„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

11.10.2011. Nacionālā identitāte: Topošās koalīcijas vienojošais vērtību dokuments

vecriga

Mēs, Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA), ar šo apņemamies izveidot reformu valdības komandu, kuru atbalsta programmatiski saskanīga, demokrātijas pamatvērtībās balstīta koalīcija – Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība (NA).

Mēs kopīgi apliecinām savu gatavību strādāt koleģiāli, konstruktīvi un kopīgam mērķim, paaugstinot politiskās kultūras līmeni gan savstarpējās attiecībās, gan Latvijas politiskajā vidē kopumā.

Atbalsts reformām

Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātos izglītības sistēmas reformu plānus visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tai skaitā, ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli.

Mēs ieviesīsim ZRP izstrādātu modernu industriālo politiku, kā arī jaunu nodarbinātības politiku EM vadībā.

Mēs būtiski samazināsim darbaspēka nodokļus, reformu izstrādājot kopīgi Finanšu un Ekonomikas ministrijās.

Mēs atbalstīsim tautas ievēlēta Valsts prezidenta institūciju, pieņemot nepieciešamos likumus un grozījumus Satversmē saskaņā ar Pielikumu nr.1.

Esam gatavi atbalstīt un kopīgi īstenot arī citas reformas, kuras veicina Latvijas kā nacionālas, tiesiskas un konkurētspējīgas valsts attīstību, saskaņā ar šīs vienošanās Pielikumu nr. 1.

Līdzvērtīga partnerība reformu īstenošanā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis būs Vienotības, ZRP un NA izstrādāto reformu virzītājs valdībā, izveidojot profesionālu reformu komandu.

Koalīcijas līgumā nostiprināsim principu, ka nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevar pieņemt, pārbalsojot ZRP ar balsu vairākumu.

Naudas lomas mazināšana politikā

Cīņā ar naudas ietekmi politikā neaprobežosimies tikai ar oligarhu ietekmes izskaušanu parlamentā vai valdībā. Tā papildus prasa sistēmiskas, strukturālas izmaiņas, kas novērstu prettiesisku interešu grupu ietekmi pie jebkura valdības politiskā sastāva.

Līdzās pienācīgai partiju finansēšanai no budžeta, līdzās adekvātai augstāko politisko un valsts pārvaldes amatpersonu darba samaksai, atklātībai Saeimas un Ministru kabineta darbā, tiesiskuma valdībai ir nepieciešams un iespējams arī:

· reformēt valsts īpašuma pārvaldes modeli, nodalot valsts uzņēmumu pārvaldību (kas jāveic atsevišķai aģentūrai ar profesionālu, nepolitisku, neatkarīgu padomi) no nozaru politikas izstrādes. Valsts uzņēmumi nedrīkst būt konkrēto nozaru ministru pārstāvēto partiju interešu īstenošanas instruments;

· izveidot apvienotu, neatkarīgi pārvaldītu un finansētu sabiedrisko mediju.

Saliedēta sabiedrība

Mūsu mērķis ir saliedēta un iekļaujoša sabiedrība. Visi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir lojāli Latvijai – jūtas piederīgi šai zemei, atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latvijas valsti, godā latviešu valodu un Latvijas valsts likumus, ir mūsējie.

Mūsu valdības veidošanas pamatā ir nevis etniskais princips, bet gan demokrātiska politiska izvēle, kuru Latvijas tauta ir izdarījusi 11.Saeimas vēlēšanās. Tas ir politiski un programmatiski loģisks lēmums. Mūsu koalīcija respektēs visu vēlētāju gribu un strādās visas sabiedrības interesēs.

Neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām. Mēs apzināmies, ka vēstures notikumu sekas ir pārvaramas, tikai nosodot totalitāro režīmu noziegumusun attīstot Latviju kā stipru un tiesisku nacionālu valsti un saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu pilsonisku sabiedrību.

Mēs stiprināsim latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un tās plašāku lietošanu, kā arī nodrošināsim labākas valsts valodas apgūšanas iespējas.

Vienlaicīgi nodrošināsim iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu, tai skaitā saglabāsim esošās iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Vienlaikus nodrošināsim pilnvērtīgu izglītību valsts valodā katrā Latvijas skolā.

Latvijas nepilsoņu statuss netiks pārskatīts, viņu tiesību loks netiks sašaurināts, tiks veicināta kvalitatīva naturalizācija un tiks atvieglota pilsonības iegūšanas kārtība nepilsoņu bērniem.

Mēs cīnīsimies ar jebkādas diskriminācijas izpausmēm sabiedrībā.

Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanu Latvijā noteiksim par valdības augstāko prioritāti.

Pārstāvības demokrātija parlamenta darbā

Lai uzsvērtu un nostiprinātu patiesi demokrātisku attieksmi pret vēlētājiem un izrādītu cieņu viņu izvēlei, mēs uzticēsim nozīmīgu Saeimas komisiju vadību arī opozīcijas partiju pārstāvjiem.

Mēs esam pārliecināti, ka, uzlabojot pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, var ievērojami mazināt destruktīvas opozīcijas riskus parlamentā.

Komunikācija ar sabiedrību

Diskusijas publiskajā telpā saistībā ar jaunās valdības veidošanu ne vienmēr ir liecinājušas par augstu politisko kultūru, tāpēc reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu neviens nedrīkst uzskatīt par kādas politiskās partijas vai partiju apvienības uzvaru vai zaudējumu.

Mēs apņemamies kopā solidāri pārstāvēt un aizstāvēt šo savu lēmumu, neizmantojot to savas popularitātes gūšanai un reitingu celšanai uz citu rēķina.

Ekstrēmisms nav pieļaujams

Mēs nosodīsim jebkuras ekstrēmisma izpausmes jebkuras politiskas partijas – neatkarīgi no tās atrašanās koalīcijā vai opozīcijā – biedru rīcībā. Ja kāda amatpersona pārkāps valstiski akceptējamas uzvedības normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem, tā tiks nekavējoties atbrīvota no amata.

Starptautiskās attiecības

Jaunajai valdībai ir jānodrošina Latvijas ārpolitikas pēctecība, Latvijas starptautiskā reputācija un progress attiecībās ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem un kaimiņvalstīm. Latvijas Republika, būdama aktīva NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecības ar Krieviju turpinās tajā labu kaimiņattiecību un savstarpēja izdevīguma gaisotnē, kuru radījusi Valda Zatlera darbība Valsts prezidenta amatā.

Ministru prezidenta kandidāts VALDIS DOMBROVSKIS

Zatlera reformu partijas valdes priekšsēdētājs VALDIS ZATLERS

Vienotības valdes priekšsēdētāja SOLVITA ĀBOLTIŅA

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāji GAIDIS BĒRZIŅŠ

RAIVIS DZINTARS

Pielikums nr. 1

10.10.2011.

VĒRTĪBAS

Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība.

Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina.

Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums.

Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem.

DARBI

Ekonomikā un valsts budžeta politikā īstenosim reformas striktas fiskālās disciplīnas ietvaros. Nepieļausim valsts budžeta deficītu virs 3% no IKP un tālāku valsts parāda attiecības pret IKP pieaugumu. Pieņemsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu.

Mērķtiecīgi samazināsim darba spēka nodokļu slogu (indikatīvi – 9 procentpunkti no bruto algas) un pārnesīsim to uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Sākot ar 2012. gadu, piešķirsim sociālā nodokļa atlaides uz vienu gadu uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbiekus, jauniešus bez darba pieredzes.

Īstenosim modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu nesniedz atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai nozarei tikai sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Nodrošināsim regulāru, kvalitatīvu un caurspīdīgu dialogu starp ministriem un nozaru asociācijām.

2013.gadā nodrošināsim taisnīgu pensiju indeksāciju, ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas ietvaros.

Reformēsim izglītības sistēmu, īpaši profesionālo un augstāko izglītību. Ieviesīsim visiem pieejamas augstākās izglītības finansēšanas modeli.

Uzlabosim sadarbību un līdzsvaru starp valsts varas atzariem. Pilnveidosim Saeimas vēlēšanu sistēmu, ieviešot lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu un vēlētāju reģistru visās vēlēšanās. Stiprināsim tiešo demokrātiju, veicināsim Saeimas darbības atklātumu un vēlētāju pilnvērtīgu pārstāvniecību. Pilnveidosim Valsts prezidenta institūtu, nodrošināsim Ministru kabineta darba pēctecību, un veicināsim demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšanu.

Veiksim visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai Latvija pievienotos eirozonai 2014. gadā.

Veicināsim Latvijas pievienošanos Eiropas enerģijas, transporta un informācijas tīkliem un NATO aizsardzības infrastruktūrai. Turpināsim aktīvu līdzdalību NATO un ES militārajās operācijās, ieskaitot Afganistānu.

Stiprināsim Latvijas enerģētisko neatkarību. Veicināsim zaļo enerģiju, zaļo dzīvesveidu un zaļās ekonomikas attīstību.

Nostiprināsim drošības un ekonomiskās saites ar Latvijas stratēģisko sabiedroto – ASV un uzturēsim labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, balstoties uz savstarpējas cieņas un izdevīguma principiem.

Veicināsim Eiropas Savienības arvien ciešāku integrāciju, it īpaši ekonomiskās pārvaldības, vienotā tirgus un drošības jomās.

Politiskās reformas

Tautas prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru modeļa un likumprojektu izstrādāšana un saskaņošana notiek līdz 2012.g.jūnijam.

Tiešās demokrātijas stiprināšanai tiek izstrādāts un pieņemts Likums par referendumu, kas paredz iespēju valdībai un pašvaldībām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem pēc būtības – līdz 2012. gada septembrim.

Valdība, pamatojoties uz izstrādāto Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas modeli un saskaņā ar Likumu par referendumu sarīko referendumu – ne vēlāk kā 2013. gada martā (pašvaldību vēlēšanu dienā).

Uz referenduma pozitīva rezultāta pamata Saeimā tiek virzīti un pieņemti Satversmes grozījumi (no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam).

Ja Saeimā ir nepieciešamais atbalsts Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai, tad kāda no partijām var virzīt sagatavotu Satversmes grozījumu likumprojektu apstiprināšanai Saeimā.

Ja līdz 2014. gada martam Saeimā nav izdevies sasniegt nepieciešamo vairākumu Satversmes grozījumu pieņemšanai, tad likumprojekts tiek virzīts tautas nobalsošanai Satversmes 78. panta kārtībā, ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu vienlaikus ar 2014. gada vēlēšanām.

Tiek sagatavoti un virzīti pieņemšanai arī Satversmes grozījumi par fiskālo atbildīgumu un valsts pienākumu nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu.

Saeimas vēlēšanu reforma (apgabali, reģistrs, e-balsošana) – līdz 2013. gada oktobrim.

Nodokļu politika

Principiāla vienošanās samazināt darbaspēka nodokļus. FM un EM kopīgi izstrādā plānu, kā to īstenot. Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap 1/3 no IKP.

Jauna industriālā politika un nodarbinātība

Nodarbinātības politika un ieviešanas pārraudzība tiek nodotas no LM uz EM, nodrošinot labāku sasaisti ar IZM programmām un darba tirgus vajadzībām.

Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība jāuzskata par vienotu, valstij un valsts ekonomikai nozīmīgu tēmu, un tās nevar risināt atrauti vienu no otras.

Uz plānošanas reģionu bāzes izveidosim pilnvērtīgas reģionu pārvaldības ar būtiski paplašinātām pārvaldības tiesībām, pienākumiem un resursiem reālas ekonomiskās izaugsmes veidošanai.

Nozīmīga ir lauku teritoriju ekonomiskā dzīvotspēja cilvēku palikšanai laukos.

Īstenosim aktīvu demogrāfiskās situacijas uzlabošanas soļus gan dzimstības veicināšanai, gan emigrācijas mazināšanai un reemigrācijas veicināšanai, gan pielāgojoties sabiedrības novecošanās tendencēm.

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.