„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

09.02.2010. Latvija: Sv. Valentīna dienas nozīme

valentina_diena

Tuvojas Valentīna diena. Kā tos svinēt? Kāda ir šīs dienas nozīme?
Vēsture. Šo svētku vēsture sākās Senajā Romā, kad katru gadu februārī tika svinētas Luperkallijas – Fauna (Luperka) svētki. Tas bija erotisma un izvirtību pasākums. Šajā dienā bija atļauts izvēlēties jebkuru seksa partneri veselam gadam, kā arī veselu diennakti tika veiktas orģijas un masveida dzeršana. Un kristietība ar savu morāli visu šo pagānisma slavināšanu izjauca, ja tā var teikt… Lai mainītu jēgu šai dienai, viņi steidzami kanonizēja Sv. Valentīnu, nosaucot viņu par iemīlējušos cilvēku aizbildni,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Bet, kas tad bija Sv. Valentīns? Kādēļ viņš nolika savu galvu un tika padarīts par svēto?

Galvu nocirta viņam par pedofilijas atbalstu.
269.gadā pirms mūsu ēras, Romas Imperators Klaudijs II bija ieviesis pilngadības terminu. Tātad viņš, pirmais cilvēces vēsturē stingri noteica, no kura vecuma cilvēki drīkstēja precēties vai dienēt armijā. Sv. Valentīns vairakkārt pārkāpa jaunos likumus, turpinot laulāt nepilngadīgas personas, par ko viņam atļāva dzīvot bez savas galvas, to nocērtot.
Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu. Kaut arī leģendas pamatoti mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priesteri Valentīnu pagānu acīs kā simpātisku, varonīgu un romantisku. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Pirmā leģenda. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Klaudijs to atklāja, nocirta Valentīnam galvu.

Cita leģenda mēģina samierināt pagānus – Valentīna slavinātājus – ar kristīgo pasauli, maskējot un vēstot, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta par paraksta uz apsveikumu kartītēm „Tavs Valentīns” attaisnošanu. Valentīns esot nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.
Lupercalia festivāls sākās februāra īdās, pēc mūsu kalendāra 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam un tādā veidā slavinot netiklību. Nav informācijas, vai šie pāri jebkad arī pa īstam apprecējušies.
498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu.
Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “Putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku un atkal to mēģinot attaisnot.

Rosīšanās ap Sv.Valentīna dienu ir sava līdzība ar 25. decembri kā saulgriežu svētkiem.
Mūsdienu izpratni par šiem svētkiem ieviesa Viljams Hallmarks (William Hallmark), kompānijas Hallmark īpašnieks, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kompānijai pēc Ziemassvētkiem bija palikuši lieli krājumi ar nerealizētu preci un viltīgais īpašnieks atcerējās par 14.februāri un Sv.Valentīnu. Pārtaisot kompānijas moto no „You are My Hallmark” („Tu esi Man Raksturīga Iezīme”) uz „You are My Valentine” („Tu esi mans Valentīns”) – visa prece tika realizēta dažu dienu laikā. Vēl tagad kompānija Hallmark piedāvā internetā dažādas e-atklātnītes ar veselu sēriju speciāli Sv.Valentīna dienai.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki (laikam jau tikai šajā dienā…) nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.
Un lūk, katru gadu pagāniskā pasaule atbalsta iesākto tradīciju un palīdz attīstīties apšaubāmas nozīmes svētkiem.
Vai gan mīlestības apliecināšana nav vienādi skaista jebkurā gada dienā, nevis tikai 14.februārī?

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.