„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

09.02.2010. Latvija: Sv. Valentīna dienas nozīme

valentina_diena

Tuvojas Valentīna diena. Kā tos svinēt? Kāda ir šīs dienas nozīme?
Vēsture. Šo svētku vēsture sākās Senajā Romā, kad katru gadu februārī tika svinētas Luperkallijas – Fauna (Luperka) svētki. Tas bija erotisma un izvirtību pasākums. Šajā dienā bija atļauts izvēlēties jebkuru seksa partneri veselam gadam, kā arī veselu diennakti tika veiktas orģijas un masveida dzeršana. Un kristietība ar savu morāli visu šo pagānisma slavināšanu izjauca, ja tā var teikt… Lai mainītu jēgu šai dienai, viņi steidzami kanonizēja Sv. Valentīnu, nosaucot viņu par iemīlējušos cilvēku aizbildni,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Bet, kas tad bija Sv. Valentīns? Kādēļ viņš nolika savu galvu un tika padarīts par svēto?

Galvu nocirta viņam par pedofilijas atbalstu.
269.gadā pirms mūsu ēras, Romas Imperators Klaudijs II bija ieviesis pilngadības terminu. Tātad viņš, pirmais cilvēces vēsturē stingri noteica, no kura vecuma cilvēki drīkstēja precēties vai dienēt armijā. Sv. Valentīns vairakkārt pārkāpa jaunos likumus, turpinot laulāt nepilngadīgas personas, par ko viņam atļāva dzīvot bez savas galvas, to nocērtot.
Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu. Kaut arī leģendas pamatoti mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priesteri Valentīnu pagānu acīs kā simpātisku, varonīgu un romantisku. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Pirmā leģenda. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Klaudijs to atklāja, nocirta Valentīnam galvu.

Cita leģenda mēģina samierināt pagānus – Valentīna slavinātājus – ar kristīgo pasauli, maskējot un vēstot, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta par paraksta uz apsveikumu kartītēm „Tavs Valentīns” attaisnošanu. Valentīns esot nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.
Lupercalia festivāls sākās februāra īdās, pēc mūsu kalendāra 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam un tādā veidā slavinot netiklību. Nav informācijas, vai šie pāri jebkad arī pa īstam apprecējušies.
498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu.
Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “Putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku un atkal to mēģinot attaisnot.

Rosīšanās ap Sv.Valentīna dienu ir sava līdzība ar 25. decembri kā saulgriežu svētkiem.
Mūsdienu izpratni par šiem svētkiem ieviesa Viljams Hallmarks (William Hallmark), kompānijas Hallmark īpašnieks, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kompānijai pēc Ziemassvētkiem bija palikuši lieli krājumi ar nerealizētu preci un viltīgais īpašnieks atcerējās par 14.februāri un Sv.Valentīnu. Pārtaisot kompānijas moto no „You are My Hallmark” („Tu esi Man Raksturīga Iezīme”) uz „You are My Valentine” („Tu esi mans Valentīns”) – visa prece tika realizēta dažu dienu laikā. Vēl tagad kompānija Hallmark piedāvā internetā dažādas e-atklātnītes ar veselu sēriju speciāli Sv.Valentīna dienai.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki (laikam jau tikai šajā dienā…) nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.
Un lūk, katru gadu pagāniskā pasaule atbalsta iesākto tradīciju un palīdz attīstīties apšaubāmas nozīmes svētkiem.
Vai gan mīlestības apliecināšana nav vienādi skaista jebkurā gada dienā, nevis tikai 14.februārī?

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.