Situācija, kas radusies starp vienu no lielākajām bankām Latvijā AS Swedbank un uzņēmumu DK Daugava, atspoguļo sāpīgu realitāti, kas aktuāla visiem kredītņēmējiem Latvijā – gan juridiskām, gan fiziskām personām. Diemžēl nākas uzdot jautājumu: kā interesēs strādā valsts? Vai valsts amatpersonām noteikumus diktē bankas un to lobiji, izveidojot sev labvēlīgus likumus?

Vai banku darbību regulējošie normatīvie akti radīti tautas vai banku interesēs?

Banku vara Latvijā šodien ir kļuvusi neierobežota un nekontrolēta, tāpēc katastrofāli iznīkst biznesa vide, līdz ar to pieaug bezdarbnieku skaits, kas savukārt meklē pabalstus jau tā tukšajā valsts kasē,- spektrs.com ziņo Aigars Vaivars Daugava DK vadītājs ([email protected])

Nosacījumi, kas izstrādāti par labu bankām, nevis uz abpusēji līdzvērtīgiem noteikumiem   (starp kredītņēmēju un kredītdevēju), kas veicina veiklu bankas darboņu un viņu šaubīgo partneru aktivizēšanos. Kredītņēmējiem ļoti ātri tiek atņemti īpašumi, pat īpaši neizvērtējot lietas patieso būtību no tiesībsargājošām iestādēm, kas tiek pārdoti par smieklīgām cenām firmām, kas tieši vai netieši saistītas ar bankas darbiniekiem. Banku diktāts un agresīvā kredītpiedziņas politika līdzinās reketieru laikiem 90. gados. Vai likumu aizsegā drīkst notikt raiderisms un bandītisms, no kura cieš cilvēki? Vai šāda situācija atbilst modernas demokrātijas pamatprincipiem? Iespējams, liberālā ekonomika pēcpadomju valstī radījusi komplikācijas, kuras būtu jādziedē ar efektīvākiem līdzekļiem. Valsts nedrīkst ieņemt nogaidošu pozīciju! Godīgo kredītņēmēju aizsardzībai pret banku agresiju jābūt valsts prioritātei, sevišķi globālās krīzes iedarbības rezultātā.

Tāpēc vēlreiz aicinu valsts amatpersonas pārskatīt esošo kredītiestāžu regulējošo likumdošanas aktus un novērtēt, vai gadu gaitā likumi nav radīti vienpusēji par labu bankām, nevis tautai. Nav pieļaujama situācija, ka banka pēkšņi pieprasa atdot visu kredītu (kaut arī procentu maksājumi ir veikti regulāri), pārdod ķīlu bez izsoles par brīvu cenu (kaut par vienu latu) vai arī atņem īpašumu un liek turpināt maksāt kredītu! Nedrīkst panākt uzņēmuma bankrotu, padarīt cilvēku par bezpajumtnieku vai uz ielas brutāli atņemt automašīnu tikai tāpēc, ka kāda birokrātiska atskaite bankai ir iesniegta dažas dienas vēlāk.

Krīzes radītais biznesa sektora panīkums, nabadzības radītā iedzīvotāju emigrācija, izjukušo ģimeņu un pašnāvību skaits prasa tūlītēju valsts iesaisti, lai rastu iespējas palīdzēt tiem cilvēkiem, kas savus kredītprocentus maksā godprātīgi.

Mans ierosinājums ir sekojošs: jāvirza ideja par kredītņēmēju iespēju atmaksāt tirgus situācijai atbilstošus kredīta procentu maksājumus, atliekot pamatsummas atmaksu uz ilgāku laiku. Šāda politika būtu izdevīga gan kredītņēmējiem (mazāki tēriņi), gan kredītiestādēm (peļņa no procentiem turpinās), gan valstij kopumā (ekonomika un tauta atkopjas no finansu sloga).

Uzdosim sev jautājumu, vai noguldītāji būtu ieguvēji, ja Banka Baltija, nonākot finansu grūtībās, būtu turpinājusi maksāt tikai procentus (atbilstošus esošajam tirgus stāvoklim) par depozītiem, atliekot ieguldītās summas atmaksu kaut vai uz 20 gadiem un veiktu atmaksas (iespēju robežās) mazākās  vai dalītās  summās?

Vienlaikus kā savas valsts patriots uzskatu, ka nākotnē būtu jāstiprina nacionālās bankas pozīcija, lai Latvijas iedzīvotāji izmantotu tieši savas valsts bankas pakalpojumus, nevis veicinātu citas valsts ekonomiku.

Informēju, ka daudznozaru kompānija Daugava ir sākusi iedzīvotāju aptauju par sadarbību ar bankām (lūdzu, skatītwww.daugavadk.lv). Par pētījuma rezultātiem informēsim gan lēmuma pieņēmējus, gan mediju, gan sabiedrību kopumā.

Nepieļausim Latvijas iznīcināšanu! NĒ banku agresijai un diktatūrai!