„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

20.07.2012. Nacionālā identitāte: ekonomists Andris Miglavs atbild, kā nekļūt par mazkvalificēta un lēta darbaspēka zemi?

Latvijas imigrācijas politikai nevajadzētu būt vērstai uz mazkvalificēta un lēta darbaspēka piesaisti, ekonomists Andris Miglavs, atzīst, ka mūsu valstij drīzāk būtu jāpiesaista šaurs specifisku profesiju pārstāvju loks,-ziņo spektrs.com/BNS

„Raugoties no nacionālā interešu viedokļa, mums jau vidējā termiņā, proti, pēc trim, pieciem gadiem, nav interesants jaunais darba devējs Latvijā, ja viņa uzņēmumā strādājošā cilvēka neto atalgojums ir mazāks par 1000 eiro mēnesī. Jā, īstermiņā tie, kas ir gatavi maksāt mazāk, ir interesanti, bet vidējā – nē. Un šādiem uzņēmumiem principā nedrīkstētu būt nekāda valsts atbalsta, lai tas ienāktu šajā teritorijā, jo tas radīs jau nākamās problēmas. Proti, šis uzņēmums būs ieinteresēts arī tālāk nodarbināt lētu darbaspēku, un tāpēc būs prasība ievest lētu darbaspēku. Praktiski tiks radīts tēls, ka mēs esam lētā darbaspēka zeme,” viņš klāstīja.

Vienlaikus viņš minēja, ka mazkvalificēta un lēta darbaspēka piesaiste var būt Latvijas apzināta stratēģiskā izvēle, tomēr tad ir jāsaprot, ka „mēs skaidri un nepārprotami speram soli uz nacionālās valsts un konkrētas kultūras teritorijas izzušanu”.

Jārada pievienotā vērtība

Pēc Miglava teiktā, cilvēkam, kurš strādā, ir jārada arī kāda pievienotā vērtība, kas ir ārpus viņa tiešās darbavietas. „Viņam ir vajadzīga vides aizsardzība, proti, ir jāsavāc viņa atkritumi, viņam ir vajadzīga arī enerģija, viņam ir nepieciešama izglītības sistēma un veselības aizsardzība, kā arī drošības pakalpojumi. Tur visur pretī nav cilvēku par 300 latiem! Cilvēks, kas saņem 300‒350 latu, nevar radīt to pievienoto vērtību, kas nepieciešama visas ap viņu esošās telpas veidošanai. Te nav vajadzīgas šādas darbavietas vidējā termiņā. Taču, protams, īstermiņā arī šādas darbavietas ir labas, jo tās ir labākas par40 latupabalstu mēnesī, kas nāk no sociālā budžeta,” pastāstīja ekonomists.

Nav gatavi maksāt

Uzņēmēji pašlaik sūdzas par darbinieku trūkumu, taču ir gatavi maksāt minimālo algu. „Viņiem ir taisnība – viņiem patlaban ir ļoti problemātiski dabūt vajadzīgos darbiniekus par 250 latiem mēnesī vai 15 latiem dienā, kas ir tie paši250 lati. No vienas puses, mēs jau varam teikt – ak, negrib strādāt par 15 latiem dienā… Viens cilvēks varbūt arī par 250 latiem mēnesī var izdzīvot, taču viņš nevar izaudzināt bērnus, nevar samaksāt par savas veselības aprūpi, nevar samaksāt par savu dzīves telpu, kas ir lielāka par sešiem kvadrātmetriem. Šī nostāja ir jāravē ārā pašā saknē,” norādīja Miglavs.

Komentējot uzņēmēju teikto, ka viņi nevar samaksāt vairāk lielo nodokļu un mazo ienākumu dēļ, ekonomists minēja Latvijas kokapstrādes uzņēmuma „Latvijas finieris” vadītāju Juri Biķi. „Viņš nerunā par 300 latiem, viņš runā par starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu,” uzsvēra ekonomists.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!(0)

Juris Rubenis Brāļu draudzes Jaunā Gada izraudzītais lozungs: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27) Jaunā Gada novēlējumos mēs bieži lietojam vārdu JAUNS! Piemēram, vēlējot jaunus panākumus. Kāds domātājs ir sacījis, ka satiekot kaut ko jaunu, ir tā, ka Tu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.