Patriarha Kirila vizītes laikā paredzēts apkopot divu gadu ilgās sarunas iznākumu starp abu baznīcu pārstāvjiem. Polijā ir skaitliski neliela patstāvīga pareizticīgo kopiena, ar kuras vadību paredzējis tikties patriarhs Kirils, bet vairākums iedzīvotāju sevi uzskata par katoļiem. Patriarha vizīte Polijā liecina par attiecību uzlabošanos, taču Krievijas pareizticīgās baznīcas vadība apsūdz katoļu baznīcas priesterus Krievijā un Ukrainā centienos piesaistīt ticīgos katoļu draudzēm. Savukārt Katoļu baznīca patriarham Kirilam pārmetusi pārlieku pietuvinātību Kremlim un prezidentam Vladimiram Putinam.
Krievijas pareizticīgo baznīcu un Polijas katoļu baznīcu vieno uzskats par nepieciešamību aizstāvēt kristīgās vērtības Eiropā un pasaulē, kur pieņemas spēkā morālo vērtību erozija.
Samierināšanas plāns
Šodien Varšavā patriarhs Kirils un Polijas katoļu baznīcas bīskapu konferences galva arhibīskaps Jozefs Mihaliks paredzējuši parakstīt vēsturisku vienošanos, aicinot poļus un krievus uz savstarpēju piedošanu par pagātnes kļūdām, ziņo raidsabiedrība RFE/RL.
Gan Krievijas pareizticīgās baznīcas, gan Polijas katoļu baznīcas pārstāvji uzsvēruši, ka kopīgais aicinājums, pirmais šāds dokuments, ko parakstījuši abu baznīcu vadītāji, ir “garīgs, nevis politisks”, ar mērķi veidot pamatu dialogam, kas vestu uz abu tautu izlīgumu.
Kopīgo paziņojumu abas baznīcas gatavojušas divus gadus, taču abu valstu naidīgums iesniedzas gadsimtiem ilgā pagātnē. Tā dēvētajās trijās dalīšanās 18. gadsimta beigās Krievija līdz ar Austriju un Prūsiju noslaucīja Poliju no toreizējās Eiropas kartes. 1939. gada 23. augustā, parakstot tā dēvēto Molotova–Ribentropa paktu, nacistiskā Vācija un PSRS vienojās par Polijas sadalīšanu un likvidāciju, kas iezīmēja Otrā pasaules kara sākumu. Pēc Polijas sagrāves PSRS karaspēks 1940. gadā Katiņas apkārtnē noslepkavoja 22 000 Polijas pilsoņu, pamatā gūstā kritušos poļu virsniekus. Šo noziegumu toreizējā PSRS noliedza līdz 1990. gadam. Poļiem komunistisko režīmu izdevās gāzt tikai 1989. gadā, kad marionešu valdība vairs nespēja tikt galā ar masu antikomunistisko kustību, bet PSRS, kurā bija sākusies tā dēvētā pārbūve, izšķīrās neiejaukties ar militāru spēku, ziņo la.lv
Replikas
Krievijas reliģisko jautājumu eksperts Marks Smirnovs intervijā RFE/RL atzīmējis, ka patriarha Kirila nosliece uz izlīgumu ar Polijas katoļu baznīcu saistīta ar Krievijas ārpolitikas kursa maiņu. Patriarhs Kirils, kurš atbalstīja Vladimira Putina kandidatūru Krievijas prezidenta vēlēšanās šā gada martā, ir cieši saistīts ar Kremļa aprindām. “Patriarha Kirila vizīte Polijā liecina par Maskavas vēlmi rast ārpolitiskus kompromisus, lai ietekmētu politiskās un sabiedriskās aprindas Polijā, kur paredzēts izvietot ASV bruņojumu,” uzskata Smirnovs.
BBC vēsta, ka šī vēsturiskā vizīte var aizēnot skandālu ap mūziķu “Pussy Riot” krimināllietu, kurā spriedumu apsūdzētajām paziņos piektdien.
Krievijas baznīca iepriekš paziņoja, ka vizīte ir saistīta ar vēlmi stiprināt katoļu un pareizticīgās baznīcas saites, kā arī kopīgi aizsargāt morāles vērtības.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā