Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.