pašu lietuviešu ziņā. Domāju, ka Krievija neatzīs pat to, ka okupācija bijusi kaut pusotru mēnesi.
Cik saprotu, Krievija šādos sarežģītos jautājumos piekopj četru pakāpju politiku. Tā tagad skaidri redzama attieksmē pret Katiņu. Pirmais punkts – atzīšana. Proti – tiek atzīts, ka noziegums ir noticis. Otrs līmenis – nožēlas izteikums. Nožēla par Katiņu tika izteikta. Trešais līmenis, ko poļi gaidīja, bet nesagaidīja, ir – atvainošanās. Ceturtais līmenis ir diezgan nepatīkams – tā saucamā atvainošanās politika, kad skaita, cik reižu atvainojas.
Latvijas gadījumā būtu labi sasniegt kaut vai atzīšanu, ka okupācija ir notikusi. Tad – nožēlu. Dievs dod, kādreiz – atvainošanos. Un mums absolūti nav jācenšas pēc atvainošanās politikas – atvainojieties mums piecas vai sešas reizes. Jau atzīšana būtu panākums.

– Vai jūs domājat, ka Krievija kādreiz varētu atzīt okupāciju?
– Cerēt uz to ir ļoti grūti. Bet gribētos. Jo kā notika ar Katiņu? Cīņu par Katiņu Krievijā sāka divi trīs cilvēki. Memoriāls, Natālija Ļebedeva… Viņa 1997. gadā izdeva grāmatu Katiņa. Taču Katiņas gadījums jāsaista arī ar to, ka Latvija nav tāds spēlētājs kā Polija. Polija faktiski ir lielvalsts. Lehs Kačiņskis parādīja, ka ar šo valsti nevar nerēķināties. Polijas nostāja rosina vislielāko cieņu. Arī Medvedevu viņi nesen pieņēma laipni, bet – bez siekalošanās. Un paziņoja, ka, pieņēmuši Medvedevu, viņi tomēr turpinās iepirkt lidmašīnas F17 no ASV. Latvija diemžēl nav Polija ne svara ziņā, ne arī, kas nepatīkamāk un svarīgāk, Krievija var teikt – Latvijā mums nav cerību, tur neviens neko nemainīs. Gluži otrādi, Krievija var teikt – tur gan mums ir cerības…
– Ja, pieņemsim, Krievija atzītu okupāciju, kas reāli mainītos? Gaidas būtu piepildītas, bet – nekas nesekotu…
– Saprotiet, nācijas un cilvēki dzīvo savu dzīvi, kuru nevar iesprostot līgumos par dubultaplikšanu… Ir tādi notikumi, kuri varbūt nenes neko praktisku, toties ļoti daudz nes cilvēku dvēselēm. Vai šodien Armēnijai būtu svarīgi tirgoties ar Turciju? Absolūti svarīgi! Turcija ir bagāta, ir lielvalsts… Armēnija ir nabadzīga. Bet – 1915. gads nav izrunāts, un tas bloķē visu..

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.