„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

11.09.2009.Latvija: Latvijas Saeima grib uzlabot likumu „Par reliģiskajām organizācijām”

Latvijas Saeimas preses dienests paskaidroja, ka komisijas deputāti vēlas dzirdēt tradicionālo konfesiju pārstāvju viedokli par grozījumiem, kuri paredz svītrot no likuma normu, saskaņā ar kuru draudzes tiesības tika ierobežotas gadījumos, kad tradicionālo reliģisko konfesiju kanoniskie likumi nepieļauj to darbību,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Uz komisijas sēdi uzaicināti pārstāvji no Latvijas Pareizticīgo baznīcas, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Vecticībnieku Pomoras draudzes Latvijā, kā arī no Romas Katoļu baznīcas kūrijas. Sēdē piedalīsies arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Kā jau tika ziņots, pagājušā gada jūnijā Satversmes tiesas kolēģija sāka izskatīt lietu „Par likuma „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Satversmes 99. pantam un Eiropas konvencijas par cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām 9. pantam”.

Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā ir teikts, ka „Katram ir tiesības uz domas un sirdsapziņas brīvību, kā arī brīvi paust savu ticību. Baznīca ir atdalīta no valsts”.

Savukārt likumā „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punktā ir teikts, ka ja draudze nevēlas pievienoties un iekļauties jau esošās apvienības (Draudzes) sastāvā,

tad tas ir jānorāda Statūtos ar piezīmi, ka tāda draudze darbosies autonomi. Strīdīgs šajā punktā ir tas fakts, ka noteikumi par draudžu autonomiju netiek attiecināti uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās Apgabaltiesas ierosinājuma. Tiesa izskatījusi lietu par Reliģijas lietu pārvaldes atteikumu reģistrēt kādu autonomu Latvijas pareizticīgo draudzi mocekļa sv. Joanna vārdā. Savu atteikumu Pārvalde pamatoja ar to, ka Latvijā jau darbojas Pareizticīgo baznīca, kuras iekšējie noteikumi neparedz autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Pēc Administratīvās Apgabaltiesas domām, atteikums reģistrēt reliģisku organizāciju var aizskart tiesības brīvi paust un praktizēt savu ticību. Pie tam tiesā paskaidroja, ka patlaban spēkā esošā likuma norma gan ļaujot apturēt valsts teritorijā esošo draudžu un baznīcu šķelšanos, tomēr demokrātiskā valstī līdzīga iejaukšanās ticības jautājumos neesot ne ar ko attaisnojama.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.