„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.06.2012. Izraēlas vēstniece: Lai izdzīvotu, nebija citas iespējas kā būt gudriem

Izraēlas vēstnieces Latvijā Hagitas Ben-Jākovas viesošanās „Latvijas avīzē” intervē Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanims. Fragments no intervijas,- ziņo spektrs.com

Vai Latvija Izraēlas iedzīvotājiem var būt kā interesanta tūrisma vieta?

– Rīga ir ļoti skaista pilsēta, un maniem tautiešiem šeit būtu ko redzēt. Interese par Latviju ir augoša, šeit atrodas arī Izraēlas investīcijas. Kaut arī savstarpējā tirdzniecības bilance ir ap 100 miljoniem dolāru pērn, tas nav pietiekami, un redzam lielas iespējas izaugsmei.

Rīgā tiks veidots informācijas tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators, ko vadīs latviešu speciālisti, sadarbojoties ar Izraēlas padomdevējiem, kas sniegs padomus un dalīsies pieredzē. Ceram pāris gadu laikā redzēt pirmos augļus. Taču jau tagad inkubators radīs jaunas darbavietas.

– Kā vēstniece vērtē Latvijas Ebreju kopienas stāvokli?

– Es domāju, ka Arkādijs Suharenko kā tās vadītājs un arī kopiena ir ļoti aktīva. Ir izveidota Latvijas un Izraēlas ekonomiskās sadarbības atbalsta padome. Tās izveidi ierosināja Latvijas Ebreju kopiena, bet arī lielas pūles pielika Izraēla, kad septembrī šeit ieradās Izraēlas rūpniecības, tirdzniecības un nodarbinātības lietu ministrs.

– Kā vēstniece vērtē ebreju kultūras iespējas?

– Ebreju kultūra ir brīnišķīga, taču es Latvijā veicinu un rādu Izraēlas kultūru, kas nav viens un tas pats. Latvieši daudz zina par ebreju tradīcijām, taču mēs vēlamies uzsvērt Izraēlas kultūru, ko ietekmē tas, ka esam imigrantu sabiedrība. Cilvēki sabrauca no visas pasaules ar dažādu kultūras, mākslas un zinātnes pieredzi un piedalījās jaunās sabiedrības un valsts veidošanā. Atzīmējot Latvijas un Izraēlas diplomātisko attiecību gadadienu, mēs sagatavojām īpašu grāmatu par Izraēlas ēdieniem, kurā mūsu valsts ir sadalīta 20 reģionos, simbolizējot arī mūsu diplomātisko attiecību gadus. Tur var redzēt, kas katrā reģionā kulinārijas jomā ir aktuāls – vai zivju ēdieni, vai humoss vai salāti. Par godu šim notikumam Latvijā viesojās viens no labākajiem Izraēlas šefpavāriem.

– Latviešiem ir savi kultūras pamati, piemēram, mūsu dainas un teikas. Kā ir ar jūsu pamatiem?

– Es varu runāt par sevi. Katram Izraēlā ir sava unikāla identitāte – daži ir vairāk ebreji, daži vairāk izraēlieši. Būt ebrejietei man nozīmē vairāk apzināties savas tautas vēsturi nekā kultūru vai reliģiju. Tad es jautāju sev – ko man tas nozīmē un kāpēc? Pasaules vēstures gaitā ebreji bieži nebija atzīti un viņiem nebija tādas pašas tiesības kā citām tautām. Ebreji tika diskriminēti. Es atceros savu vēsturi – kā mani tēvi dzīvoja un ko viņi cieta savas identitātes dēļ.

– Mēs kā latvieši atceramies vācu laikus un pēc tam Krievijas impēriju – tajos laikos arī mēs bijām apspiesti.

– Ebreji vēstures gaitā cieta dažādos dzīves līmeņos.

– Mēs ebrejos redzam labas mentālās īpašības. Katrs latvietis pateiks, ka ebrejs ir gudrs.

– Mums nebija citas iespējas kā būt gudriem, tikai tā mēs varējām izdzīvot.

– Viens no ebreju tautas vēstures teorētiķiem – profesors Šimons Dubnovs – ilgu laiku dzīvoja Rīgā.

– Esmu mācījusies no viņa grāmatām, un man tās šķita iespaidīgas.

– Uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas tika izvesta inteliģence, tostarp arī ebreji. Starp dažādās represijās cietušajiem bija Saeimas deputāts Mordehajs Nuroks, kurš vēlāk pēc atbrīvošanas no Sibīrijas nometnes devās uz Izraēlu un esot kļuvis par ministru jaunajā valstī.

– Ja mūsu rīcībā būtu tāda informācija, tad mēs par šo saikni un stāstu priecātos. Kad cilvēki pēc holokausta vai Sibīrijas devās uz Izraēlu, daļa no viņiem vēlējās mainīt savus uzvārdus.

– Pirmskara Latvijā bija vairākas ebreju partijas un redzamākais ebreju politiķis bija Mordehajs Dubins, kam bija ļoti labas attiecības ar prezidentu Kārli Ulmani.

– Ebreji bija ļoti cieši iesaistīti Latvijas starpkaru sabiedrībā – šeit bija labi sportisti un kultūras darbinieki.

-Kad apmeklēju Rīgas ebreju muzeju, biju pārsteigta gan par to, ka pie jums toreiz bija ebreju laikraksti, un to, ka ebreji arī bija ļoti dziļi iesaistījušies visās tā laika sabiedrības jomās. Tas ir interesanti, taču padara visiem zināmo traģēdiju vēl lielāku. 90 procenti no šīs kopienas cilvēku tika nogalināti holokaustā.

Ģ. Vikmanis: – Kā jūs lūkojaties uz mūsdienu Latvijas sabiedrību?

– Man tā šķiet jauna un radoša. Piemērs tam ir, kā vēstniecība izvēlējās logo, ar ko simbolizēt mūsu valstu diplomātisko attiecību jubileju. Mēs devāmies uz Latvijas Mākslas akadēmiju un rīkojām konkursu. Uzvarēja latviešu māksliniece, kura logo salika kopā Dāvida zvaigzni un Auseklīti. Mums bija plašas izvēles iespējas, kas liecina, ka jums ir daudz radošu un gaišu prātu.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.