Latvijas Saeimas preses dienests paskaidroja, ka komisijas deputāti vēlas dzirdēt tradicionālo konfesiju pārstāvju viedokli par grozījumiem, kuri paredz svītrot no likuma normu, saskaņā ar kuru draudzes tiesības tika ierobežotas gadījumos, kad tradicionālo reliģisko konfesiju kanoniskie likumi nepieļauj to darbību,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Uz komisijas sēdi uzaicināti pārstāvji no Latvijas Pareizticīgo baznīcas, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Vecticībnieku Pomoras draudzes Latvijā, kā arī no Romas Katoļu baznīcas kūrijas. Sēdē piedalīsies arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Kā jau tika ziņots, pagājušā gada jūnijā Satversmes tiesas kolēģija sāka izskatīt lietu „Par likuma „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Satversmes 99. pantam un Eiropas konvencijas par cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām 9. pantam”.

Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā ir teikts, ka „Katram ir tiesības uz domas un sirdsapziņas brīvību, kā arī brīvi paust savu ticību. Baznīca ir atdalīta no valsts”.

Savukārt likumā „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punktā ir teikts, ka ja draudze nevēlas pievienoties un iekļauties jau esošās apvienības (Draudzes) sastāvā,

tad tas ir jānorāda Statūtos ar piezīmi, ka tāda draudze darbosies autonomi. Strīdīgs šajā punktā ir tas fakts, ka noteikumi par draudžu autonomiju netiek attiecināti uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās Apgabaltiesas ierosinājuma. Tiesa izskatījusi lietu par Reliģijas lietu pārvaldes atteikumu reģistrēt kādu autonomu Latvijas pareizticīgo draudzi mocekļa sv. Joanna vārdā. Savu atteikumu Pārvalde pamatoja ar to, ka Latvijā jau darbojas Pareizticīgo baznīca, kuras iekšējie noteikumi neparedz autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Pēc Administratīvās Apgabaltiesas domām, atteikums reģistrēt reliģisku organizāciju var aizskart tiesības brīvi paust un praktizēt savu ticību. Pie tam tiesā paskaidroja, ka patlaban spēkā esošā likuma norma gan ļaujot apturēt valsts teritorijā esošo draudžu un baznīcu šķelšanos, tomēr demokrātiskā valstī līdzīga iejaukšanās ticības jautājumos neesot ne ar ko attaisnojama.