Lai pārliecinātos par Ministra prezidenta uzskatiem, SPEKTRS veica savu informatīvo pētījumu pateicoties preses konferencei, kura tika veltīta vienā no Latvijā nozīmīgām tautsaimniecības nozarēm PIENSAIMNIECĪBA.

No Latvijas ik dienu uz Lietuvu izved 450 tonnas svaigpiena, radot vismaz četru miljonu latu zaudējumus valsts budžetā, otrdien preses konferencē pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks (LPCS apvieno 19 piena pārstrādes uzņēmumu, kas realizē aptuveni 94% no Latvijā pārstrādātā piena.), -ziņo spektrs.com

„Analizējot 2010.gada rezultātus un iegūstot informāciju no statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas attiecīgajiem datiem, konstatēts, ka joprojām 450 tonnas svaigpiena dienā tiek izvestas uz Lietuvu.”-teica Jānis Šolks.

“Jāsaprot, ka tikai vājas valstis ir gatavas neko nedarīt, redzot, ka izejviela tiek izvesta, savukārt stiprās valstis dara visu, lai izejviela tiktu pārstrādāta konkrētajā valstī, joprojām slikti tiek pildīta Latvijas Ekonomikas atveseļošanās programma.” -turpina  Šolks

LPCS vadītājs informēja, ka tas ir tikai mīts, ka piens uz Lietuvu tiek izvests tāpēc, ka tur ir augstākas piena iepirkumu cenas un ka kooperatīvi ar savu darbību nodrošina augsto piena cenu Latvijā. “Realitāte ir pavisam cita,” teica Šolks un paskaidroja, ka patiesībā Lietuvas un Latvijas piena iepirkuma cenas ir ļoti līdzīgas, taču lietuvieši par Latvijas pienu piedāvā krietni augstāku iepirkuma cenu nekā ir Lietuvā.

“Tās ir aktivitātes, lai grautu vietējo pārstrādi,” norādīja Šolks un uzsvēra, ka piena cena Latvijā 2010.gadā ir bijusi visstabilākā no visiem iepriekšējiem gadiem. “Piena cena bijusi stabila ar tendenci paaugstināties. Gada beigās tie jau bija 20 santīmu par vienu kilogramu jeb 200 latu par tonnu, un šā gada februārī jau ir 207 lati par vienu tonnu,” apliecināja valdes priekšsēdētājs.

Piena izvešanas uz Lietuvu dēļ valsts nesaņem vismaz četrus miljonus latu gadā, atzina Šolks un piebilda, ka līdz ar piena izvešanu tiek zaudētas arī aptuveni 450 darbavietas piena pārstrādes uzņēmumos un līdz ar to valsts nesaņem nodokļu ieņēmumus par 450 strādājošiem.

„Lai gan Latvijas piena produktu eksports uz Lietuvu ir pieaudzis un pārsniedz importu, tas nav iemesls priekam. 2010.gadā importa eksporta bilance mums ir bijusi pozitīva, tikai jāņem vērā, ka tas nav iemesls priekiem. Eksporta apmēri pieauguši Latvijas pārstrādātāju aktīvās darbības eksporta tirgos dēļ un tādēļ, ka ir samazinājies pārdotās produkcijas apmērs vietējā tirgū.”-skaidro Šolka kungs.

Lai novērstu piena izvešanu uz Lietuvu un stabilizētu nozari Latvijā, LPCS vadītājs ieteica valsts līmenī radīt apstākļus piena lopkopības attīstībai, līdz piena kvotu atcelšanas brīdim sasniedzot vismaz 300 tūkstošu govju lielu ganāmpulku, lai nodrošinātu pieaugošo piena produktu pieprasījumu galvenokārt eksporta tirgos, kā arī rast iespēju atbalstīt tos piena ražotājus, kuru saražoto pienu pārstrādā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.

Kā panākama piensaimniecības attīstība?

Ir nepieciešamība pēc tādiem finanšu instrumentiem kā eksporta garantijas, līdzfinansējumi inovatīvu, ar augstu ražotās produkcijas pievienoto vērtību eksportspējīgu produktu ražošanas projektu realizācijai un papildu finanšu resursu pieejamība ātrai jaunu eksporta tirgu apgūšanai un krīzes situāciju risinājumiem. Daži no šiem instrumentiem darbojas arī pašlaik, taču ļoti neefektīvi. Valdes priekšsēdētājs izteica arī priekšlikumu nodrošināt ražotājiem nodokļu atlaides vai nodokļu brīvdienās, kā arī ieteica ieviest fiksētus nodokļus mazajiem piena ražotājiem.