Iepriekš ziņots,ka kristīgie līderi vēstulē ministru prezidentam Valdim Dombrovskim lūdza rast iespēju izskatīt neapmierinošo morālo stāvokli skolās, saskatot arī nepieciešamību kristīgās mācības pasniegšanas iespējām vidusskolā.
Par iespēju tika asi diskutēts Latvijas sabiedrībā.

Jānis Šmits par notiekošo..

Jā, Dieva Vārda gaismai, nē tumsonībai Latvijā!

Latvija ir valsts, kura dzimusi un veidojusies uz Eiropas kristīgo vērtību bāzes. Tāpat kā daudzus gadu desmitus pirms Latvijas neatkarības izcīnīšanas, šodien mēs brīvās un neatkarīgās valsts himnā lūdzam Dieva svētību pār savu zemi un tautu.
Būdama daļa no Eiropas, Latvija nesaraujami ir daļa no kristīgās pasaules – no tās pasaules, kuras politisko iekārtu, tiesību sistēmu, kultūru, mākslu, arhitektūru, zinātni, filozofiju un tautas dzīvesziņu vistiešākajā veidā ir ietekmējusi kristīgā ticība. Mūsu pienākums ne tikai nākamo paaudžu, bet arī mūžības priekšā, ir glabāt un nest tālāk šo Dieva doto mantojumu.
Saglabāt stingru un nelokāmu nostāju, sargājot mūsu valsts un tautas tradīciju – sakņotu tautas dzīvesziņā un kristīgajā mācībā. Tas nozīmē ciešu atbalstu sabiedrībās fundamentālām pamatvērtībām – dzīvībai, ģimenei un cieņai pret katru sabiedrības locekli. Un vienlaicīgi tas nozīmē stingru iestāšanos pret šo vērtību apdraudējumu.

Kurš ir pret obligāto Bībeles mācību skolās?

Šis apdraudējums ir tiešs un nepārprotams. Tas nāk no organizācijām un personām, kas jau iepriekš ir demonstrējuši klaju neiecietību pret kristiešiem un kristīgām vērtībām, tradicionālo ģimeni un laulību, piemēram , Delna, Politika.lv, geju un lesbiešu organizācija   ”Mozaīka”, žurnāls „ Ir” u.c. , kas gadiem ilgi garīgi inficē mūsu sabiedrību ar idejām , kas ir pretrunā ar kristīgo ticību. Kāds tam ir iemesls, atbilde ir skaidra – iespējams tās cītīgi atstrādā Dž. Sorosa dāsni piešķirto naudu daudzu miljonu dolāru apmērā.

Redzot pretreakciju Romas katoļu baznīcas Kardināla Jāņa Pujata ierosinājumam ieviest obligātu Bībeles mācību skolās, mana apņēmība un atbalsts ir kļuvis tikai stiprāks. Vēlos atgādināt, ka par tumsoņām tradicionāli līdz pat XX gs. tika uzskatīti tie indivīdi, kas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lasītneprasmes vai citu iemeslu dēļ, nevarēja vai nespēja apgūt un iemācīties Svēto Rakstu pamatpatiesības. Apvainot cienījamo Dieva vīru tumsonībā ir reliģiskā neiecietība, kas skan no šo daudzo Bībeles nezinātāju vai nelasītāju ( t.i., tumsoņu ) puses. Manī rada neizpratni un bažas šāda veida reliģiskais analfabētisms un kristianofobija, kas valda XXI.gs Latvijā, kurai saistošas ir starptautiskās tiesību normas, kas aizsargā personas reliģisko pārliecību. Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt tā, ka kāds gļēvi , visbiežāk anonīmi , slēpjoties aiz LR Satversmē garantētās vārda brīvības, diskriminē otru viņa reliģiskās pārliecības dēļ, vai arī šī paša iemesla dēļ rupji aizskar viņa personas cieņu, godu un reliģisko pārliecību. Gribu atgādināt , ka mūsu valsts likumdošana paredz arī kriminālatbildību par reliģiskā naida kurināšanu.
Pilnībā atbalstu Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju iniciatīvu ieviest ar likumu vispārizglītojošo vidusskolu mācību plānā obligātu „Bībeles mācību” 1.-12.klasei, sākot ar 2011.gada 1.septembri.
Apzinoties Eiropas kontinenta kristīgos pirmsākumus, uzskatu, ka katram mazajam sabiedrības loceklim ir jābūt iespējai skolā iepazīt savas tautas un eiropeiskās identitātes pamatus – to starp, Bībeli, kristīgo mācību un šīs mācības izauklēto ētikas izpratni.
Aicinu  visas partijas, kas pretendē uz pārstāvniecību 10.Saeimā, kā arī šo partiju atbalstošos NVO izteikt skaidru viedokli šajā jautājumā. Tas novilks skaidru sarkano frontes līniju starp spēkiem, kas tieši un nepārprotami atbalsta kristīgas vērtības vai arī konsekventi stāv pret tām.
Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus Jāņa evaņģēlija 8 nodaļā saka: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”

Jānis Šmits , Rīgas Domes deputāts
Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs
Bijušais LR Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs