„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

17.06.2013. Nacionālā identitāte: Egils Levits /Pretvalstiska darbība demokrātijā: cik tālu sniedzas tolerance?

Teksta autors: Egils Levits, konstitucionālo tiesību speciālists

Demokrātiska valsts nav un nedrīkst būt bezpalīdzīga – tāda ir vienīgā atbilde uz jautājumu “Vai demokrātijā pieļaujama arī pretvalstiska darbība?”.

Demokrātiska valsts – kā Latvija – ir ne vien tiesīga, bet tai ir pienākums gādāt par to, lai valsts pamati netiktu apdraudēti vai pat grauti,-ziņo spektrs.com/la.lv 

Tas ir tā sauktais pašaizsargājošās demokrātijas princips. To pirmo reizi teorētiski izvirzīja un pamatoja valstszinātnieki Lēventāls (1937) un Manheimers (1943) pēc tam, kad pasaule redzēja, ka Hitlers varēja sagrābt varu un izraisīt pasaules katastrofu, jo toreizējā Vācijas demokrātiskā iekārta sevi neaizsargāja. “Pašaizsargājošās demokrātijas” princips ir atbilde uz Gēbelsa apsmieklu gļēvai demokrātijai: “Demokrātijas lielākais joks ir tas, ka tā saviem nāvīgākajiem ienaidniekiem pati ielika rokās tos līdzekļus, ar kuriem tā tika iznīcināta” (1935).

Man ir vaicāts – “kā reaģēt, ja pretvalstiska darbība tiek veikta aiz cilvēktiesību lozunga?” Nav nozīmes tam, aiz kāda lozunga šāda darbība tiek veikta.

Pēc Otrā pasaules kara “pašaizsargājošās demokrātijas” princips kļuva par visu nopietnu demokrātiju satura elementu. To ir atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā slavenajā spriedumā Fogtas lietā (1995). Šo principu ir atzinusi arī Satversmes tiesa.

Ja organizācija vai indivīds tikai izplata pretvalstiskas, antidemokrātiskas idejas, tad valstij šāda darbība ir jāuzrauga, taču tai vēl nav obligāts pienākums tās tūlīt aizliegt. Tas ir taktikas jautājums. Bieži ir tā, ka atklātu darbību ir vieglāk uzraudzīt. Turklāt jāņem vērā, ka demokrātijā darbojas visai tālejošs tolerances princips, kas līdz noteiktai robežai pieļauj arī pretvalstisku, antidemokrātisku ideju paušanu. Šādu ideju paušana ir aizliedzama tikai tad, ja tā valsti sāk jau nopietni apdraudēt. Ir arī zināmas idejas, kuras jau pašas par sevi var tikt uzskatītas kā demokrātisku valsti apdraudošas. Principiāli apsvērumi par šo jautājumu atrodami Augstākās tiesas 30.4.2013. spriedumā (publicēts: “Jurista Vārds”, 14.5.2013.), kā arī virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos. Katrā ziņā te darbojas samērīguma princips. Šāda aizlieguma nepieciešamību un samērīgumu izvērtēt ir valdības un attiecīgo drošības iestāžu, bet beidzamā instancē – tiesas uzdevums.

Taču, ja pretvalstiskie spēki jau ķeras pie reāliem darbiem, tādā gadījumā valdības un drošības iestāžu uzdevums un pienākums ir tos nepieļaut un vērsties pret tiem ar visu likuma bardzību. Te nekāda tolerance nav pieļaujama. Demokrātijā valstij ir jābūt absolūtam varas monopolam, ar kura palīdzību tiek īstenota likumība.

Sabiedrībai ir jāpaļaujas uz savu valsti, ka tā sevi un mūs visus aizsargās.

Diskusijās ir uzdoti dažādi jautājumi, piemēram: “Vai okupācijas un Latvijas valsts nepārtrauktības noliegums ir pretvalstisku ideju paušana?”

Kā to atzinusi arī Sa-tversmes tiesa, valsts nepārtrauktības doktrīna 1990. gada 4. maija Deklarācijā ir noteikta konstitucionālā līmenī. Tā pieder pie Latvijas valsts pamatiem. Tā ir obligāta jebkurai valsts amatpersonai, ne tikai pildot savus uzdevumus, bet arī savā privātajā darbībā. Piemēram, ja kāds ierēdnis vai valsts darbinieks noliedz okupāciju, tas tūdaļ ir atlaižams.

Citādi tas ir ar privātpersonām. Lai arī šī doktrīna pieder pie valsts pamatiem, privātpersonas var paust arī citādas domas. Vārda brīvība aizsargā arī pavisam nejēdzīgas un absurdas domas.

Taču tādām domām ir jādod pienācīgs pretspars sabiedriskas diskusijas līmenī. Protams, ne uz jebkuru muļķību vienmēr ir jāreaģē. Taču ir situācijas, kad gļēva klusēšana ne vienmēr ir labākā taktika. Atbildīgam pilsonim, un vēl jo vairāk politiķim, ir jābūt principiālam un drosmīgam, lai vērstos pret savas demokrātiskās valsts un tās pamatvērtību noliegumu.

 

Red. piebilde. Šo rakstu autors atsūtīja kā pretvalstiskas darbības tolerances problēmas vispārēju konstitucionāli tiesisko apskatu saistībā ar redakcijas jautājumu par “Nepilsoņu kongresa” rīkoto paralēlo “vēlēšanu” juridisko vērtējumu.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei

Sabiedriskā apspriešana: Jaunajā mācību saturā izņem kristīgās mācības priekšmetu 1.-3. klasei(0)

UZMANĪBU! Forumu ciklā eksperti apspriedīs jaunā mācību satura piedāvājumu. Nedēļas laikā to var brīvi apmeklēt arī interesenti izsakot savu vērtējumu  Kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča paužot nožēlu stāsta: „Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.