„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

14.02.2012. Latvijas inteliģence: Referendums ir izvēle starp godu un kaunu

latvija_mezs_sniegs_spektrscom

Mums, latviešiem, Dievs devis iespēju dzīvot pašiem savā valstī un runāt savā valsts valodā. Tiesības, ko mūsu tēvu tēvi ar savām asinīm nosargāja brīvības cīņās, ko mēs ar savu vienotību atguvām barikāžu sardzē. Mūsu tauta pārcietusi trīs okupācijas ar Baigo gadu, masveida deportācijām un pusgadsimtu ilgu pārkrievošanu. Okupanti mūs ne reizi vien izdzinuši no mājām, atņemot visu, daudziem arī dzimteni un dzīvību. Un visās liktens krustcelēs mūsu vaduguns, mūsu nācijas un nacionālās valsts pastāvēšanas kods bijusi latviešu valoda. Tās brīnumainais spēks latviešiem palīdzēja pārciest badu Sibīrijā un nepazust tautu kausējamajā katlā Rietumu trimdā, ļāva izrauties no padomju ļaunuma impērijas.

Latvijā jau bijusi virkne tautas nobalsošanu, kad esam pauduši viedokli valsts attīstībai svarīgos jautājumos. Tagad, 20(!) gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, referenduma izraisītāji prasa okupācijas seku juridisku nostiprināšanu….

Mūsu zemē vienmēr līdzās latviešiem dzīvojušas cittautu minoritātes, un allaž Latvija bijusi dažādu tautu saprašanās paraugs. Taču stabila Latvija acīmredzot neatbilst lielās kaimiņvalsts impērisko ambīciju stratēģijai, jo vēl nekad kopš Interfrontes provokācijām un barikāžu laika nebija pieredzēta tik ciniska lielkrievu šovinisma demonstrācija. Bet cita Latvijas nīdēju komanda jau vāc parakstus jaunam referendumam… Šīs akcijas vērstas pret Latvijas kā latviskas, neatkarīgas, demokrātiskas valsts pastāvēšanas jēgu un būtību: nodrošināt latviešu nācijai pastāvēšanas iespēju, kādas tai nav un nebūs nevienā citā valstī.

Vienīgā iespēja darīt galu lielformāta provokācijām ir visai nācijai parādīt vienotu, pašapzinīgu savas zemes saimnieku stāju. Mums nav kailām rokām jāstāv pret tankiem kā barikāžu laikā, mums nav jāriskē ar dzīvību. Mums nepieciešama vien pilsoniska pienākuma apziņa, referendumā nobalsojot PRET un mudinot tā rīkoties citus.

Šis nav balsojums par politiķiem vai partijām, kad arī patriotu domas varētu dalīties. Šī ir izvēle starp godu un kaunu. Tāpēc jābalso PRET mūsu valodas un tautas noniecināšanu. PRET etniska naida kurināšanu Latvijā. PRET cittautiešu – mūsu līdzcilvēku – izmantošanu netīrās politiskajās spēlēs. PRET latviešu tiesību apšaubīšanu uz savu nacionālu valsti.

Jā, mums nav jābaidās no parakstiem referenduma prasītāju sarakstā. Mums jābaidās no savas pasivitātes, kas pasaulei vēstītu par tautu, kam vienaldzīgs savas valsts liktenis. Tas būtu signāls postpadomju ambīcijās dzīvojošajai kaimiņvalstij rīkot jaunas provokācijas.

Neaizmirsīsim arī morālo atbildību savu mīļo aizgājēju priekšā! Vai kādam varētu rasties šaubas, kā šajā referendumā balsotu Imants Kokars, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Mārtiņš Freimanis? Lai mūsu vienotību stiprina Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes asinis Bastejkalnā un barikāžu sargu sirdsapziņa.Referenduma dienā palikt mājās – tas būtu tāpat, kā noskatīties, kad apvaino tavu māti, piesmej sievieti vai dara pāri bērnam.

Šobrīd, kad iezīmējusies, kaut trausli, iziešana no krīzes, Latvijai par visu vairāk vajadzīga stabilitāte, un arī šis apstāklis prasa mūsu maksimālu aktivitāti referendumā. Pārliecinošs PRET pasaulei būs atgādinājums par pašapzinīgu nāciju stabilā valstī. Tas būs arī signāls lielajai kaimiņvalstij, ka nav jēgas šķiest resursus naida akcijām, kas izčākst Latvijas tautas – savas zemes saimnieku – nosvērtās, pašapzinīgās stājas priekšā.

Tāpēc mēs referendumā balsosim PRET un ticam, ka Jūs rīkosieties tāpat!

Dievs, svētī Latviju!

Ieva Akuratere, dziedātāja
Terēze Broka, Dziesmu un deju svētku virsdiriģente
Dzintra Geka, kinodokumentāliste
Akadēmiķis Tālavs Jundzis
Dr. Guntis Kalme, mācītājs
Akadēmiķis Ivars Knēts
Gido Kokars, Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģents
Uldis Kokars, diriģents
Marina Kosteņecka, rakstniece
Oļģerts Kroders, režisors
Prof. Romans Lācis, kardioķirurgs
Ingrīda Meierovica
Anna Rancāne, dzejniece
Māris Sirmais, diriģents
Zigmunds Skujiņš, rakstnieks
Džemma Skulme, māksliniece
Akadēmiķis, prof. Jānis Stradiņš
Vestards Šimkus, pianists
Pēteris Vasks, komponists
Inese Zepa, LSE SU, Londona, Baltijas valstu studentu apvienības prezidente

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.