„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.02.2014. Laikraksts „Latvietis“/Gunārs Nāgels: Dīvainā patiesība par Krievijas skolām Latvijā

Dr. Gunārs Nāgels Laikraksta „Latvietis“ redaktors; www.laikraksts.com

Trimdas latvieši jau no pašiem pirmajiem bēgļu gadiem rūpējās par bērnu izglītību. Dīpīšu nometnēs, kur koncentrēti dzīvoja latvieši, tika organizētas skolas, un šī tradīcija turpinājās vēlākos gados, kad lielākā daļa bēgļu bija pārcēlušies uz jaunām mītnes zemēm – ASV, Austrāliju, Kanādu u.c. Atšķirība tad bija tāda, ka bērni savu pamatizglītību ieguva mītnes zemes valodā, un katras pilsētas visās malās izkaisītie latvieši savus bērnus reiz nedēļā sūtīja uz sestdienas skolu vai svētdienas skolu, kā kurā zemē bija ierasts,-spektrs.com ziņo laikraksts “Latvietis”

Šāda aina ir pirmā lieta, kas nāk prātā, dzirdot, ka kāda valsts rūpēsies par savas tautas piederīgiem, rīkojot svešā zemē svētdienas skolas, lai vismaz reizi nedēļā bērni varētu iegūt pilnvērtīgas mācības savā dzimtajā valodā.

Patiesība ir tomēr dīvaināka, jo tieši šādu plānu LNT raidījumā 900 sekundes atklāja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Reizē viņš arī brīdināja, ka pašvaldību finansētās skolas nav gatavas pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, ņemot vērā tiesības saņemt izglītību arī minoritāšu valodās.

Piezīmēsim, ka Krievijas “Latviešu operācija“ 1937./1938. gadā sekmīgi tika galā ar latviešu skolām Krievijā. Iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs bija 1937. gadā devis rīkojumu, lai viņam paziņo, starp citu, par “dažādām latviešu mācību iestādēm“ un lai sagatavo to vadītāju un aktīvistu arestus. Tam parasti sekoja nošaušana. Šo operāciju Latvijā pieminam katru gadu decembra pirmajā svētdienā – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā. Kā tad ir šodien ar tiesībām dzīviem paliekušajiem latviešiem Krievijā saņemt izglītību savā minoritātes valodā?

Liekot to pie malas, atslēga ir vēstnieka piebildē, ka šajās svētdienas skolās “mācības būs pēc Krievijas standartiem”. Tad uzreiz jāprasa – vai pēc Krievijas pedagoģiskiem standartiem, vai Krievijas ideoloģiskiem standartiem? Vai Krievija ir patiešām sākusi bažīties par iespējamu savas ietekmes mazināšanu Latvijas skolās, kur ir krievu mācību valoda?

Latvijā nav nekādu grūtību iemācīties un uzturēt labas krievu valodas zināšanas. Ko tad šīs skolas dos? Vēstnieks tuvākā laikā pārrunāšot skolu jautājumu ar Latvijas izglītības ministri. Tad jācer, ka ministrei izdosies iegūt vairāk informācijas par šo ietekmes palielināšanas soli, ko Krievija cer spert visās trīs Baltijas valstīs.

Vai mēs patiešām to pieļausim?

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.