„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

14.11.2011. Nacionālā identitāte: Vai šogad Latvijas valsts svētkos skanēs latviešu mūzika?

guntars_kirsis_foto_bnn_lv

Latvijas tautas vienotība panākama bāzējoties uz latviešu tautas kultūras mantojuma fundamenta un kristīgām vērtībām Latvijā. Patriotisma un nacionālā gara audzināšana valsts svētkos ir īpaši uzsverama, taču pagājušajā gadā sarūgtināja ne mazums skaits latviešu, kad valsts svētku kulminācijā neskanēja latviešu mūzika. Tas bija šokējoši un pazemojoši. Priecē, ka šajā gadā Kultūras ministrija (KM) ir ņēmusi faktu, ka Latvijas valsts svētki nav vispār iedomājami, bez viena no latviešu svarīgajiem kultūras mantojumiem,- ziņo spektrs.com

Šogad Valsts prezidenta kanceleja izvēlējās “Latvijas koncertu” (“LK”) piedāvājumu – četri koncerti Latvijas reģionos un galvenais – Dailes teātrī Rīgā.

Ir paredzēti pieci vienlaikus un vienlīdz svarīgi koncerti – Rīgā un četros novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē,- vēsta la.lv valsts svētku koncertu veidotājs – “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis.

Viņš saka: „Ņemam vērā, ka Valsts prezidents nevar atrasties reizē piecās vietās. Tādēļ skaidrs, ka no šāda aspekta lielāks nozīmīgums piekrīt Rīgas koncertam. Vēlējāmies, lai visos piecos koncertos piedalās mūsu labākie profesionālie kolektīvi un solisti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Latvijā vai ārpusē. Varbūt vēl lielāku atsaucību varētu sagaidīt no ārvalstīs dzīvojošiem mūsu māksliniekiem, lai jau šobrīd viņus varētu uzrunāt nākamajam gadam. Pasaulē izcili mākslinieki savu laiku plāno ārkārtīgi tālu uz priekšu. Tādēļ liels prieks, ka no Vācijas varēs atbraukt un uz Ventspili dosies virtuozais pianists Reinis Zariņš, kurš spēlēs uz brīnišķīgā “Steinway” flīģeļa “Jūras vārtos”, bet Valmierā muzicēs izcilā čelliste Kristīne Blaumane. Ārkārtīgi liels paldies visu profesionālo kolektīvu mūziķiem, kuri faktiski savā brīvdienā ir gatavi braukt no vienas Latvijas malas uz otru par pieticīgo četru latu dienas naudu. Arī no viņu puses piedalīšanās šajos koncertos ir visīstākais patriotisma apliecinājums.

Attiecībā par to, kāpēc iepriekš valsts svētkos nav skanējusi latviešu mūzika, Guntars Ķirsis uzsver, ka vēlas norobežoties no jebkādiem pārmetumiem mūziķu virzienā. Jo oficiālo valsts svētku pasākumu programmu neveido ne orķestra mūziķi, ne diriģents! Tas esot jāvaicā tiem, kuriem tobrīd bija iespēja par to lemt.

Guntars Ķirsis piebilst: „Taču arī piekrītu viedoklim – ja dzīvojam Latvijā un rīkojam valsts svētku koncertu, tam jābūt latviešu mūzikas koncertam. Jāskan mūsu valstī tapušiem skaņdarbiem, kādu ir gana daudz un gana labi. Nesen biju Helsinkos. Jaunās koncertzāles atklāšanā no visa skanējušā 99 procenti bija somu mūzika.

Iespējams, ne viss ārkārtīgi atraktīvi un dejas solī, taču nedomāju, ka Somijā kādam varētu ienākt prātā veidot valsts svētku programmu bez somu mūzikas. Ir pietiekami daudz iespēju citos brīžos atskaņot jebkādu labāko pasaules mūziku. Arī Latvijā valsts svētku koncertā jāskan šajā zemē radītai mūzikai. Pie tā, manuprāt, būtu jāturas arī turpmāk.”

Uzziņa

Valsts svētku koncerti 2011. gada 18. novembrī

Rīgā – Dailes teātrī plkst. 17.30 (tiešraide LTV1)

Rēzeknes kultūras namā plkst. 17.30

Ventspils teātra namā plkst. 17.30

Valmieras kultūras centrā plkst. 17.30

Jelgavas kultūras centrā plkst. 17.30

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.