„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

14.02.2012. Latvijas inteliģence: Referendums ir izvēle starp godu un kaunu

latvija_mezs_sniegs_spektrscom

Mums, latviešiem, Dievs devis iespēju dzīvot pašiem savā valstī un runāt savā valsts valodā. Tiesības, ko mūsu tēvu tēvi ar savām asinīm nosargāja brīvības cīņās, ko mēs ar savu vienotību atguvām barikāžu sardzē. Mūsu tauta pārcietusi trīs okupācijas ar Baigo gadu, masveida deportācijām un pusgadsimtu ilgu pārkrievošanu. Okupanti mūs ne reizi vien izdzinuši no mājām, atņemot visu, daudziem arī dzimteni un dzīvību. Un visās liktens krustcelēs mūsu vaduguns, mūsu nācijas un nacionālās valsts pastāvēšanas kods bijusi latviešu valoda. Tās brīnumainais spēks latviešiem palīdzēja pārciest badu Sibīrijā un nepazust tautu kausējamajā katlā Rietumu trimdā, ļāva izrauties no padomju ļaunuma impērijas.

Latvijā jau bijusi virkne tautas nobalsošanu, kad esam pauduši viedokli valsts attīstībai svarīgos jautājumos. Tagad, 20(!) gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, referenduma izraisītāji prasa okupācijas seku juridisku nostiprināšanu….

Mūsu zemē vienmēr līdzās latviešiem dzīvojušas cittautu minoritātes, un allaž Latvija bijusi dažādu tautu saprašanās paraugs. Taču stabila Latvija acīmredzot neatbilst lielās kaimiņvalsts impērisko ambīciju stratēģijai, jo vēl nekad kopš Interfrontes provokācijām un barikāžu laika nebija pieredzēta tik ciniska lielkrievu šovinisma demonstrācija. Bet cita Latvijas nīdēju komanda jau vāc parakstus jaunam referendumam… Šīs akcijas vērstas pret Latvijas kā latviskas, neatkarīgas, demokrātiskas valsts pastāvēšanas jēgu un būtību: nodrošināt latviešu nācijai pastāvēšanas iespēju, kādas tai nav un nebūs nevienā citā valstī.

Vienīgā iespēja darīt galu lielformāta provokācijām ir visai nācijai parādīt vienotu, pašapzinīgu savas zemes saimnieku stāju. Mums nav kailām rokām jāstāv pret tankiem kā barikāžu laikā, mums nav jāriskē ar dzīvību. Mums nepieciešama vien pilsoniska pienākuma apziņa, referendumā nobalsojot PRET un mudinot tā rīkoties citus.

Šis nav balsojums par politiķiem vai partijām, kad arī patriotu domas varētu dalīties. Šī ir izvēle starp godu un kaunu. Tāpēc jābalso PRET mūsu valodas un tautas noniecināšanu. PRET etniska naida kurināšanu Latvijā. PRET cittautiešu – mūsu līdzcilvēku – izmantošanu netīrās politiskajās spēlēs. PRET latviešu tiesību apšaubīšanu uz savu nacionālu valsti.

Jā, mums nav jābaidās no parakstiem referenduma prasītāju sarakstā. Mums jābaidās no savas pasivitātes, kas pasaulei vēstītu par tautu, kam vienaldzīgs savas valsts liktenis. Tas būtu signāls postpadomju ambīcijās dzīvojošajai kaimiņvalstij rīkot jaunas provokācijas.

Neaizmirsīsim arī morālo atbildību savu mīļo aizgājēju priekšā! Vai kādam varētu rasties šaubas, kā šajā referendumā balsotu Imants Kokars, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Mārtiņš Freimanis? Lai mūsu vienotību stiprina Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes asinis Bastejkalnā un barikāžu sargu sirdsapziņa.Referenduma dienā palikt mājās – tas būtu tāpat, kā noskatīties, kad apvaino tavu māti, piesmej sievieti vai dara pāri bērnam.

Šobrīd, kad iezīmējusies, kaut trausli, iziešana no krīzes, Latvijai par visu vairāk vajadzīga stabilitāte, un arī šis apstāklis prasa mūsu maksimālu aktivitāti referendumā. Pārliecinošs PRET pasaulei būs atgādinājums par pašapzinīgu nāciju stabilā valstī. Tas būs arī signāls lielajai kaimiņvalstij, ka nav jēgas šķiest resursus naida akcijām, kas izčākst Latvijas tautas – savas zemes saimnieku – nosvērtās, pašapzinīgās stājas priekšā.

Tāpēc mēs referendumā balsosim PRET un ticam, ka Jūs rīkosieties tāpat!

Dievs, svētī Latviju!

Ieva Akuratere, dziedātāja
Terēze Broka, Dziesmu un deju svētku virsdiriģente
Dzintra Geka, kinodokumentāliste
Akadēmiķis Tālavs Jundzis
Dr. Guntis Kalme, mācītājs
Akadēmiķis Ivars Knēts
Gido Kokars, Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģents
Uldis Kokars, diriģents
Marina Kosteņecka, rakstniece
Oļģerts Kroders, režisors
Prof. Romans Lācis, kardioķirurgs
Ingrīda Meierovica
Anna Rancāne, dzejniece
Māris Sirmais, diriģents
Zigmunds Skujiņš, rakstnieks
Džemma Skulme, māksliniece
Akadēmiķis, prof. Jānis Stradiņš
Vestards Šimkus, pianists
Pēteris Vasks, komponists
Inese Zepa, LSE SU, Londona, Baltijas valstu studentu apvienības prezidente

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.