„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

07.06.2011. Nacionālā identitāte: Politiķi par neiedarbīgu nacionālo politiku, bet kā ir ar Tevi?

SPEKTRS izaicinājums – esi Dieva dotās brīvās Latvijas – Tēvzemes un Dzimtenes valodas patriots? Pierādi! Paraksties!

Jānis Tenteris, latviskas “Vienotības” atbalstītājs

Politiķi sniedz tendenciozu un sagrozītu informāciju par latviešu valodas nostiprināšanos skolās. Parakstīšanās par latviešu valodas lietošanu valsts finansētās skolās vēl turpinās, bet diemžēl samērā bieži plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi nepatriotiska, nepareiza vai apzināti sagrozīta informācija par šā pasākuma mērķi,-ziņo spektrs.com/la.lv

Daudziem laikam nav zināms fakts, ka 1920. – 1940. gadā Latvijā valsts budžets negarantēja finansējumu mazākumtautību skolām. Nauda šīm skolām nāca no pašvaldībām vai no šo mazākumtautību organizācijām. Ja pieņemtu izmaiņas Satversmē un vēlāk Izglītības likumā, tas dotu būtisku ekonomisko ietaupījumu, jo Izglītības ministrija varētu turpmāk uzturēt apmācības materiālus, metodiku, administrāciju tikai vienā – latviešu valodā.

Kā spilgtu negatīvu piemēru tendenciozai un sagrozītai informācijai pret latviešu valodas nostiprināšanos skolās un visā sabiedrībā varētu minēt Saeimas deputāta, “Vienotības” frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa rakstu “Latvijas Avīzē” (2011. gada 28. marts) “Par iedarbīgu nacionālo politiku”.

Pirmkārt, Zaķis raksta, ka “problēma nav latviešu valodas neprasme, bet gan tās nelietošana”. Bet kā gan var lietot to, ko neprot? Aptaujas rāda, ka pašlaik no Latvijas krievvalodīgo skolu absolventiem vairāk nekā 80% atzīst, ka viņiem ir grūtības ar latviešu valodas lietošanu. Tātad skola viņiem to nav iemācījusi pietiekamā apjomā. Arī Vinetas Poriņas pētījumi pierāda, ka esošā bilingvālā apmācību sistēma ir izgāzusies.

Salīdzināsim, ko savās skolas gaitās ir mācījušies latviešu vidusskolēni un šie “40/60 proporcijas” krievu skolu vidusskolēni. Krievu skolu beidzēji nav runājuši latviski ne 1., ne 2., ne 3., ne … 8. klasē, tajā laikā “dzīvojot Krievijā”. Līdz ar to viņi nav mācījušies latviešu dainas un tautas pasakas, nav dziedājuši latviešu dziesmas, nav iestudējuši vai skatījušies teātra izrādes latviski, nav lasījuši latviešu daiļliteratūru. Vai ir godīgi sagaidīt no jauniešiem lojalitāti pret šo valsti un latviešu kultūru, ja galvenā saskarsme ar latvisko viņiem ir bijusi tikai dažos vidusskolas gados, kad viņiem sasteigti bāza galvā latviešu valodas gramatikas likumus? Ja skolēni no pirmās klases mācītos skolā ar latviešu apmācības valodu un, kas ir ne mazāk nozīmīgi, programmu, rezultāti būtu citādi. Tad mēs atklātu mūsu vidū daudzus jaunus nikolajus puzikovus vai nikus matvejevus.

Otrkārt, Zaķis saka, ka būtu jāmaina Izglītības likums, nevis Satversme. Bet kas traucē Zaķa kungam Saeimā sākt izglītības likuma maiņu par labu latviešu valodas nostiprināšanai? Neesam no viņa vai viņa partijas tādus priekšlikumus dzirdējuši. Manuprāt, Satversmes mērķis ir iezīmēt vadlīnijas valsts politikā, lai tas varētu būt par pamatu izglītības ministra darbam šajā virzienā. Taču 20 gadu laikā ne Saeima, ne valdības nav spējušas salauzt skolās iesakņoto padomju laiku stagnātu pretestību.

Treškārt, Zaķis uzskaita katras partijas balsotāju skaitu, secinot, ka šis (vai jebkurš cits) referendums nesavāks kvorumu. Netiešā veidā jau paziņots, ka ne viņš, ne Saeimas vairākums neatbalstīs izglītības latviskošanu, jo referendums jau būtu vajadzīgs tikai tad, ja Saeima noraidītu šo Satversmes izmaiņu. Tātad nav runas par referenduma kvorumu, bet gan par Zaķa un viņa amatbrāļu nevēlēšanos veicināt latviešu valodas apmācību un lietošanu. Par viņu nacionālo nostāju liecina, piemēram, “Vienotības” nevēlēšanās mazināt krieviski nerunājošo latviešu diskrimināciju Latvijā, balsojot pret attiecīgajiem likumprojektiem.

Ceturtkārt, Zaķis filozofē par to, ka, ieviešot tikai latviešu valodu valsts finansētās skolās, vairs nedrīkstēšot veikt pastiprinātu angļu, franču, vācu vai ķīniešu valodas mācīšanu. Tas ir smieklīgi. Līdz šim man zināmajās specializētajās valodu skolās darba un apmācības valoda ir latviešu valoda, un pilnīgi neloģisks ir Zaķa slēdziens, ka tad tās būtu jāslēdz ciet.

Piektkārt, politiķis mēģina apgalvot, ka viņi esot “ieviesuši latviešu valodu mazākumtautību skolās”. Taču latviešu valoda (dažas stundas nedēļā) tika mācīta pat LPSR krievu skolās arī padomju gados! Manuprāt, pēc 20 neatkarības gadiem jau varētu vēlēties iet tālāk un beidzot panākt, ka neatkarīgajā Latvijā izglītība ir latviešu valodā. Lepoties varētu ar to, ka mazākumtautību skolās papildus valsts valodai būtu dota pietiekama iespēja arī mazākumtautību valodu mācīšanai. Pat šādā versijā Latvijas izglītības sistēma būtu daudz vēlīgāka pret cittautiešiem nekā, piemēram, Krievijā.

Novērots un pieminēts (piemēram, Viļa Vītola rakstos), ka Latvijā ir maz cilvēku ar zināšanām pasaules lielāko Eiropas Savienības valstu valodās, piemēram, spāņu vai franču. Neskatoties uz to, pašreizējā Latvijas izglītības sistēma turpina milzīgos daudzumos sagatavot krieviski runājošos. Liekas, ka Zaķis ir norūpējies par krieviskās izglītības saglabāšanu, nevis par to, kā veicināt ES valstij – Latvijai – nepieciešamo valodu apgūšanu papildus pamatizglītībai valsts valodā.

Beigās Zaķis šausminās, cik briesmīgi būs, ja krievi paši sāks finansēt krievu skolas Latvijā. Vai viņam vairāk rūp Latvijas valsts budžeta nauda vai krievu skolu sponsoru maciņi? Manuprāt, jo vairāk skolēnu mācīsies privātskolās, jo vairāk valstij paliks naudas izglītības kvalitātes uzlabošanai valsts finansētās skolās. Runājot par iespējami kaitīgo ideoloģiju Krievijas finansētajās skolās, jājautā: vai Latvija gatavojas atzīt šo skolu diplomus bez Latvijas Izglītības ministrijas akreditācijas sertifikāta? Ja šīs privātskolas nebūs pieņemamas Latvijas valstij, absolventu diplomi nebūs derīgi izglītības turpināšanai vai darbam Latvijā un ES un šo skolu beidzēji varēs doties uz Krieviju vai kādu citu valsti, kur šāda ideoloģija ir pieņemama.

Kā labs piemērs Latvijai varētu kalpot, piemēram, Slovēnija, kur apmācība serbu valodā tika pārtraukta tūlīt pēc neatkarības iegūšanas, bet serbu nepatika un apmelojumi nebija par šķērsli Slovēnijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Cits piemērs ir Igaunija, kas nav piekāpusies Krievijas spiedienam ne izglītības, ne robežjautājumā.

Padomājiet par tiem Latgales lauku apvidus skolēniem, kas dzīvo vietās, kur vienīgā tuvākā viņiem pieejamā skola veic apmācību krievu valodā. Viņi tiek pakļauti pārkrievošanai.

Līdz parakstīšanās beigām atlikušas vēl vairākas dienas. Gribētos, lai katrs potenciālais vēlētājs pieņemtu lēmumu pēc savas nacionālās pašapziņas, nevis balstoties uz kādiem “politisko propagandistu” uzmetumiem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.