„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

13.04.2012. Kristus Pasaulei: Dievs atbrīvojis no nepakļaušanās, mantkārības un neuzticēšanās Dievam

dace_foto_kristus_pasaulei

Dace draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau gandrīz no pašiem draudzes pirmsākumiem. Tie ir aptuveni trīs gadi. Uz šī gada marta inkaunteru Dace brauca ar apņemšanos – iegūt brīvību no kontroles un mantkārības gariem, ar ko pati netika galā savā lūgšanu kambarī, un, kas ļoti traucēja viņas ticības dzīvei,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv- Evelīna Silarāja

„Mācītājs kādreiz Līderu skolā teica tā: „Ja tu netiksi galā ar savām rakstura problēmām, tad tu pacelsies, bet drīz atkal nokritīsi.” ”

Principā es biju ļoti patstāvīgs cilvēks, kurš pats visu nosaka un plāno savu dzīvi. Visu darīju tā, kā es to sapratu – pieņēmu savus lēmumus un pēc tiem arī rīkojos”, stāsta Dace.

Dace vēlējās tikt galā ar savā rakstura problēmām un iepazīstot draudzes „Kristus Pasaulei” mācību, zināja, ka tur būs mācītāji, kas vadīs viņas garīgo izaugsmi un palīdzēs pilnveidoties kā ticīgam cilvēkam.

„Es biju nolēmusi, ka paklausīšu vadītājiem un no visas sirds centīšos darīt pareizi. Es patiešām ļoti centos, bet dažas lietas darīju pa savam, tā – kā man likās pareizi.

Es apprecējos un izveidoju savu ģimeni. Tajā brīdī parādījās mana rakstura problēmas, – nepakļaušanās, mantkārība un neuzticēšanās Dievam. Sākumā problēmas vairāk skāra manu ģimeni. Es gribēju par katru cenu mainīt sava vīra Daiņa dzīvi. Mantkārība izpaudās kā nepatika pret viņa darbu, pirmkārt, jau tā kaitīguma dēļ, un, otrkārt, es neredzēju Dainim tur nekādas izaugsmes iespējas, kas arī nozīmēja nekādu algas pielikumu. Es nebiju mierā ar to algu, kas viņam bija un noteikti gribēju, lai viņš censtos un darītu visu, lai kaut ko mainītu. Es uzskatīju savu vīru par neuzņēmīgu, pārāk kautrīgu un nemērķtiecīgu. Es ļoti gribēju, lai viņš pelna vairāk, lai mums ģimenē nebūtu nekādu vajadzību. Es nespēju uzticēt savam vīram ģimenes apgādāšanu. Šo nastu es krāvu uz saviem pleciem, neuzticoties nevienam, ne savam vīram, ne Dievam. Tas nesa līdz satraukumu, strīdus, nomāktu garastāvokli un virkni nepareizu lēmumu.”

Dace turpina: „Mācītājs bija uzticējis man vadīt mājas grupiņu, ko pēc neilga laika pazaudēju, jo biju aizņemta ar savām finansiālajām problēmām, un tas man neļāva ar visu sirdi kalpot cilvēkiem un evaņģelizēt.

Tā kā mums ir labi garīgie vadītāji, tad mācītājs man norādīja, ka es dzīvoju nepareizi, bet šo aizrādījumu es nespēju pieņemt. Man likās, ka mācītājs neizprot manu situāciju, nemaz negrib un necenšas iedziļināties manās problēmās. Visas nebūšanas, kas bija pirms tam uzplaiksnīja ar jaunu sparu un vēl vairāk postīja manu dzīvi, darot mani īgnāku un neciešamāku attiecībās, īpaši ģimenē.

Kļuva arvien sliktāk un manā dzīvē ienāca depresija. Visas savas dusmas es izgāzu uz vīru. Ģimenē strīdējos par katru sīkumu. Kaut arī pati to nemaz negribēju un jutos pēc katra strīda slikti. Šīs dusmas un neapmierinātība nāca no manis ārā, un es tās nespēju kontrolēt. Biju pārliecināta, ja es tagad nomirtu, es nonāktu ellē. It kā biju ticīgs cilvēks, bet nebiju iemācījusies paļauties un uzticēties Dievam,” par savu pieredzi stāsta Dace.

„Es mēģināju cīnīties pati ar saviem spēkiem, lasot Bībeli un lūdzot savā kambarī, bet man neizdevās atbrīvoties. Janvārī es pieņēmu lēmumu cīnīties un braukt uz inkaunteru. Tas bija kā pagrieziena punkts. Inkaunterā es godīgi atzīmēju visu anketā, nožēloju un atteicos no visiem saviem grēkiem. Aizlūgšanas laikā es neko īpašu nepiedzīvoju. Mani nepameta sajūta, ka jāiet lūgt arī savam mācītājam piedošana par nepaklausību. Šis solis man bija ļoti grūts. Skaidri sapratu, ja es to neizdarīšu, tad nepiepildīšos ar Svēto Garu, bet man tas bija ļoti svarīgi. Saņēmos to izdarīt, un tajā brīdī notika atbrīvošanās. Manā sirdī ienāca patiesa Dieva bijība. Dievs uzrādīja manā acu priekšā pulksteni, kura rādītāji ir uz divpadsmitiem, un, ja kāds no rādītajiem pavirzās kaut vai par vienu minūti uz priekšu, tad ceļš ved uz elli, nevis uz Debesīm. Ja es neizpildu savus pienākumus precīzi, kā man to nosaka Dievs, tad es eju uz elli.

Rezultāti:

Mans vīrs saka, ka esmu pilnībā mainījusies pēc šī inkauntera. To ievēro arī apkārtējie cilvēki. Gadās reizes, kad sadusmojos, bet spēju paturēt emocijas pie sevis un neizgāžu dusmas uz savu vīru. Es mācos paļauties un pilnībā uzticēties Dievam. Es esmu viena no tiem, kas ies līdz galam, lai arī ko tas man maksās.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: „Tvaika nolaišana” nešķiro ne svešos, ne savējos

Leonards Inkins: „Tvaika nolaišana” nešķiro ne svešos, ne savējos(0)

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk. Kamēr skrūves ir kārtīgi pievilktas, sakarsušajam gaisam nav cerību izkļūt, un tikai tad, kad palaiž skrūves vaļīgāk, spēkam, kas koncentrējies tvaikā un ieslodzīts katlā, rodas iespēja izlauzties brīvībā. Izlaužoties tas ārda visu, ko satop, un to

Kārlis Krēsliņš par Baltijas ceļa 30gadi: „Tā ir MŪSU VALSTS UZVARAS diena”

Kārlis Krēsliņš par Baltijas ceļa 30gadi: „Tā ir MŪSU VALSTS UZVARAS diena”(0)

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS  brig. ģenerālis(atv.) Dr.habil.sc.ing. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory) Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. Autors

Guntis Kalme, uzruna Baltijas ceļa 30 gadē: Mēs visi kopā!

Guntis Kalme, uzruna Baltijas ceļa 30 gadē: Mēs visi kopā!(0)

Autors: Guntis Kalme Uzruna Baltijas ceļa 30 gadē, Rīgas radio, raidījums Svētrīts, 25.08.2019. Mt 18: 20, Kristus saka: kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū. Attiecinot šo principu uz Baltijas ceļu, varam konstatēt svarīgu likumsakarību – kur cilvēki sanāk kopā ne savtīgu interešu vadīti, bet pārpersonisko vērtību dēļ, redzam, –

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums(0)

Pēc tā, kā tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem Amerikas Savienotās valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jeb kā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē. Tas nenozīmēja, ka Krievija šīs tehnoloģijas un konsultācijas nevarēja pirkt no citiem. Piemēram, visiem

Leonards Inkins: Muļķība

Leonards Inkins: Muļķība(0)

Tēvam bija trīs dēli – divi gudri, trešais Leonards…  Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga, tāpēc nespēj apzināti rīkoties labi, nespēj pieņemt pareizus lēmumus un izdarīt saprātīgus secinājumus. Izglītots muļķis Esmu saticis cilvēkus, kurus varētu dēvēt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.