„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.02.2012. Latvija: krievvalodīgie dodas uz Briseli un biedē ar Bībeli

biede_ar_bibeli_foto_f64_photo_agency

Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus,-zino spektrs.com/nra.lv

Viens no referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans šodien apmeklē Eiropas parlamentu, lai skaidrotu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju pozīciju, tikmēr Latvijā ierodas Krievijas režīma opozicionāri Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, kuri uzskata, ka referendums liecina par Krievijas vēlmi atgūt ietekmi Baltijas valstīs.

Sarunā ar Neatkarīgo V. Lindermans apliecināja, ka viņa vizīti Eiroparlamentā organizē Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. „Tikšos ar Spānijas, Lielbritānijas un citu lielvalstu politiķiem, lai apliecinātu, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nav apmierināti ar starpnacionālajām attiecībām, un skaidrotu referenduma rīkošanas iemeslus,” pauda V. Lindermans.

Zīmīgi, ka īsi pēc tautas nobalsošanas viņš izlēmis iegūt maksimālu atdevi no referendumā nopelnītās atpazīstamības un sākt karjeru lielajā politikā. Lindermana partija kopā ar osipovišiem dibinās partiju apvienību, lai piedalītos 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.

Savukārt EP deputāte Inese Vaidere (V) ir pārsteigta par Lindermana ieceri neaicinātam apmeklēt šodien Strasbūrā notiekošo konferenci “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?”.

Taču gluži pretējas referenduma cēloņsakarības akcentē Krievijas oficiālās varas disidenti V. Novodvorska un K. Borovojs. Abi politiķi, kuri līdz šim aktīvi komentējuši etnisko situāciju Latvijā, šodien ierodas Rīgā, lai sniegtu savus komentārus saistībā ar gaidāmo referendumu, kā arī tiktos ar Saeimas deputātiem, Saeimas cilvēktiesību komisiju un Austrumeiropas politikas centra pārstāvjiem. «Sākot ar Rīgas priekšsēža atskaitēm Krievijas vēstniekam, beidzot ar Latvijai absurdo referendumu par otru valsts valodu – tie ir spilgti piemēri Krievijas politikai Latvijā. Šodienas kara ieroči ir referendumi, sabiedriskās organizācijas un mediju telpa. Man atliek tikai brīnīties, ko mūsu politiķi un drošības iestāžu darbinieki ir darījuši līdz šim, ja nu jau ir tik tālu, ka Krievijas demokrāti brauc mūs brīdināt,» atzīst Rīgas domes deputāts Jānis Skuja, kura pārstāvētā Demokrātisko patriotu frakcija abus Krievijas politiķus ir aicinājusi uz Rīgu.

Viens no V. Novodvorskas un K. Borovoja vizītes mērķiem ir tikšanās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš neslēpj savu nostāju referendumā un atklāti iestājas par divvalodību.

Girss apelē pie ticīgo jūtām

Tikmēr viens no referenduma iniciatoriem Illarions Girss izlēmis apelēt pie ticīgo jūtām, lai pārliecinātu sabiedrību par pareizo izvēli referendumā. Viņš rīdziniekus uzrunā ar Jēzus Kristus vārdiem. Rīgas centrā, Krasta ielā pie Dzelzceļa tilta, ir uzstādīts reklāmas plakāts, kurā atainots citāts no Bībeles, t.i., Jēzus Kristus brīdinājums: „Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst.” (Luk. 11:17).

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu(0)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua „Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu(0)

Pirms dažiem gadiem sensacionāla ziņa ir aplidojusi visu pasauli. To izveidojis viens no svētceļniekiem, kurš atbrauca uz Atonas svēto kalnu Grieķijas austrumos. Pēc pētnieku domām ierakstā dzirdama eņģeļu dziedāšana. . Materiāls sagatavots, izmantojot РЕН ТВ Странное дело un ХВ СОЮЗ Tulkoja: spektrs.com

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”(0)

Dokumentālā filmā „Latvijas simtgades lāpu gājiens” piedalījās lāpu gājiena dalībnieki, daloties ar savu piedzīvoto gājiena laikā. Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs. Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.  

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    No malas Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.