„Vai… Esmu tik daudz jau izrunājies par to dēmonu.. Bet ar to dēmonu ir jācīnās. Man bieži prasa padomus tie, kas arī grib tikt vaļā no dzeršanas. Bet katrs cilvēks ir tik atšķirīgs, un es nevaru dot otram padomu. Katram ir kas cits — cits organisms, citas smadzenes. Saku, lai labāk palīdzību meklē pie ārstiem. Un dzērāju nevajag ne mācīt, ne stutēt. Pašam ir jāizdzīvo un jācenšas uzvarēt to slimību. Tikai pašam… Bet vissāpīgāk ir apzināties, ka visgrūtāk jau ir tuviniekiem,” nopūšas Plēpis.
Ārstēšanās procesā viņš iedvesmu smēlies, lasot literatūru par citu cilvēku cīņu ar alkoholismu. „Man ļoti patīk Džovitas Grebzdes grāmata, kur diezgan atklāti rakstīts par Antru Liedskalniņu un vairāku pasaulē slavenu sieviešu cīņu ar alkoholismu,” atzīstas aktieris, kurš, lai tiktu vaļā no mokošā netikuma, meklējis arī speciālistu palīdzību. „Bija gan jāiet pie ārsta, gan bija vajadzīgas nervu zāles. Sapratu, ka tas ugunsgrēks ir jādzēš. Bet, ja pats necīnīsies, lai tiktu tam pāri, neviens tev nepalīdzēs,” pieredzē dalās aktieris.
Rūdolfam esot laimējies ar lielisku dakteri, un, ja jūt atkal tuvojamies problēmu, viņš aizvien dodoties pie ārstes. „Viņa ir kolosāls cilvēks, kas ne tikai palīdz cīnīties ar atkarību, bet ir arī laba psihiatre. Es aizeju pie viņas, mēs tad smejamies, pat pusstundu ņirdzam. Izeju ārā, un mani pārņem tāda sajūta, ka esmu izārstējies,” viņš priecīgā balsī stāsta, atzīdams, ka liela nozīme esot arī tam, ar kādiem cilvēkiem satiekas. „Ir jau tādi, kas nosoda. Cik tas ir dumji! Ja nevari palīdzēt, tad nevajag,” uzskata Plēpis.
Leģendārais skatuves mākslinieks vērsies pie mācītāja Jura Rubeņa, lai tiktu skaidrībā ar sevi un izskaidrotu radušos alkoholisma likstu. „Pilnībā piekrītu viņa teiktajam, ka tas ir tāds sūkļa efekts. Ir jau dažādu raksturu cilvēki, ir dažāda tipa aktieri. Ir tie, kas vienkārši tēlo, un visa zāle raud par viņu lielisko spēli. Bet ir aktieri, kas ņem visu caur sevi. Tā kā bija ar Antru Liedskalniņu. Un es esmu tieši tāds pats. Juris Rubenis manu situāciju ļoti precīzi raksturoja, sacīdams, ka pēc izrādēm jūtos kā izspiests sūklis. Tā arī bija,” nopurina galvu Rūdolfs Plēpis.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā