„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.02.2014. Laikraksts „Latvietis“/Gunārs Nāgels: Dīvainā patiesība par Krievijas skolām Latvijā

Dr. Gunārs Nāgels Laikraksta „Latvietis“ redaktors; www.laikraksts.com

Trimdas latvieši jau no pašiem pirmajiem bēgļu gadiem rūpējās par bērnu izglītību. Dīpīšu nometnēs, kur koncentrēti dzīvoja latvieši, tika organizētas skolas, un šī tradīcija turpinājās vēlākos gados, kad lielākā daļa bēgļu bija pārcēlušies uz jaunām mītnes zemēm – ASV, Austrāliju, Kanādu u.c. Atšķirība tad bija tāda, ka bērni savu pamatizglītību ieguva mītnes zemes valodā, un katras pilsētas visās malās izkaisītie latvieši savus bērnus reiz nedēļā sūtīja uz sestdienas skolu vai svētdienas skolu, kā kurā zemē bija ierasts,-spektrs.com ziņo laikraksts “Latvietis”

Šāda aina ir pirmā lieta, kas nāk prātā, dzirdot, ka kāda valsts rūpēsies par savas tautas piederīgiem, rīkojot svešā zemē svētdienas skolas, lai vismaz reizi nedēļā bērni varētu iegūt pilnvērtīgas mācības savā dzimtajā valodā.

Patiesība ir tomēr dīvaināka, jo tieši šādu plānu LNT raidījumā 900 sekundes atklāja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Reizē viņš arī brīdināja, ka pašvaldību finansētās skolas nav gatavas pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, ņemot vērā tiesības saņemt izglītību arī minoritāšu valodās.

Piezīmēsim, ka Krievijas “Latviešu operācija“ 1937./1938. gadā sekmīgi tika galā ar latviešu skolām Krievijā. Iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs bija 1937. gadā devis rīkojumu, lai viņam paziņo, starp citu, par “dažādām latviešu mācību iestādēm“ un lai sagatavo to vadītāju un aktīvistu arestus. Tam parasti sekoja nošaušana. Šo operāciju Latvijā pieminam katru gadu decembra pirmajā svētdienā – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā. Kā tad ir šodien ar tiesībām dzīviem paliekušajiem latviešiem Krievijā saņemt izglītību savā minoritātes valodā?

Liekot to pie malas, atslēga ir vēstnieka piebildē, ka šajās svētdienas skolās “mācības būs pēc Krievijas standartiem”. Tad uzreiz jāprasa – vai pēc Krievijas pedagoģiskiem standartiem, vai Krievijas ideoloģiskiem standartiem? Vai Krievija ir patiešām sākusi bažīties par iespējamu savas ietekmes mazināšanu Latvijas skolās, kur ir krievu mācību valoda?

Latvijā nav nekādu grūtību iemācīties un uzturēt labas krievu valodas zināšanas. Ko tad šīs skolas dos? Vēstnieks tuvākā laikā pārrunāšot skolu jautājumu ar Latvijas izglītības ministri. Tad jācer, ka ministrei izdosies iegūt vairāk informācijas par šo ietekmes palielināšanas soli, ko Krievija cer spert visās trīs Baltijas valstīs.

Vai mēs patiešām to pieļausim?

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.