„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

17.06.2013. Nacionālā identitāte: Egils Levits /Pretvalstiska darbība demokrātijā: cik tālu sniedzas tolerance?

Teksta autors: Egils Levits, konstitucionālo tiesību speciālists

Demokrātiska valsts nav un nedrīkst būt bezpalīdzīga – tāda ir vienīgā atbilde uz jautājumu “Vai demokrātijā pieļaujama arī pretvalstiska darbība?”.

Demokrātiska valsts – kā Latvija – ir ne vien tiesīga, bet tai ir pienākums gādāt par to, lai valsts pamati netiktu apdraudēti vai pat grauti,-ziņo spektrs.com/la.lv 

Tas ir tā sauktais pašaizsargājošās demokrātijas princips. To pirmo reizi teorētiski izvirzīja un pamatoja valstszinātnieki Lēventāls (1937) un Manheimers (1943) pēc tam, kad pasaule redzēja, ka Hitlers varēja sagrābt varu un izraisīt pasaules katastrofu, jo toreizējā Vācijas demokrātiskā iekārta sevi neaizsargāja. “Pašaizsargājošās demokrātijas” princips ir atbilde uz Gēbelsa apsmieklu gļēvai demokrātijai: “Demokrātijas lielākais joks ir tas, ka tā saviem nāvīgākajiem ienaidniekiem pati ielika rokās tos līdzekļus, ar kuriem tā tika iznīcināta” (1935).

Man ir vaicāts – “kā reaģēt, ja pretvalstiska darbība tiek veikta aiz cilvēktiesību lozunga?” Nav nozīmes tam, aiz kāda lozunga šāda darbība tiek veikta.

Pēc Otrā pasaules kara “pašaizsargājošās demokrātijas” princips kļuva par visu nopietnu demokrātiju satura elementu. To ir atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā slavenajā spriedumā Fogtas lietā (1995). Šo principu ir atzinusi arī Satversmes tiesa.

Ja organizācija vai indivīds tikai izplata pretvalstiskas, antidemokrātiskas idejas, tad valstij šāda darbība ir jāuzrauga, taču tai vēl nav obligāts pienākums tās tūlīt aizliegt. Tas ir taktikas jautājums. Bieži ir tā, ka atklātu darbību ir vieglāk uzraudzīt. Turklāt jāņem vērā, ka demokrātijā darbojas visai tālejošs tolerances princips, kas līdz noteiktai robežai pieļauj arī pretvalstisku, antidemokrātisku ideju paušanu. Šādu ideju paušana ir aizliedzama tikai tad, ja tā valsti sāk jau nopietni apdraudēt. Ir arī zināmas idejas, kuras jau pašas par sevi var tikt uzskatītas kā demokrātisku valsti apdraudošas. Principiāli apsvērumi par šo jautājumu atrodami Augstākās tiesas 30.4.2013. spriedumā (publicēts: “Jurista Vārds”, 14.5.2013.), kā arī virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos. Katrā ziņā te darbojas samērīguma princips. Šāda aizlieguma nepieciešamību un samērīgumu izvērtēt ir valdības un attiecīgo drošības iestāžu, bet beidzamā instancē – tiesas uzdevums.

Taču, ja pretvalstiskie spēki jau ķeras pie reāliem darbiem, tādā gadījumā valdības un drošības iestāžu uzdevums un pienākums ir tos nepieļaut un vērsties pret tiem ar visu likuma bardzību. Te nekāda tolerance nav pieļaujama. Demokrātijā valstij ir jābūt absolūtam varas monopolam, ar kura palīdzību tiek īstenota likumība.

Sabiedrībai ir jāpaļaujas uz savu valsti, ka tā sevi un mūs visus aizsargās.

Diskusijās ir uzdoti dažādi jautājumi, piemēram: “Vai okupācijas un Latvijas valsts nepārtrauktības noliegums ir pretvalstisku ideju paušana?”

Kā to atzinusi arī Sa-tversmes tiesa, valsts nepārtrauktības doktrīna 1990. gada 4. maija Deklarācijā ir noteikta konstitucionālā līmenī. Tā pieder pie Latvijas valsts pamatiem. Tā ir obligāta jebkurai valsts amatpersonai, ne tikai pildot savus uzdevumus, bet arī savā privātajā darbībā. Piemēram, ja kāds ierēdnis vai valsts darbinieks noliedz okupāciju, tas tūdaļ ir atlaižams.

Citādi tas ir ar privātpersonām. Lai arī šī doktrīna pieder pie valsts pamatiem, privātpersonas var paust arī citādas domas. Vārda brīvība aizsargā arī pavisam nejēdzīgas un absurdas domas.

Taču tādām domām ir jādod pienācīgs pretspars sabiedriskas diskusijas līmenī. Protams, ne uz jebkuru muļķību vienmēr ir jāreaģē. Taču ir situācijas, kad gļēva klusēšana ne vienmēr ir labākā taktika. Atbildīgam pilsonim, un vēl jo vairāk politiķim, ir jābūt principiālam un drosmīgam, lai vērstos pret savas demokrātiskās valsts un tās pamatvērtību noliegumu.

 

Red. piebilde. Šo rakstu autors atsūtīja kā pretvalstiskas darbības tolerances problēmas vispārēju konstitucionāli tiesisko apskatu saistībā ar redakcijas jautājumu par “Nepilsoņu kongresa” rīkoto paralēlo “vēlēšanu” juridisko vērtējumu.

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.