„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.02.2012. Latvija: krievvalodīgie dodas uz Briseli un biedē ar Bībeli

biede_ar_bibeli_foto_f64_photo_agency

Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus,-zino spektrs.com/nra.lv

Viens no referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans šodien apmeklē Eiropas parlamentu, lai skaidrotu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju pozīciju, tikmēr Latvijā ierodas Krievijas režīma opozicionāri Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, kuri uzskata, ka referendums liecina par Krievijas vēlmi atgūt ietekmi Baltijas valstīs.

Sarunā ar Neatkarīgo V. Lindermans apliecināja, ka viņa vizīti Eiroparlamentā organizē Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. „Tikšos ar Spānijas, Lielbritānijas un citu lielvalstu politiķiem, lai apliecinātu, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nav apmierināti ar starpnacionālajām attiecībām, un skaidrotu referenduma rīkošanas iemeslus,” pauda V. Lindermans.

Zīmīgi, ka īsi pēc tautas nobalsošanas viņš izlēmis iegūt maksimālu atdevi no referendumā nopelnītās atpazīstamības un sākt karjeru lielajā politikā. Lindermana partija kopā ar osipovišiem dibinās partiju apvienību, lai piedalītos 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.

Savukārt EP deputāte Inese Vaidere (V) ir pārsteigta par Lindermana ieceri neaicinātam apmeklēt šodien Strasbūrā notiekošo konferenci “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?”.

Taču gluži pretējas referenduma cēloņsakarības akcentē Krievijas oficiālās varas disidenti V. Novodvorska un K. Borovojs. Abi politiķi, kuri līdz šim aktīvi komentējuši etnisko situāciju Latvijā, šodien ierodas Rīgā, lai sniegtu savus komentārus saistībā ar gaidāmo referendumu, kā arī tiktos ar Saeimas deputātiem, Saeimas cilvēktiesību komisiju un Austrumeiropas politikas centra pārstāvjiem. «Sākot ar Rīgas priekšsēža atskaitēm Krievijas vēstniekam, beidzot ar Latvijai absurdo referendumu par otru valsts valodu – tie ir spilgti piemēri Krievijas politikai Latvijā. Šodienas kara ieroči ir referendumi, sabiedriskās organizācijas un mediju telpa. Man atliek tikai brīnīties, ko mūsu politiķi un drošības iestāžu darbinieki ir darījuši līdz šim, ja nu jau ir tik tālu, ka Krievijas demokrāti brauc mūs brīdināt,» atzīst Rīgas domes deputāts Jānis Skuja, kura pārstāvētā Demokrātisko patriotu frakcija abus Krievijas politiķus ir aicinājusi uz Rīgu.

Viens no V. Novodvorskas un K. Borovoja vizītes mērķiem ir tikšanās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš neslēpj savu nostāju referendumā un atklāti iestājas par divvalodību.

Girss apelē pie ticīgo jūtām

Tikmēr viens no referenduma iniciatoriem Illarions Girss izlēmis apelēt pie ticīgo jūtām, lai pārliecinātu sabiedrību par pareizo izvēli referendumā. Viņš rīdziniekus uzrunā ar Jēzus Kristus vārdiem. Rīgas centrā, Krasta ielā pie Dzelzceļa tilta, ir uzstādīts reklāmas plakāts, kurā atainots citāts no Bībeles, t.i., Jēzus Kristus brīdinājums: „Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst.” (Luk. 11:17).

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.