„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

12.10.2011. Nacionālā identitāte: Vai Zatlera „pauze” nav izskaidrojama ar ceļa gatavošanu SC?

genocida_upuru_pieminas_diena_pie_brivibas_pieminekla_un_litenee_valdis_zatlers_foto_president_lv_spektrs_com

Trešdienas pēcpusdienā Zatlera Reformu partijas valdes pieņemtais, paziņotais lēmums „ieturēt pauzi” sarunās ar Vienotību un VL – TB/LNNK nāca negaidīti.

Kamēr Zatlers apzināti „velk gumiju” un „asfaltē ceļu”, tikmēr CS iegūst laiku, lai rīkotos,-ziņo spektrs.com

SC vēlētāji, atbalstītāji un arī SC griezīsies pie Valsts prezidenta pirms 17.oktobra, lai censtos ietekmēt viņa lēmumu attiecībā par jauno valdības koalīcijas izveidi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš saņēmis vairāk nekā 2000 pēc “Saskaņas centra” ierosinājuma tapušās iedzīvotāju vēstules ar aicinājumu neatbalstīt valdības koalīciju, kuru veido Zatlera Reformu partija (ZRP), “Vienotība” un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK

Biedrība „Dzimtā valoda” plāno sarīkot manifestāciju, protestējot par lēmumu atstāt apvienību Saskaņas centrs (SC) ārpus valdošās koalīcijas, liecina biedrības pārstāvju paziņojums presei. SC atstāšanu ārpus valdošās koalīcijas biedrība novērtējusi kā izaicinājumu krieviem Latvijā. Paziņojumu parakstījuši Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.

Kā pirmie biedrības pasākumi minēti parakstu vākšana Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, kā arī gatavošanās masu pasākuma sarīkošanai.

Tiks aktualizēti visi jautājumi – valoda, pilsonība, tiesības krieviem piedalīties valsts pārvaldē.

„Valda Zatlera kārtējais neloģiskais lēmums, šoreiz — pārtraukt nupat tikai sāktās sarunas par valdību —, labākajā gadījumā ir politiskas mazvērtības kompleksa simptoms. Sliktākajā — nepateiktu saistību vai mērķu noteikts mēģinājums bremzēt vai izgāzt valdības veidošanu,” savu domu izsaka TVNET vietnē  Aivars Ozoliņš.

Nodomu patiesuma policija?

ZRP valdes vārdā paziņotā lēmuma pamatojums ir pagalam nenopietns. Redz, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa „apšaubīja” kādus vienošanās par koalīcijas izveidi punktus, bet Raivis Dzintars kaut kur internetā bildis, ka vienošanās dokumentam būšot „visai nosacīta” loma valdības darbā. Un uzreiz ZRP vadoņi secinājuši, ka topošās koalīcijas partneri esot „gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot”. Partijai „kategoriski nav pieņemama šāda attieksme”.

ZRP uzvedas kā pašnovērtējuma deficīta nomocīts pubertātes vecuma jauneklis, kas apkārtējo cilvēku jebkādu rīcību interpretē kā savējās kritiku. Sarunas par valdību pat nav īsti sākušās, bet ZRP jau atsakās runāt, jo ieraudzījusi partneru rīcībā par maz „patiesa nodoma”.

Pusaudzim raksturīga ir arī ZRP nespēja novērtēt, kā pašas rīcība izskatās citiem. Piemēram, Zatlera vēl tikai pirms dažām dienām pilnā nopietnībā un pilnīgā pretrunā ar ZRP un Saskaņas centra programmām stāstītais, cik abām partijām brīnišķīga programmatiska saskaņa. Vai viņa apņemšanās kopā ar Ušakovu turēties pretī tankiem, kas, kā pats nule atzinis intervijā žurnālam Ir, mainījusies aiz banālā aprēķina, ka ZRP un SC koalīcijai nepietiktu balsu. Pašlaik darbs pie valdības deklarācijas pat nav sācies, bet ZRP vadoņi jau secinājuši, ka tajā rakstītajam pietrūks valdības partneru „patiesas apņemšanās” seguma, kaut gan vēl tikai nupat dažu SC cilvēku pretēji vienmēr darītajam runāto bija gatavi uzskatīt par pamatu kopīgai valdībai.

Jebkura koalīcijas valdība vienmēr ir kompromiss, taču, pat ja koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi, tiem ir saistošas panāktās vienošanās. Bet Zatlera partija nupat atsakās tās panākt, jo sarunu partneru attieksme tās ieskatā nav gana cieņpilna. Un ko nu — ja Āboltiņa ar Dzintaru neapliecinās ticību Zatleram kā reformu alfai un omegai, valdības nebūs? ZRP dibinās politisko noskaņojumu policiju, kas sekos, vai partneru izteikumi atbilst patiesas apņemšanās standartiem?

Zatlera nepateiktais

Iespējams, Zatlera un viņa partijas iracionālo rīcību var skaidrot ar politiskā darba pieredzes trūkumu un nedrošību par savu spēju piedalīties kā līdzvērtīgiem politikas procesā. Par šādu nedrošību liecina arī pirmdien parakstītās vienošanās tekstā ZRP panāktās veto tiesības par valdības lēmumiem. Ir acīmredzama (droši vien arī pašiem) nesaderība starp gribēto valdības amatu skaitu un spēju piedāvāt pārliecinošus kandidātus šiem amatiem.

Ja tas būtu Zatlera nervozitātes un neloģiskās mētāšanās iemesls, tā būtu pusbēda. Gan jau parlamentārās demokrātijas ikdiena to ar laiku izārstētu.

Taču diemžēl nešķiet gluži neticami arī minējumi, ka Zatleram kāds atgādinājis par kādām iepriekšējām norunām, vai arī — viņš cenšas vismaz atrast ieganstus, lai parādītu saviem pirmītējiem partneriem, ka pašreizējie nav labāki vai ir sliktāki. Sak, Vienotība un VL – TB/LNNK nepiekrīt manām reformām, bet SC gan bija gatavs piekrist.

Skolas cena

Jebkurā gadījumā Zatlera izvēlētais, no prezidenta kancelejas pārceltais partijas vadīšanas un attiecību ar koalīcijas partneriem stils nolemts neveiksmei. Partija, kur nu vēl valdības koalīcija, nav ierēdņu komanda, kurai pienākums pildīt galvenās personas norādījumus un sacensties „pareizas attieksmes” izrādīšanā. Saeimā ievēlētajiem partijas biedriem tāds pats vēlētāju dots mandāts kā pašam Zatleram.

Tiesa, paliek jautājums, par šādas politiskās skolas cenu. Ja tā ir rīcībspējīga valdība, tad sabiedrībai var nākties dārgi samaksāt par Zatlera skološanos.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.