„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

12.07.2013. Nacionālā identitāte/Baiba Broka: nebūsim tukši klaigātāji

Par domes opozicionāru žēlojušanos, ka viņi neesot informēti, ka viņiem daudz ko nestāsta, Baiba Broka „Latvijas avīzei” stāsta: „Likums diezgan skaidri nosaka lietu aprites kārtību. Ir arī iekšēji domes nolikumi, katram departamentam ir nolikumi. Ir elektroniskās sistēma, ko sauc “E–portfelis Rīgā”, kurā minimālajā nepieciešamajā laikā pirms sēdēm tiek ievadīti visi dokumenti. Diemžēl bieži vien tie nav izstrādāti pietiekami skaidri un kvalitatīvi, lai deputāti saprastu un varētu formulēt savu viedokli. Tas ir jautājums par koalīcijas attieksmi pret opozīciju. Vai viņi mūs uztver kā saprātīgus, inteliģentus konkurentus, kas piespiež labāk strādāt, vai, nievājoši sakot, kā traucēkli un ienaidnieku.”

Taču par opozīcijas būtību Baiba Broka stāsta: „Jāteic, ka es negribu, lai mēs kļūtu par tukši klaigājošu opozīciju. Vēlētos, lai mūsu atbalsts vai noraidījums katram koalīcijas piedāvātajam risinājumam būtu pamatots un argumentēts.”

Baibas Broka izklāsta arī par RD mēģinājumiem palielināt štatu palielināšanu, kuru opozīcija neatbalstījusi. „ Arī nupat neatbalstījām vairākus piedāvājumus par štatu palielināšanu, kas saistīts ar plānotajiem budžeta grozījumiem. Manuprāt, personāla izmaiņas ir jāplāno uz nākamā finanšu gada periodu. Ja tagad, gada vidū, kāds departaments izdomā, ka pēkšņi viņiem vajadzīgi 15 darbinieki, tad man rodas jautājums, kāda bijusi šā departamenta plānošana gada sākumā, kas ir tik ļoti neplānoti mainījies?”

Turpretī opozīcija atbalstījusi koalīcijas pārstāvju rosinātas apmācības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Par sadarbību ar “Vienotību” Baiba stāsta, ka ir vienoti pret to stilu un veidu, kā koalīcija turpina vadīt Rīgas domi. Taču par konsultēšanos Baiba izmanto iespējas. Viņa stāsta: „Prasu padomu Olafam Pulkam un citiem “Vienotības” pārstāvjiem, kuri pašvaldībā strādājuši iepriekš. Nebūtu loģiski neizmantot viņu pieredzi un zināšanas. Ir doma izveidot sadarbības memorandu par īpašiem jautājumiem sadarbībai Rīgā. Ir jautājumi, ko mēs varam virzīt caur Saeimu un valdību, kur esam pozīcijā.

Par “Saskaņas centra” ierasto noraidošo attieksmi opozīcijas deputāte min piemēru: „Jau amatu sadale domē pilnīgi skaidri parādīja, ka opozīcija tiek ignorēta pilnībā. Piemēram, mēs mēģinājām Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amatam virzīt Aleksandru Kiršteinu, kurš kā arhitekts būtu ļoti piemērots šim darbam. Taču tā vietā pozīcija ievēlēja faktiski nepazīstamo Maksimu Tolstoju. Rīgas domes pozīcija šobrīd jūtas gana vareni arī bez mums, un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties”Baiba Broka arī neizslēdz, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās “SC” un “GKR” kopīgiem spēkiem mēģinās pašvaldībā attaisnojušo sadarbību īstenot arī nacionālā līmenī.

V. Krustiņš deputātei jautā, vai nākamajās vēlēšanās izdotos pavērst latviešu vēlētāju simpātijas uz nacionālo spēku pusi. Jo pašvaldību vēlēšanās nacionālo noti spēlēt centās Ēlerte, bet arī viņa nespēja neko piedāvāt. Ar inteliģentiem saukļiem, ka mēs būsim Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsēta, nepietiek.

Baiba Broka atbild, ka Latvijai kopumā ir jāsaprot, kas mēs bijām, kas mēs esam un kas mēs gribam būt! „Nav jāmēģina kādam līdzināties, bet jāizceļ tas unikālais, kas mums jau ir, – sava nacionālā identitāte, kultūra, kas nāk līdzi ar valodu, vēsturi un tradīcijām. Jāstrādā tā, lai citi gribētu līdzināties mums. Tam lepnumam un pašapziņai jāstrāvo cauri visam tam, ko mēs darām ikdienā. Vienalga, vai esi, politiķis, ārsts, skolotājs vai kas cits – piederības sajūta ļauj sasniegt daudz un dažādas lietas.

Ja mēs runājam par ekonomikas attīstību – kādā veidā varam stimulēt un atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kādā veidā varam attīstīt Latvijas ekonomiku, aicinot tos ārvalstniekus, kuri atnes jaunas zināšanas, bet nevis nopērk mūsu jau attīstītos uzņēmumus. Nu nevajag mums tos pārpircējus.

Par to pašu izglītību un valodu – nav jau jāuzmanās tikai no krievu valodas ietekmes, bet arī angļu, kas varbūt ir vēl lielāka.

Es domāju, ka jāsāk ar izglītību. Tagad mēs redzam, ka divvalodīgās izglītības uzturēšana pēdējo 20 gadu laikā nav attaisnojusies. Tā nav nekāda vardarbība pret bērniem vai demokrātijas apspiešana, kā daži cenšas iztēlot, bet cilvēcīgas rūpes par visu tautību ģimenēm. Ja cittautieši izvēlējušies šeit dzīvot un veidot savu ģimeni, tad mums viņi ir vajadzīgi kā Latvijai lojāli cilvēki. Lai kļūtu par latvieti, nav jābūt kādai ģenētiskai atbilstībai. Jābūt šai piederības sajūtai. Tas ir audzināšanas, izglītības un ģimenes jautājums. Ja bērni iet kopā bērnudārzā, kur jau agrā bērnībā apgūst latviskās tradīcijas, tad viņi daudz labāk saprot, par ko mēs priecājamies, kas ir mūsu svētki. Nākamais – vēstures mācīšana skolās. Pašlaik diemžēl mēs redzam, ka krievu un latviešu skolās veidojas ļoti atšķirīga vēstures izpratne.

Strādājot Latvijas Universitātē, redzu, ka daudzi vietējo skolu beidzēji nespēj iestāties augstskolā, jo viņiem pietrūkst latviešu valodas zināšanu. Tas šajos jauniešos rada dusmas un aizvainojumu pret mūsu valsti. Ka šie cilvēki nespēj šeit iekļauties un nejūtas piederīgi, diemžēl bieži vien ir pašu latviešu vaina.

Tikai mēs paši to varam mainīt, bet mums ir jābūt apņēmīgiem. Ļoti interesants gadījums bija manu kaimiņu krievu ģimenē, kuru meita pabeidza vietējo bilingvālo skolu un devās mācīties uz Angliju. Arī Londonā krievu valodu var dzirdēt ikdienā. Bet tad kādu reizi viņa kafejnīcā izdzirdēja latviešu valodu un sajuta, cik ļoti grib atpakaļ uz mājām. Tieši latviešu valoda šai krievu meitenei asociējas ar mājām”.

Par izglītību bērnudārzu līmenī, kurus vairākkārt noraida. Baiba Broka paskaidro: „ Šeit atkal jārunā par nekonsekvenci un dubulto morāli. Priekšvēlēšanu laikā man pārmeta, ka nacionālajā retorikā neesmu bijusi tik skaļa kā Sarmīte Ēlerte. Taču ne jau skaļums apliecina pārliecību, bet gan darbi. Es atšķirībā no Ēlertes kundzes 16. martā gāju pie Brīvības pieminekļa. Ja runājam par latviešu valodu bērnudārzos, NA deputāti iesniedza likuma grozījumus Saeimā. Arī tagad formāls pamats bērnudārzu iniciatīvas noraidījumam bija tas, ka tik konceptuālus grozījumus nedrīkstētu virzīt trešajā lasījumā. Bet tas neiztur kritiku, jo par šādu priekšlikumu runāts jau vairākkārt un agrāk tas tika noraidīts, jo esot jāuzlabo redakcija.

Ļoti interesanti, ka uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām TV diskusijā pilnīgi visu partiju, tostarp arī “SC”, pārstāvji piekrita, ka latviešu valodai bērnudārzos būtu jābūt. Jautājums tikai par termiņiem un pārejas periodu.”

Pr to, kā varētu izkopt latviešu valodu jau tagad deputāte stāsta par iecerēto: „Pavisam nesen pilsētas attīstības komitejā diskutējām par reklāmas izkārtņu saskaņošanu. Arī tajās vajadzētu respektēt latviešu valodu. Protams, ir pieļaujama svešvalodu lietošana, īpaši, ja informācija adresēta ārvalstu tūristiem. Taču, ja pieļaujam tādas izkārtnes, kur vārda “veikals” vietā rakstīts “store”, tad tas iet pāri jebkādiem mēriem. Tādas lietas ir sakārtojamas. Arī latviešu valodas apmācību programmas jāturpina attīstīt. Krievu bērnudārzos varētu veicināt latviešu tradīciju iepazīšanu.”-savu izklāstu izklāsta RD deputāte Baiba Broka.

Visa intervija pieejama: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=385291:baiba-broka-nebsim-tuki-klaigtji

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

Norisināsies kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”

Norisināsies kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”(0)

Lēdmanē, Trušu karalistē 26.augustā norisnāsies  Kristīgās mūzikas festivāls “Dzimuši mūžībai”. Atklāšana pl.12.00. Slavēsim Dievu un pateiksimies par draudzes “Zilais Krusts” 10 gadu kalpošanu Lēdmanē. Programmā: kristīga mūzika, mākslas darbu izstāde, sadraudzība un cienasts. Informācija pa telefonu 27016720    

Maskavas draudzes „Atjaunošanās” slavētājas autordziesmas video klips „Karaliene” ieņem augstus reitingus YouTube vietnē

Maskavas draudzes „Atjaunošanās” slavētājas autordziesmas video klips „Karaliene” ieņem augstus reitingus YouTube vietnē(0)

Dziedātājas Nilu (Niloo, Nila Mania), kristiešu centra “Atjaunošanās” (Восстановление) pielūgsmes komandas dalībnieces autordziesmas video klips „Karaliene”, tās iznākšanas dienā, ieņēmusi augstus reitingus YouTube vietnē,-ziņo spektrs.com/ BOG.NEWS Portālā BOG.NEWS teikts, ka dziedātāja pastāstīja par dziesmas galveno vēstījumu – uzsvērt ikkatras meitenes patieso vērtību un cieņu. “Rakstot dziesmu, mani pamudināja, tas, ko es redzu sev apkārt. Ir

Džastins Bībers: Velnam nav varas, kad Jūs zināt dzīvo Dievu!

Džastins Bībers: Velnam nav varas, kad Jūs zināt dzīvo Dievu!(0)

Džastins Bībers (Justin Bieber) dalījās ar ziņu savā mājas lāpā, atgādinot abonentiem, ka velns nevar uzvarēt Dievu: “Lai velns ir norūpējusies par to, ka viņam nav varas pār jums, kad zināt dzīvo Dievu! Un Viņa vārds ir Jēzus! Kāpēc raizēties, ja tā vietā Jūs varat Viņu pielūgt, “ziņo-spektrs.com/ cnl.news  Ziņojumā pievienots arī video, kurā, Bībers

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.