„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.08.2011. Latvija- Aglona: arhibīskaps Stankevičs izskās par politiku atzīstot, ka patiesai valsts attīstībai un izaugsmei ir nepieciešama garīgā dimensija

arhibiskaps_stankevics_foto_kasjuanslv

Šodien Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenā Sv.Mise, kurā piedalās arī valsts augstākās amatpersonas.

Svētku galvenajā Sv.Misē sludināja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, akcentējot galveno pamatdomu, ka Patiesai valsts attīstībai un izaugsmei ir nepieciešama garīgā dimensija.

Patiesai valsts attīstībai un izaugsmei ir nepieciešama garīgā dimensija, kas spētu pacelties pāri cilvēces norišu materiālistiskajam skatījumam, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas ,-ziņo spektrs.com/leta.lv

“Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir pilns izaicinājumu. Cilvēkus nomāc bailes par nākotni, kas bieži šķiet neskaidra un bez garantijām. To visu pastiprina dzimstības samazināšanās, izbraukšana no Latvijas darba meklējumos, kas aizvien biežāk liek uzdot jautājumus par mūsu nācijas un valsts pastāvēšanas perspektīvām. Ārējās nestabilitātes ietekmē mūs pārņem bailes uzņemties ilglaicīgas saistības – tādas kā laulība, dzīvības došana un ģimenes veidošana, pieaug vientulība, kas lielā mērā sakņojas atšķirtībā no Dieva. Izskan pieņēmumi, ka Eiropai nav nākotnes un tā drīz vien kļūs par islāma pasaules sastāvdaļu,” sacīja Stankevičs.

Traģiskie notikumi Norvēģijā un nemieri Lielbritānijā parāda, cik trauslas Eiropā ir kļuvušas kristīgās vērtības un cik ļoti ir pieaudzis pretējās tendences spēks.

Arhibīskaps norādīja, ka cilvēks nevar izdzīvot bez cerības, tad dzīve kļūst nepanesama un zaudē savu patieso jēgu. “Vairāki pagājušā gadsimta domātāji sacīja – vai nu Eiropa būs kristīga, vai tā nepastāvēs vispār. Ja Eiropā notiks ticības atdzimšana un vecais kontinents atgriezīsies pie savas vēsturiskās, kultūras un reliģiskās identitātes, tad tas pārvarēs savus iekšējos izaicinājumus un veicinās savu tālāko attīstību, un sniegs arī ieguldījumu citu valstu izaugsmē un miera veicināšanā pasaulē,” teica Stankevičs.

Viņš citēja pāvesta Benedikta XVI viedokli, ka Baznīca nevar piedāvāt tehniskus risinājumus un nekādā ziņā nepretendē “iejaukties valsts lietās”. Taču visos laikos un apstākļos tai jāpilda patiesības sludināšanas misija, lai sabiedrība būtu tāda, kas atbilst cilvēkam, viņa cieņai un aicinājumam.

“Iziešana no ekonomiskās krīzes, kas veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un bezdarba samazināšanu, ir ļoti būtiski priekšnoteikumi Latvijas garīgajai atdzimšanai. Taču vienlaikus ir nepieciešams taisnīgums un solidaritātes princips, atbildība vienam par otru, lai sava labklājība netiktu būvēta, pārdalot un vairojot otra cilvēka nabadzību. Baznīca vienmēr ir uzstājusi, lai tiek ievērots kopējā labuma princips. Katram saimnieciskam lēmumam ir arī morālas un ētiskas, cilvēciskas sekas. Patiesai valsts attīstībai un izaugsmei ir nepieciešama garīgā dimensija, kas spētu pacelties pāri cilvēces norišu materiālistiskajam skatījumam,” uzsvēra arhibīskaps.

Stankevičs sprediķī īpašu vērību veltīja laulību nozīmīgumam. “Mēs esam aicināti saglabāt nesagrozītu Kristus vēsti par laulību un ģimeni šajā laikā, kad tik daudzi kultūras, sociālie un politiskie faktori noved pie arvien asākas līdzšinējā ģimenes modeļa krīzes. No Kristus mācības izriet, ka laulība – tā ir vīrieša un sievietes savienība, kas tiek noslēgta uz visu mūžu. To īstenojot, vīrietis un sieviete kļūst par nesavtīgu dāvanu viens otram, un šīs mīlestības rezultātā tiek ieņemta un uzaudzināta jauna dzīvība, tas ir bērni,” teica arhibīskaps.

Par politiku

Arhibīskaps uzskata, ka Latvijā ir nepieciešama vienkārša un izprotama politiskā sistēma un likumdošana. “Varbūt arī šeit var izmantot šo atslēgas vārdu, proti, izvērtēt, kuri no vēlēšanu sarakstā pārstāvētajiem cilvēkiem gluži vienkārši sevi jau ir parādījuši paveiktajos darbos, vietā un amatā, un kādi šie darbi ir. Mēs taču zinām Evaņģēlija patiesību, ka katrs labs koks nes labus augļus, bet slikts koks nevar nest labus augļus. Tātad svītrot ārā tos, kuri sevi jau ir diskreditējuši vai arī vienkārši neko labu nav izdarījuši,” ieteica arhibīskaps.

Pamatā jau visi zina, kā būtu jārīkojas, rūpējoties par kopējo labumu un ievērojot morāles normas, bet diez kāpēc nesanāk. Domāju, ka arī politiķi aizvadītajos 20 gados kaut kur sirds dziļumos zināja, kā jādara, bet beigās kā nu kurā reizē sanāca – citreiz pietrūka kompetences, citreiz labās gribas, un rezultāti ir zināmi, piebilda Stankevičs.

“Tagad tuvojas vēlēšanas un cilvēki sūdzas, ka politiķi melo, ka visi ir slikti. Bet problēma jau nav partijās vai politikā, problēma ir cilvēkos, kas nav ļāvuši Kristum sevi pārveidot. Mēs gaidām no politiķiem, ka viņi pašaizliedzīgi kalpos citiem. Bet kalpot savā spēkā, nesaņemot spēku un pārdabisku motivāciju no augšienes, ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Vajadzīga Dieva žēlastība. Un ja mēs nemeklējam ceļu pie Kristus, neļaujam Viņam mūs pārveidot, bet paliekam vienīgi savā spēkā, tad piedzīvojam daudzas vilšanās un sakāves,” teica Stankevičs.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.