„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

12.07.2013. Nacionālā identitāte/Baiba Broka: nebūsim tukši klaigātāji

Par domes opozicionāru žēlojušanos, ka viņi neesot informēti, ka viņiem daudz ko nestāsta, Baiba Broka „Latvijas avīzei” stāsta: „Likums diezgan skaidri nosaka lietu aprites kārtību. Ir arī iekšēji domes nolikumi, katram departamentam ir nolikumi. Ir elektroniskās sistēma, ko sauc “E–portfelis Rīgā”, kurā minimālajā nepieciešamajā laikā pirms sēdēm tiek ievadīti visi dokumenti. Diemžēl bieži vien tie nav izstrādāti pietiekami skaidri un kvalitatīvi, lai deputāti saprastu un varētu formulēt savu viedokli. Tas ir jautājums par koalīcijas attieksmi pret opozīciju. Vai viņi mūs uztver kā saprātīgus, inteliģentus konkurentus, kas piespiež labāk strādāt, vai, nievājoši sakot, kā traucēkli un ienaidnieku.”

Taču par opozīcijas būtību Baiba Broka stāsta: „Jāteic, ka es negribu, lai mēs kļūtu par tukši klaigājošu opozīciju. Vēlētos, lai mūsu atbalsts vai noraidījums katram koalīcijas piedāvātajam risinājumam būtu pamatots un argumentēts.”

Baibas Broka izklāsta arī par RD mēģinājumiem palielināt štatu palielināšanu, kuru opozīcija neatbalstījusi. „ Arī nupat neatbalstījām vairākus piedāvājumus par štatu palielināšanu, kas saistīts ar plānotajiem budžeta grozījumiem. Manuprāt, personāla izmaiņas ir jāplāno uz nākamā finanšu gada periodu. Ja tagad, gada vidū, kāds departaments izdomā, ka pēkšņi viņiem vajadzīgi 15 darbinieki, tad man rodas jautājums, kāda bijusi šā departamenta plānošana gada sākumā, kas ir tik ļoti neplānoti mainījies?”

Turpretī opozīcija atbalstījusi koalīcijas pārstāvju rosinātas apmācības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Par sadarbību ar “Vienotību” Baiba stāsta, ka ir vienoti pret to stilu un veidu, kā koalīcija turpina vadīt Rīgas domi. Taču par konsultēšanos Baiba izmanto iespējas. Viņa stāsta: „Prasu padomu Olafam Pulkam un citiem “Vienotības” pārstāvjiem, kuri pašvaldībā strādājuši iepriekš. Nebūtu loģiski neizmantot viņu pieredzi un zināšanas. Ir doma izveidot sadarbības memorandu par īpašiem jautājumiem sadarbībai Rīgā. Ir jautājumi, ko mēs varam virzīt caur Saeimu un valdību, kur esam pozīcijā.

Par “Saskaņas centra” ierasto noraidošo attieksmi opozīcijas deputāte min piemēru: „Jau amatu sadale domē pilnīgi skaidri parādīja, ka opozīcija tiek ignorēta pilnībā. Piemēram, mēs mēģinājām Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amatam virzīt Aleksandru Kiršteinu, kurš kā arhitekts būtu ļoti piemērots šim darbam. Taču tā vietā pozīcija ievēlēja faktiski nepazīstamo Maksimu Tolstoju. Rīgas domes pozīcija šobrīd jūtas gana vareni arī bez mums, un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties”Baiba Broka arī neizslēdz, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās “SC” un “GKR” kopīgiem spēkiem mēģinās pašvaldībā attaisnojušo sadarbību īstenot arī nacionālā līmenī.

V. Krustiņš deputātei jautā, vai nākamajās vēlēšanās izdotos pavērst latviešu vēlētāju simpātijas uz nacionālo spēku pusi. Jo pašvaldību vēlēšanās nacionālo noti spēlēt centās Ēlerte, bet arī viņa nespēja neko piedāvāt. Ar inteliģentiem saukļiem, ka mēs būsim Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsēta, nepietiek.

Baiba Broka atbild, ka Latvijai kopumā ir jāsaprot, kas mēs bijām, kas mēs esam un kas mēs gribam būt! „Nav jāmēģina kādam līdzināties, bet jāizceļ tas unikālais, kas mums jau ir, – sava nacionālā identitāte, kultūra, kas nāk līdzi ar valodu, vēsturi un tradīcijām. Jāstrādā tā, lai citi gribētu līdzināties mums. Tam lepnumam un pašapziņai jāstrāvo cauri visam tam, ko mēs darām ikdienā. Vienalga, vai esi, politiķis, ārsts, skolotājs vai kas cits – piederības sajūta ļauj sasniegt daudz un dažādas lietas.

Ja mēs runājam par ekonomikas attīstību – kādā veidā varam stimulēt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kādā veidā varam attīstīt Latvijas ekonomiku, aicinot tos ārvalstniekus, kuri atnes jaunas zināšanas, bet nevis nopērk mūsu jau attīstītos uzņēmumus. Nu nevajag mums tos pārpircējus.

Par to pašu izglītību un valodu – nav jau jāuzmanās tikai no krievu valodas ietekmes, bet arī angļu, kas varbūt ir vēl lielāka.

Es domāju, ka jāsāk ar izglītību. Tagad mēs redzam, ka divvalodīgās izglītības uzturēšana pēdējo 20 gadu laikā nav attaisnojusies. Tā nav nekāda vardarbība pret bērniem vai demokrātijas apspiešana, kā daži cenšas iztēlot, bet cilvēcīgas rūpes par visu tautību ģimenēm. Ja cittautieši izvēlējušies šeit dzīvot un veidot savu ģimeni, tad mums viņi ir vajadzīgi kā Latvijai lojāli cilvēki. Lai kļūtu par latvieti, nav jābūt kādai ģenētiskai atbilstībai. Jābūt šai piederības sajūtai. Tas ir audzināšanas, izglītības un ģimenes jautājums. Ja bērni iet kopā bērnudārzā, kur jau agrā bērnībā apgūst latviskās tradīcijas, tad viņi daudz labāk saprot, par ko mēs priecājamies, kas ir mūsu svētki. Nākamais – vēstures mācīšana skolās. Pašlaik diemžēl mēs redzam, ka krievu un latviešu skolās veidojas ļoti atšķirīga vēstures izpratne.

Strādājot Latvijas Universitātē, redzu, ka daudzi vietējo skolu beidzēji nespēj iestāties augstskolā, jo viņiem pietrūkst latviešu valodas zināšanu. Tas šajos jauniešos rada dusmas un aizvainojumu pret mūsu valsti. Ka šie cilvēki nespēj šeit iekļauties un nejūtas piederīgi, diemžēl bieži vien ir pašu latviešu vaina.

Tikai mēs paši to varam mainīt, bet mums ir jābūt apņēmīgiem. Ļoti interesants gadījums bija manu kaimiņu krievu ģimenē, kuru meita pabeidza vietējo bilingvālo skolu un devās mācīties uz Angliju. Arī Londonā krievu valodu var dzirdēt ikdienā. Bet tad kādu reizi viņa kafejnīcā izdzirdēja latviešu valodu un sajuta, cik ļoti grib atpakaļ uz mājām. Tieši latviešu valoda šai krievu meitenei asociējas ar mājām”.

Par izglītību bērnudārzu līmenī, kurus vairākkārt noraida. Baiba Broka paskaidro: „ Šeit atkal jārunā par nekonsekvenci un dubulto morāli. Priekšvēlēšanu laikā man pārmeta, ka nacionālajā retorikā neesmu bijusi tik skaļa kā Sarmīte Ēlerte. Taču ne jau skaļums apliecina pārliecību, bet gan darbi. Es atšķirībā no Ēlertes kundzes 16. martā gāju pie Brīvības pieminekļa. Ja runājam par latviešu valodu bērnudārzos, NA deputāti iesniedza likuma grozījumus Saeimā. Arī tagad formāls pamats bērnudārzu iniciatīvas noraidījumam bija tas, ka tik konceptuālus grozījumus nedrīkstētu virzīt trešajā lasījumā. Bet tas neiztur kritiku, jo par šādu priekšlikumu runāts jau vairākkārt un agrāk tas tika noraidīts, jo esot jāuzlabo redakcija.

Ļoti interesanti, ka uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām TV diskusijā pilnīgi visu partiju, tostarp arī “SC”, pārstāvji piekrita, ka latviešu valodai bērnudārzos būtu jābūt. Jautājums tikai par termiņiem un pārejas periodu.”

Pr to, kā varētu izkopt latviešu valodu jau tagad deputāte stāsta par iecerēto: „Pavisam nesen pilsētas attīstības komitejā diskutējām par reklāmas izkārtņu saskaņošanu. Arī tajās vajadzētu respektēt latviešu valodu. Protams, ir pieļaujama svešvalodu lietošana, īpaši, ja informācija adresēta ārvalstu tūristiem. Taču, ja pieļaujam tādas izkārtnes, kur vārda “veikals” vietā rakstīts “store”, tad tas iet pāri jebkādiem mēriem. Tādas lietas ir sakārtojamas. Arī latviešu valodas apmācību programmas jāturpina attīstīt. Krievu bērnudārzos varētu veicināt latviešu tradīciju iepazīšanu.”-savu izklāstu izklāsta RD deputāte Baiba Broka.

Visa intervija pieejama: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=385291:baiba-broka-nebsim-tuki-klaigtji

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi(0)

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.