„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

08.07.2010. Nacionālā Identitāte: G.Ulmanis divkopienu sludinātājs raujas pie varas

Ik pa laikam var ievērot, ka mums liek samierināties ar kādu iedomātu vai vēlamu situāciju. Šoreiz Latvijas nelabvēļiem ļoti izdevīgu.

Lai arī piecdesmit gadus latvieši tika radināti pie tā, ka Latvija kā valsts ir kaitīgas atmiņas, neiespējamība un pat kriminālnoziegums, pašlaik atkal ik pa laikam sastopamies ar tamlīdzīgiem sludinātājiem un iedomu virzītājiem.

Intervijā ar E. Veidemani (6.07.2010. “NRA” eksprezidents Guntis Ulmanis norāda, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan spēcīga polarizācija, un tūlīt arī viņš nekautrējas pasludināt, ka “šobrīd jābeidz pļāpāt par to, ka mums nav divu kopienu. Tās ir!”, līdz ar to atklāti piedāvā Latvijai vēsturiski nedabisku divkopienu modeli, nemaz necenšoties atcerēties svarīgo, ka Eiropas vēsturē Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts un tas ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats un jēga. Viņš arī laikam nav painteresējies par Eiropas Savienības neseno pētījumu, kurā tika pausts pamatots secinājums, ka “Latvijai ar tās ekonomisko kapacitāti ir vienīgā iespēja pastāvēt kā vienvalodīgai valstij”, pētījuma vadītājai V. Poriņai jautājot, “vai tās nav sirēnu balsis, kuras, runājot par divu valsts valodu vēlamību un izredzēm Latvijā, ieaicina valsti ekonomiskajā sabrukumā”?

Jau kopš atmodas gadiem, apzinoties forsētās krievvalodīgo ieplūdināšanas sekas, tika uzskatīts, ka divkopienu valsts ir bīstamākais, kas ar Latviju varētu notikt, ja ilgi un sistemātiski kādi veidotu situāciju, kad latviešu tauta un arī citas mazākumtautības būtu nonivelējušas savu nacionālo pašapziņu un pazaudējušas turklāt arī vēsturisko atmiņu un priekšstatus par vienotu, un, lai cik novalkāti izklausītos – latviskumā integrētu – Latvijas valsti.

Kā tad šis G. Ulmanis, pats būdams Valsts prezidents, gadiem ir parakstījis valsts budžetus, tur taču milzīgas summas tika atvēlētas “Latvijas ceļa” stutētajai un daudz apsolītajai t.s. cittautiešu integrācijai, kurai nu pilnībā vajadzētu būt pabeigtai jau pirms apmēram astoņiem gadiem. Tikai nez kāpēc notiek pretējais un tiek sludināts par divkopienu valsti. Vai tā arī ir tikai, kā ierasts, tukšu salmu kulšana, varbūt apzināta un mērķtiecīga sabiedrības dezorientēšana, vai varbūt vienkārši tā ir politiskā mazspēja, kas runā ar Gunta Ulmaņa muti.

2008. gadā G. Ulmanis izbrīnīja sabiedrību un īpaši Valsts valodas centra darbiniekus, veikli izmantodams savu eksprezidenta autoritāti, lai “Baltijas forumā” oficiāli paziņotu: “Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē,” respektīvi, kaut ko ļoti tuvu Kremļa politiķu tiešajiem mērķiem. Un, kā ļaudis teica, tad jau eksprezidentam bijis labāk dzīvokli piešķirt nevis Brīvības ielas namā, bet Ķengaragā vai Daugavpilī. Un par ko gan viņš īsti priecājās – par to, ka krievu valodas lomas palielināšanās Latvijā notikusi tieši uz latviešu valodas rēķina?

Grūti neaizdomāties, ko šis cilvēks ar šādiem uzskatiem darīja savā prezidentūras laikā, kādus līgumus veiklu roku parakstīja ar Krieviju (cik tūkstošiem krievu militārpersonu atļāva šeit palikt), ko lobēja, kādi bija viņa patiesie nolūki, kas slēpās toreiz aiz skaļām frāzēm un pat Kārļa Ulmaņa citātiem.

Izskatās, ka G. Ulmanim īsti nav redzējuma par normālas valsts attīstības gaitu, ne arī kādas īstas cieņas ne pret Latvijas pamatnāciju, ne pret sava ievērojamā radinieka uzvārdu, kas daudziem latviešiem pamatoti saistījies ar lielu personību un plaukstošu Eiropas valsti.

Un der vēlreiz laikam paskaidrot, ka latvieši ir tauta, nācija savā vienīgajā etniskajā dzimtenē, nevis kāda ierobežota kopiena.

Māris Ruks Pārpublicēts no Latvijas avīzes

G.Ulmanis raujas pie varas

Tagad Guntis Ulmanis, Latvijas valsts eksprezidents, politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” valdes priekšsēdētājs neslēpj, korumpētības turpināšanu, viņš savā jaunajā politiskajā programmā postulē: „Es nebaidos no tā, ka viņi varētu meklēt savu labumu, nedomājot (šeit rodas vēlēšanās ielikt vārdu „arī”) par valsts ieguvumu, jo tikai mēs paši varam izveidot labu Latviju.”

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu(0)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua „Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu(0)

Pirms dažiem gadiem sensacionāla ziņa ir aplidojusi visu pasauli. To izveidojis viens no svētceļniekiem, kurš atbrauca uz Atonas svēto kalnu Grieķijas austrumos. Pēc pētnieku domām ierakstā dzirdama eņģeļu dziedāšana. . Materiāls sagatavots, izmantojot РЕН ТВ Странное дело un ХВ СОЮЗ Tulkoja: spektrs.com

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”(0)

Dokumentālā filmā „Latvijas simtgades lāpu gājiens” piedalījās lāpu gājiena dalībnieki, daloties ar savu piedzīvoto gājiena laikā. Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs. Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.  

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    No malas Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.