„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

20.01.2014. “Vienotības” kongress: No Satversmes preambulas projekta izņem terminu “valstsnācija”

Satversmes preambulas projektā, ko “Vienotības” kongresā piedāvāja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, vairs netiek iekļauts “valstsnācijas” jēdziens.

Viena no kongresa darba grupām bija veltīta Satversmes preambulas apspriešanai. Egila Levita sagatavotais projekts ir noņemts no izskatīšanas un piedāvāts jauns variants,-ziņo spektrs.com/ nra.lv

Preambulas nosaukums mainīts pret “Satversmes ievadu” un no teksta pazudis termins “valstsnācija”.

Ar šo jauno preambulas projektu “Vienotība” šonedēļ iepazīstinās koalīcijas partnerus un piedāvās ierakstīt koalīcijas līgumā apņēmību, ka tā tiek pieņemta vēl līdz 12. Saeimas vēlēšanām.

Čepāne aģentūrai LETA skaidroja, ka šīs projekts izstrādāts kopā ar juristu Egilu Levitu un, konsultējoties arī ar citiem ekspertiem. Šīs varētu būt pamata piedāvājums, par kuru diskutēt topošās koalīcijas partneriem, sacīja Čepāne, piebilstot, ka šīm nolūkam varētu izveidot darba grupu. Līdz ar to projekta teksts vēl varētu mainīties.

Līdz šim Levita piedāvātajā preambulas teksta bija teikts: “(…) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī”.

Savukārt jaunajā projektā šīs punkts skan šādi: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību”.

Šajā Satversmes preambulas projektā, līdzīgi kā iepriekšējā, norādīts, ka Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem, atguva savu brīvību, uz valsts nepārtrauktības pamata atjaunoja valstisko neatkarību. “Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda okupācijas režīmus,” teikts preambulas projektā.

Satversmes ievada projektā arī teikts, ka “Latvijas valsts darbības augstākā vadlīnija ir cilvēka cieņa un brīvība, tā ievēro demokrātiskas tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, atzīst un aizsargā cilvēktiesības, to skaitā mazākumtautību tiesības”.

Tāpat tajā teikts, ka mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā ir būtiski veidojušas it sevišķi latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, universālās humānās un kristīgās vērtības. “Latviešu valodai kā mūsu kopējai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanā. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība. Ģimene ir sabiedrības pamatvienība, darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats,” paredz Satversmes ievada projekts.

Savukārt katra pilsoņa pienākums ir aizsargāt Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību, tautas suverenitāti, demokrātisko valsts iekārtu. “Ikkatram pēc savām spējām ir jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, jāizturas atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu, nākamajām paaudzēm,” teikts Satversmes ievada projektā.

Tāpat norādīts, ka Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos procesos, aizstāvot savas intereses un dodot pienesumu Eiropas Savienības un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai.

“Vienotība” kongresā pieņēma rezolūciju, kurā uzsver nepieciešamību rūpēties par valsts pamatu un vērtību stiprināšanu, sekmējot Satversmes preambulas pieņemšanu Saeimā, tajā atspoguļojot Latvijas valsts pamatus un tās konstitucionālo identitāti un stiprinot Latvijas valsts jēgas un būtības izpratni sabiedrībā.

“Vienotības” pārstāvji uzskata, ka preambulā arī jānorāda uz Latvijas valsts dibināšanu kā latviešu tautas pašnoteikšanās īstenojumu, atklājot Latvijas valsts galvenos mērķus – brīvības un labklājības veicināšanu, latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot uz latviešu tautas un Latvijas valsts vēstures galvenajiem mezglu punktiem. Tāpat, pēc partijas pārstāvju domām, nepieciešams uzsvērt Latvijas parlamentārās demokrātiskās valsts iekārtas galvenos principus un mūsu sabiedrības pamatvērtības, kā arī iezīmēt Latvijas līdzdalību un līdzatbildību Eiropā un pasaulē.

NA komentārs:

Nacionālās Apvienības līderis Raivis Dzintars Twitter kontā komentē:

“Valstsnācijas svītrošana un preambulas izmainīšana ir Vienotības kļūda. Atkāpšanās no principiem un mazinātas arī iespējas pieņemt 11.Saeimā.”

Savukārt Einārs Cilinskis  Twitter kontā Raivja Dzintara komentāram pievieno: ” Bet vai veidosies spēcīga nācija, ja baidāmies pat preambulu noformulēt?”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa(1)

“Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo diena (27. jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984. gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmām,”- spektrs. com stāsta  Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle Baiba Bicāna. Pakāpeniski šo dienu un nedēļu sāka atzīmēt

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.