„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

08.06.2011. Nacionālā identitāte: “Latvijas Literatūras gada balvas 2010″ ieguvēja dzejniece Liāna Langa: Jābeidz slīkst mazvērtības kompleksos un sevi noniecināt. LATVIEŠU VALODA glabā milzīgu potenciālu

SPEKTRS piedāvā izvilkumu no la.lv intervijas ar “Latvijas Literatūras gada balvas 2010″ ieguvēju dzejnieci Liānu Langu.

- Par latviešu valodu daudzi, un jo īpaši cittautieši, regulāri vīpsnā, ka tā ir nabadzīga, ka tajā nav iespējams pienācīgi izteikties. Kā jūs, cilvēks, kurš dzīvo citā valodas līmenī, vērtējat latviešu valodu no poētisko un praktisko slāņu bagātības viedokļa?

- Valoda jāmācās visu mūžu. Latviešu valodas iespējas ir ļoti krāšņas un bagātas, mūsu uzdevums – to kopt un papildināt. Es vispār nedomāju, ka ir mazas valstis un mazas valodas, ir tikai mazi cilvēki.

Jābeidz reiz lietot šo terminoloģiju, slīkstot mazvērtības kompleksos un sevi noniecinot. LATVIEŠU VALODA glabā milzīgu potenciālu, ar kuru dzejnieks saskaras rakstīšanas procesā.

Nožēlojami, ka mēs tik viegli pārņemam anglicismus, nemēģinām tos aizvietot ar vārdiem latviešu valodā. Protams, mēs neviens nerunājam ideālā latviešu valodā, tomēr vismaz televīzijas žurnālistiem, kuriem ir tik milzīga auditorija, vajadzētu uz to tiekties.

Bet ir vēl kas nepadarīts šajos divdesmit gados: ir jāiegulda līdzekļi, jārunā par mūsu unikālās un vienīgās valodas skaistumu un jāceļ tās prestižs. To savulaik ar dzejnieku un intelektuāļu palīdzību paveica velsieši, kad viņu valoda bija novesta gandrīz līdz izmiršanai. Mēs ar kolēģiem bijām izstrādājuši vairākus projektus, kā celt latviešu valodas prestižu, bet acīmredzot tam nebija pienācis laiks. Mēs neguvām atbalstu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(0)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.