„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

08.07.2010. Nacionālā Identitāte: G.Ulmanis divkopienu sludinātājs raujas pie varas

Ik pa laikam var ievērot, ka mums liek samierināties ar kādu iedomātu vai vēlamu situāciju. Šoreiz Latvijas nelabvēļiem ļoti izdevīgu.

Lai arī piecdesmit gadus latvieši tika radināti pie tā, ka Latvija kā valsts ir kaitīgas atmiņas, neiespējamība un pat kriminālnoziegums, pašlaik atkal ik pa laikam sastopamies ar tamlīdzīgiem sludinātājiem un iedomu virzītājiem.

Intervijā ar E. Veidemani (6.07.2010. “NRA” eksprezidents Guntis Ulmanis norāda, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan spēcīga polarizācija, un tūlīt arī viņš nekautrējas pasludināt, ka “šobrīd jābeidz pļāpāt par to, ka mums nav divu kopienu. Tās ir!”, līdz ar to atklāti piedāvā Latvijai vēsturiski nedabisku divkopienu modeli, nemaz necenšoties atcerēties svarīgo, ka Eiropas vēsturē Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts un tas ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats un jēga. Viņš arī laikam nav painteresējies par Eiropas Savienības neseno pētījumu, kurā tika pausts pamatots secinājums, ka “Latvijai ar tās ekonomisko kapacitāti ir vienīgā iespēja pastāvēt kā vienvalodīgai valstij”, pētījuma vadītājai V. Poriņai jautājot, “vai tās nav sirēnu balsis, kuras, runājot par divu valsts valodu vēlamību un izredzēm Latvijā, ieaicina valsti ekonomiskajā sabrukumā”?

Jau kopš atmodas gadiem, apzinoties forsētās krievvalodīgo ieplūdināšanas sekas, tika uzskatīts, ka divkopienu valsts ir bīstamākais, kas ar Latviju varētu notikt, ja ilgi un sistemātiski kādi veidotu situāciju, kad latviešu tauta un arī citas mazākumtautības būtu nonivelējušas savu nacionālo pašapziņu un pazaudējušas turklāt arī vēsturisko atmiņu un priekšstatus par vienotu, un, lai cik novalkāti izklausītos – latviskumā integrētu – Latvijas valsti.

Kā tad šis G. Ulmanis, pats būdams Valsts prezidents, gadiem ir parakstījis valsts budžetus, tur taču milzīgas summas tika atvēlētas “Latvijas ceļa” stutētajai un daudz apsolītajai t.s. cittautiešu integrācijai, kurai nu pilnībā vajadzētu būt pabeigtai jau pirms apmēram astoņiem gadiem. Tikai nez kāpēc notiek pretējais un tiek sludināts par divkopienu valsti. Vai tā arī ir tikai, kā ierasts, tukšu salmu kulšana, varbūt apzināta un mērķtiecīga sabiedrības dezorientēšana, vai varbūt vienkārši tā ir politiskā mazspēja, kas runā ar Gunta Ulmaņa muti.

2008. gadā G. Ulmanis izbrīnīja sabiedrību un īpaši Valsts valodas centra darbiniekus, veikli izmantodams savu eksprezidenta autoritāti, lai “Baltijas forumā” oficiāli paziņotu: “Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē,” respektīvi, kaut ko ļoti tuvu Kremļa politiķu tiešajiem mērķiem. Un, kā ļaudis teica, tad jau eksprezidentam bijis labāk dzīvokli piešķirt nevis Brīvības ielas namā, bet Ķengaragā vai Daugavpilī. Un par ko gan viņš īsti priecājās – par to, ka krievu valodas lomas palielināšanās Latvijā notikusi tieši uz latviešu valodas rēķina?

Grūti neaizdomāties, ko šis cilvēks ar šādiem uzskatiem darīja savā prezidentūras laikā, kādus līgumus veiklu roku parakstīja ar Krieviju (cik tūkstošiem krievu militārpersonu atļāva šeit palikt), ko lobēja, kādi bija viņa patiesie nolūki, kas slēpās toreiz aiz skaļām frāzēm un pat Kārļa Ulmaņa citātiem.

Izskatās, ka G. Ulmanim īsti nav redzējuma par normālas valsts attīstības gaitu, ne arī kādas īstas cieņas ne pret Latvijas pamatnāciju, ne pret sava ievērojamā radinieka uzvārdu, kas daudziem latviešiem pamatoti saistījies ar lielu personību un plaukstošu Eiropas valsti.

Un der vēlreiz laikam paskaidrot, ka latvieši ir tauta, nācija savā vienīgajā etniskajā dzimtenē, nevis kāda ierobežota kopiena.

Māris Ruks Pārpublicēts no Latvijas avīzes

G.Ulmanis raujas pie varas

Tagad Guntis Ulmanis, Latvijas valsts eksprezidents, politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” valdes priekšsēdētājs neslēpj, korumpētības turpināšanu, viņš savā jaunajā politiskajā programmā postulē: „Es nebaidos no tā, ka viņi varētu meklēt savu labumu, nedomājot (šeit rodas vēlēšanās ielikt vārdu „arī”) par valsts ieguvumu, jo tikai mēs paši varam izveidot labu Latviju.”

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juridiskas sarunas par Satversmi

Juridiskas sarunas par Satversmi(0)

Reizi piecos gados Satversmes pieņemšanas gadadienā apspriežam tās iespējamos pilnveidojumus. Piedalīsies: LU docents Jānis Pleps; tiesībsargs Juris Jansons; Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. dalība brīva bez maksas vēlama iepriekšēja pieteikšanās:[email protected] Laiks: 15 februārī, 13:00; Adrese: Raiņa būlvārī 4.

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.