„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

04.05.2010. Nacionālā identitāte: Starptautiskās konferences “1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti” atklāšanā Valdis Zatlers izvirza četrus uzdevumus valsts attīstībai

latvija181

Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien, uzstājoties starptautiskās konferences “1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti” atklāšanā Latvijas Universitātē, izvirzīja četrus uzdevumus valsts attīstībai, aicinot politiķus priekšvēlēšanu programmās piedāvāt risinājumus to sasniegšanai,- ziņo spektrs.com/delfi.lv

Zatlers norādīja, ka ” nevajadzētu pārāk daudz laika veltīt, lai noskaidrotu, kas pie kā bija vainīgs, kāpēc viss neizdevās, kā vēlējāmies”. “Jo mēs nevaram atgriezties nulles punktā un sākt visu no jauna. Pagātnes sasniegumi, par kuriem mēs varam būt patiesi lepni, mūs neapdrošina pret nākotnes kļūdām un neveiksmēm, tie nevar būt par pamatu paštīksmei. Mūsu panākumi ir kvalitātes latiņa, apliecinājums, ka mēs varam, ja patiesi gribam!” sacīja prezidents.

“Mūsu mērķis ir saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta. Mēs gribam šādu valsti izveidot! Mēs varam šādu valsti izveidot. Mēs to paveiksim. Mums būs šāda valsts!” sacīja prezidents.

Viņš uzskata, ka Latvijas atjaunotās neatkarības 20 gados ir paveikts “pārsteidzoši daudz”. Vienlaikus viņš norādīja uz straujās attīstības ēnas pusēm, piemēram, ir pieaugusi cilvēku mantiskā nevienlīdzība, izveidojusies dziļa neuzticības plaisa starp varu un tautu, kuru vēl vairāk palielina pastāvīgas aizdomas, ka politiskos un reizēm arī tiesiskos procesus Latvijā virza atsevišķu cilvēku ekonomiskās intereses.
Tomēr prezidents uzskata, ka “mēs nedrīkstam ļauties tikai pagātnes atmiņu un nostaļģijas vilinājumam”. Viņš atgādināja Bībeles stāstu, kas vēsta, ka Mozus 40 gadus veda savu tautu pa tuksnesi. “Tieši sākums bija pats grūtākais, tieši tad tauta uz brīdi piemirsa savas vērtības, sāka pielūgt zelta teļu, zūdījās un gaudās par grūtībām un pieminēja stabilo dzīvi pirms garā ceļa uzsākšanas,” Bībeles stāstu atgādināja prezidents.

Viņš uzskata, ka “pienācis laiks tagad, kad esam pusceļā, par atskaites un vērtēšanas punktu izvēlēties nevis 1990.gadu vai 20.gadsimta 30.gadu Latviju, bet gan Latviju 2030.gadā”. “Mums jau šodien ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kāda būs Latvija 40 gadus pēc neatkarības atjaunošanas,” uzsvēra Zatlers.

Viņaprāt, nav pareiza pieeja, ka Latvijai vajag izvirzīt jaunu lielu mērķi, līdzīgu kā iestāšanās ES un NATO. Prezidents atgādināja, ka “eiforija pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gadā mums ir dārgi maksājusi”. “Šādi uzstādījumi rada ilūziju, ka pēc divu, trīs gadu saspringtāka darba, sasniedzot konkrētus uzdevumus noteiktā laika posmā, mēs varēsim atslābināties un turpmāk dzīvot bezrūpīgi. Tā vienkārši nemēdz būt,” brīdināja prezidents.

Viņaprāt, politiķu pienākums ir iezīmēt savu redzējumu par valsts attīstību. “Vēlēšanu gads ir ļoti piemērots laiks, kad sabiedrībai ir lieliska iespēja pieprasīt konkrētus risinājumus ilgtermiņa uzstādījumiem no politiskajām partijām, kas gatavojas startēt vēlēšanās. Tieši šādiem konkrētiem, praktiskiem politikas uzstādījumiem un piedāvātajiem risinājumiem ir jākonkurē cīņā par vēlētāju balsīm,” uzsver Zatlers.
Viņš pats redzot četrus lielus uzdevumus nākamajiem 20 gadiem un “tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes jāsniedz politisko partiju priekšvēlēšanu piedāvājumiem”.

Prezidents uzskata, ka, pirmkārt, ir “jānostiprina valsts pamati”. “Latvijas valsts pamats ir cilvēki, šīs valsts pilsoņi, kas piedzimst, izskolojas un nav spiesti lielā skaitā doties prom no savas dzimtenes. Bez Latvijas tautas nav Latvijas valsts!” atgādināja prezidents.

Viņaprāt, nepieciešamas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā – daudz plašāks risinājumu klāsts, ne tikai “māmiņu algas”. “Nepieciešams radīt apstākļus, lai arī no valsts aizbraukušie vēlētos pielietot savu jauniegūto pieredzi un zināšanas Latvijas labā. Mums nepieciešama pārdomāta lauku attīstības stratēģija, lai atspriegotu centrtieci valsts attīstībā,” sacīja Zatlers, uzsverot: “Panākt to, lai Latvijā ģimene vēlas un spēj izaudzināt divus un vairāk bērnus, ir nākamās divdesmitgades svarīgākais uzdevums.”

Viņaprāt, pirmais solis būtu beidzot izveidot valsts ilgtermiņa demogrāfisko politiku un to pēc būtības, nevis formāli piepildīt ar valsts un pašvaldību konkrētām atbalsta formām jaunām ģimenēm un bērnu audzināšanai.

Otrkārt, “beidzot jāiemācās efektīvi un ar jaunradi saimniekot savā zemē“, sacīja prezidents, norādot, ka “šeit diez vai derēs salīdzinājums ar pagājušā gadsimta 20. un 30.gadiem, jo ekonomikas struktūra pasaulē ir fundamentāli mainījusies”. “Latvijas ekonomikas nākotnei pēc 20 gadiem jābūt ilgtspējīgai un jābalstās nevis uz aizņemtas naudas un importa patēriņu, bet uz spēju pašai nodrošināt nozīmīgu eksporta apjomu,” uzskata Zatlers.
Viņaprāt, neattaisnojās cerības, kas tika liktas uz finanšu ekonomikas attīstību. “Mums būs jāpievēršas reālajai, tas ir, ražošanas un pakalpojumu ekonomikai, taču nevis tradicionālā – 20.gadsimta izpratnē -, bet gan energoefektivitātes un jaunrades augsto standartu virzienā,” aicina prezidents. Viņš arī norāda, ka Latvijas nākotne ir meklējama “zaļajā enerģētikā”, kur jau tagad Latvija apsteidz daudzas ES valstis.
Prezidents arī uzskata, ka nākamajām desmitgadēm jākļūst par aktīvas ārējās ekonomiskās politikas iniciatīvu laiku. Ir jāturpina darbs, lai izmantotu Latvijas ilgtermiņa interešu īstenošanā NATO un ES dalībvalstu statusu, jāturpina stratēģiskā partnerība ar ASV. Tāpat Latvijas ilgtermiņa interesēs ir uz savstarpēju cieņu, sapratni un izdevīgumu balstītas attiecības ar Krieviju, kā arī ar citiem partneriem austrumos, norāda Zatlers.
Treškārt, uzskata prezidents, “mums beidzot jāiemācās saprātīgi pārvaldīt savu valsti”. “Mēs esam bijuši ļoti veiksmīgi nacionālās valsts institūciju atjaunošanā, taču esam pazaudējuši tautas uzticību tām,” norāda Zatlers, atgādinot pērnā gada janvāri, kad “mēs redzējām pilnīgi cita veida “barikādes” pie Ministru kabineta un Saeimas logos lidoja pavisam citi akmeņi” nekā 1991.gadā, kad tauta cēlās aizsargāt tikko atjaunotās valsts vadību.
Prezidents uzskata, ka ir divas izejas. Vispirms visām institūcijām jāstrādā efektīvāk un jāpanāk, lai cilvēki izjūt viņu darba un lēmumu pozitīvās sekas, bet, no otras puses, Latvijas iedzīvotājiem – tautai – daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. “Tās ir ne tikai tautas iespējas un tiesības, bet arī pienākums, kas jāuzņemas pilsoniski izglītotam indivīdam, saņemot valsts atbalstu un mudinājumu pilsoniskai rīcībai. Tieši tas, ka pilsonis var aktīvi lemt par sev un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, ir atšķirība starp pilsoni un labi atalgotu imigrantu, kas nav integrējies vietējā sabiedrībā un nepiedalās tās politiskajos procesos. Ja mēs uzskatām, ka brīvības divdesmitgades ieguvums ir nacionāla valsts, tad turpmāk Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana būs iespējama tikai tad, ja mēs iemācamies paši saprātīgi to pārvaldīt,” norādīja Zatlers.
Kā ceturto uzdevumu valsts attīstībai prezidents izvirza to, ka “mums ir jāiemācās atkal saskatīt un izmantot cilvēku savstarpējās sadarbības sniegtās iespējas”. Viņaprāt, “šajos 20 gados mēs nespējām saliedēt un apvienot dažādās sociālās un etniskās grupas”.
Zatlers uzskata, ka “vecuma diskriminācija darba tirgū ir redzamākā no visiem diskriminācijas veidiem”. Turklāt tā notiek uz strauji novecojošas sabiedrības fona. Tāpat sabiedrība sevi joprojām iedala latviski un krieviski runājošajos, joprojām nav vienotas izpratnes, ka Latvijas nacionālā valsts ir uz mūžu un ka arī tie pilsoņi, kuru dzimtā valoda nav latviešu, “ir un būs mūsējie un ir vajadzīgi Latvijas valstij”, atzīst prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka ienākumu nevienlīdzības ziņā “esam kļuvuši par Eiropas rekordistiem”.
Bez visa jau pieminētā, aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotājos ir divas reizes lielāks aizdomīgums kā kaimiņu valstīs. Iespējams, gan padomju gadu, gan mežonīgā kapitālisma pieredze ir iemācījusi neuzticēties citiem cilvēkiem ārpus radu un draugu loka. “Taču mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un dalīties,” uzsver prezidents.
Viņaprāt, nākamajiem 20 gadiem ir jākļūst par laiku, ko raksturo lielāka savstarpējā sadarbība un atbalsts, nevis atgrūšanās un norobežošanās. “Mums ir jāspēj saliedēt vienotā veselā gan tie tur, gan mēs te – gan politiski, gan kulturāli, gan etniski, gan ģeogrāfiski un arī citos dalījumos. Tā ir mana dziļākā pārliecība un arī vēlēšanās,” sacīja Zatlers.

1 komentārs

#1KasparsMay 4, 2010, 2:59 pm

Prezidenta runa izklausās patiešām saprātīga un neatbilst viņa paša vadītās stratēģiskās analīzes komisijas Ķīļa vadībā izstrādātajai LV2030, kas ir nācijas iznīcības programma, uz rietumu liberālajām vērtībām un kosmopolītismu vērsta. Jācer, ka mūsu valsts prezidentam beidzot ir nākusi apgaismība par šīm lietām, un viņš pašrocīgi nepieļaus Ķīļa izstrādātās Latvijas ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanu ar likuma spēku.

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

Leonards Inkins: Liekuļi

Leonards Inkins: Liekuļi(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv) Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni. Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.