„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15.06.2012. Izraēlas vēstniece: Lai izdzīvotu, nebija citas iespējas kā būt gudriem

Izraēlas vēstnieces Latvijā Hagitas Ben-Jākovas viesošanās „Latvijas avīzē” intervē Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanims. Fragments no intervijas,- ziņo spektrs.com

Vai Latvija Izraēlas iedzīvotājiem var būt kā interesanta tūrisma vieta?

– Rīga ir ļoti skaista pilsēta, un maniem tautiešiem šeit būtu ko redzēt. Interese par Latviju ir augoša, šeit atrodas arī Izraēlas investīcijas. Kaut arī savstarpējā tirdzniecības bilance ir ap 100 miljoniem dolāru pērn, tas nav pietiekami, un redzam lielas iespējas izaugsmei.

Rīgā tiks veidots informācijas tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators, ko vadīs latviešu speciālisti, sadarbojoties ar Izraēlas padomdevējiem, kas sniegs padomus un dalīsies pieredzē. Ceram pāris gadu laikā redzēt pirmos augļus. Taču jau tagad inkubators radīs jaunas darbavietas.

– Kā vēstniece vērtē Latvijas Ebreju kopienas stāvokli?

– Es domāju, ka Arkādijs Suharenko kā tās vadītājs un arī kopiena ir ļoti aktīva. Ir izveidota Latvijas un Izraēlas ekonomiskās sadarbības atbalsta padome. Tās izveidi ierosināja Latvijas Ebreju kopiena, bet arī lielas pūles pielika Izraēla, kad septembrī šeit ieradās Izraēlas rūpniecības, tirdzniecības un nodarbinātības lietu ministrs.

– Kā vēstniece vērtē ebreju kultūras iespējas?

– Ebreju kultūra ir brīnišķīga, taču es Latvijā veicinu un rādu Izraēlas kultūru, kas nav viens un tas pats. Latvieši daudz zina par ebreju tradīcijām, taču mēs vēlamies uzsvērt Izraēlas kultūru, ko ietekmē tas, ka esam imigrantu sabiedrība. Cilvēki sabrauca no visas pasaules ar dažādu kultūras, mākslas un zinātnes pieredzi un piedalījās jaunās sabiedrības un valsts veidošanā. Atzīmējot Latvijas un Izraēlas diplomātisko attiecību gadadienu, mēs sagatavojām īpašu grāmatu par Izraēlas ēdieniem, kurā mūsu valsts ir sadalīta 20 reģionos, simbolizējot arī mūsu diplomātisko attiecību gadus. Tur var redzēt, kas katrā reģionā kulinārijas jomā ir aktuāls – vai zivju ēdieni, vai humoss vai salāti. Par godu šim notikumam Latvijā viesojās viens no labākajiem Izraēlas šefpavāriem.

– Latviešiem ir savi kultūras pamati, piemēram, mūsu dainas un teikas. Kā ir ar jūsu pamatiem?

– Es varu runāt par sevi. Katram Izraēlā ir sava unikāla identitāte – daži ir vairāk ebreji, daži vairāk izraēlieši. Būt ebrejietei man nozīmē vairāk apzināties savas tautas vēsturi nekā kultūru vai reliģiju. Tad es jautāju sev – ko man tas nozīmē un kāpēc? Pasaules vēstures gaitā ebreji bieži nebija atzīti un viņiem nebija tādas pašas tiesības kā citām tautām. Ebreji tika diskriminēti. Es atceros savu vēsturi – kā mani tēvi dzīvoja un ko viņi cieta savas identitātes dēļ.

– Mēs kā latvieši atceramies vācu laikus un pēc tam Krievijas impēriju – tajos laikos arī mēs bijām apspiesti.

– Ebreji vēstures gaitā cieta dažādos dzīves līmeņos.

– Mēs ebrejos redzam labas mentālās īpašības. Katrs latvietis pateiks, ka ebrejs ir gudrs.

– Mums nebija citas iespējas kā būt gudriem, tikai tā mēs varējām izdzīvot.

– Viens no ebreju tautas vēstures teorētiķiem – profesors Šimons Dubnovs – ilgu laiku dzīvoja Rīgā.

– Esmu mācījusies no viņa grāmatām, un man tās šķita iespaidīgas.

– Uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas tika izvesta inteliģence, tostarp arī ebreji. Starp dažādās represijās cietušajiem bija Saeimas deputāts Mordehajs Nuroks, kurš vēlāk pēc atbrīvošanas no Sibīrijas nometnes devās uz Izraēlu un esot kļuvis par ministru jaunajā valstī.

– Ja mūsu rīcībā būtu tāda informācija, tad mēs par šo saikni un stāstu priecātos. Kad cilvēki pēc holokausta vai Sibīrijas devās uz Izraēlu, daļa no viņiem vēlējās mainīt savus uzvārdus.

– Pirmskara Latvijā bija vairākas ebreju partijas un redzamākais ebreju politiķis bija Mordehajs Dubins, kam bija ļoti labas attiecības ar prezidentu Kārli Ulmani.

– Ebreji bija ļoti cieši iesaistīti Latvijas starpkaru sabiedrībā – šeit bija labi sportisti un kultūras darbinieki.

-Kad apmeklēju Rīgas ebreju muzeju, biju pārsteigta gan par to, ka pie jums toreiz bija ebreju laikraksti, un to, ka ebreji arī bija ļoti dziļi iesaistījušies visās tā laika sabiedrības jomās. Tas ir interesanti, taču padara visiem zināmo traģēdiju vēl lielāku. 90 procenti no šīs kopienas cilvēku tika nogalināti holokaustā.

Ģ. Vikmanis: – Kā jūs lūkojaties uz mūsdienu Latvijas sabiedrību?

– Man tā šķiet jauna un radoša. Piemērs tam ir, kā vēstniecība izvēlējās logo, ar ko simbolizēt mūsu valstu diplomātisko attiecību jubileju. Mēs devāmies uz Latvijas Mākslas akadēmiju un rīkojām konkursu. Uzvarēja latviešu māksliniece, kura logo salika kopā Dāvida zvaigzni un Auseklīti. Mums bija plašas izvēles iespējas, kas liecina, ka jums ir daudz radošu un gaišu prātu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.