„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

04.12.2012. Ko nozīmē kristīgā brīvība?

„Mēs patiešām esam brīvi, jo Kristus mūs ir atbrīvojis caur Viņa absolūti
uzticamo vārdu, uz kuru varam paļauties” (Jāņa 14:6).

Rietumos izplatītais uzskats par cilvēka brīvību ir cēlies no grieķu filozofiem, nevis ebreju praviešiem. Tādēļ kristieši mūsu kultūrā bieži ir apmulsuši par nesaskaņu starp biblisko vārda „brīvība” lietojumu un tā ierasto lietojumu mūsu kultūrā,-ziņo spektrs.com/ jezusdraudze.lv

Varbūt vēl biežāk mēs vienkārši uzspiežam Svētajiem Rakstiem mūsu nebiblisko priekšstatu par to, ko nozīmē būt brīvam. Bībelē nav atbilstoša termina tam, ko mēs saucam par „brīvo gribu”. Svētajos Rakstos mēs neatradīsim priekšstatu par to, kas pēc dažu grieķu domātāju uzstājīgiem apgalvojumiem ir cilvēka būtība, – spēja izdarīt brīvas un beznosacījuma izvēles. Tā kā grieķiem nebija jēgpilna priekšstata par Dievu kā Radītāju, tad dzīves nasta tika uzkrauta cilvēkam. To varēja pārcelt uz dieviem vai likteni, bet viņi vismaz cerēja, ka cilvēks būs gana saprātīgs un spēcīgs, lai nestu dzīves pienākumu nastas pietiekami atbildīgi un veiksmīgi. To darīt nozīmēja būt spējīgam pareizi izvēlēties un brīvi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt cilvēka dzīvi ietekmējošos spēkus. Ebrejiem cilvēka dzīvi vada Dievs, un būt par Viņa radību nozīmē vairāk par visu bīties, mīlēt un paļauties uz Viņu. Tas, ko grieķu filozofi mēģināja pateikt ar priekšstatu par brīvu gribu vai brīvu izvēli, ebreji izteica, apgalvojot, ka cilvēku atbildību – pieauguša cilvēka rūpes par pasauli un cilvēkiem, ar kuriem nonākam saskarsmē, – īsteno Dieva bērni, paklausot Viņam. Vārds, ar kuru apzīmēta paklausība, Jaunās Derības grieķu valodā ir pastiprinājuma forma vārdam „klausīties”. Ebreji lietoja vārdu „klausīties”, lai norādītu uz paklausību. Paklausība nozīmē klausīšanos mūsu dzīves Kungā un Radītājā. Paklausība nozīmē darīt to, ko saka Tēvs, tādēļ, ka Viņš ir Tēvs.
Bībeles priekšstatu par brīvību Luters komentēja vienā no saviem traktātiem, kurā pirmo reizi tika izklāstīta viņa reformu programma 1520. gadā. Latīņu valodā tā nosaukums ir „Par kristieša brīvību” un vācu valodā –  Kristieša brīvība”. Šī traktāta sākumā atrodam divus apgalvojumus. Pirmkārt, kristietis ir pilnīgi brīvs kungs pār visiem un nav pakļauts nevienam. Otrkārt, kristietis ir pilnīgi paklausīgs visu cilvēku kalps, pakļauts visiem.1 Šie divi apgalvojumi ir jāsaprot attiecībā uz divām cilvēka dzīves dimensijām. Pirmais attiecas uz vertikālajām attiecībām, kā arī uz ienaidniekiem, kuri apdraud mūsu attiecības ar Dievu, kurš ir mūsu cilvēcības pamats. Grēkam, nāvei, sātanam, Bauslības nosodījumam un netīrai sirdsapziņai nav varas pār tiem, kuri ir brīvi Jēzū Kristū. Mēs esam brīvi baudīt mieru Dieva klātbūtnē un būt par tādiem cilvēkiem, kādus Viņš mūs ir iecerējis. Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā valdām pār dzīvi; tas nozīmē, ka mēs varam valdīt pār tiem ienaidniekiem, kas vēlas nošķirt mūs no drošības, kuru mēs iegūstam kā Dieva bērni. Bet kā pieaugušiem cilvēkiem savās attiecībās vienam ar otru un ar pārējo Dieva radību mums – saskaņā ar Viņa nodomu – ir pienākums kalpot. Mums piemītzināma izvēles brīvība tajās robežās, kādas Dievs ir nospraudis cilvēka dzīvei, bet mums netiek dota brīvība, lai šīs robežas pārkāptu. Ja tā darām, mēs zaudējam savas cilvēcības būtību, savu paļāvību Dievam, kā arī sabojājam savu cilvēcisko veidolu un tā īstenošanu; mēs viens pret otru sākam izturēties kā zvēri. „Brīvā griba”, kuru mēs uzskatām par tik svarīgu mūsu kultūrā, ir griba jeb spēja darīt, ko mums labpatīk. Mūsu gribas lietošana pretēji tam, kas labpatīk Dievam, nav nekāda brīvība; tā mūs sasaista. Jo tā padara mūs par dieviem: tas nozīmē, ka mums ir jāuzņemas atbildība pašiem par savu identitāti, ka mums pašiem ir jācenšas rūpēties par savu drošību un ka pašiem ir jāizgudro savai dzīvei kāda jēga. To vienkārši nav iespējams izdarīt. Mēs vienmēr esam piesaistīti šim brīdim; mēs zaudējam mūžības perspektīvu attiecībā uz savu dzīvi. Mēs vienmēr esam piesaistīti paši sev; mēs zaudējam skatījumu, kas dāvā mums dzīvību, jo esam nostājušies Dieva pusē jeb sēžam Viņa klēpī. Mēs esam nolemti lietot savu dzīvi tikai paši sev, nevis baudīt to tajā kopībā, kurai Viņš mūs ir radījis līdzās ar citiem cilvēkiem.

Materiāls sagatavots izmantojot Roberta Kolba rakstu un 1 Luther’s Works, 31: 344. lpp.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu

Izraēlas kino dienās aicina apmeklēt bezmaksas kino un ekskursiju uz sinagogu(0)

Izraēlas kino dienas 21. oktobrī Izraēlas filmu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns pl. 15:30 būs skatāma detektīvkomēdija “Strausa sindroms” (Režisors: Amirs I. Volfs). Upē tiek atrasts kāda vecāka vīra līķis, kam uz rokas ir mistiskas izcelsmes tetovējums. Jauns policijas detektīvs uzņemas izmeklēt šo lietu. Amikams ir atradis iespēju pievienoties baisākajam klubam pasaulē: holokaustā izdzīvojušo klubam. Neraugoties

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana

Norisināsies Dr theol R.Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma atvēršana(0)

Profesora Roberta Feldmaņa fonds jūs sirsnīgi aicina uz mācītāja Dr. theol. Roberta Feldmaņa autobiogrāfijas un dzejoļu krājuma “PAR SEVI UN SEV” atvēršanu 31. oktobrī pulksten 17.00 Lutera akadēmijā (Rīgā, Alksnāja ielā 3)

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām

Polijas katoļi pulcējas uz masu lūgšanu pie valsts robežām(0)

Katoļu baznīcas pasākumā desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien Polijā pulcējās uz valsts robežām, lai vienotos kopīgās lūgšanās. Kaut arī šis bija reliģisks pasākums, taču kritiķi tajā saskata atbalstu valdības atteikumam ielaist valstī musulmaņu imigrantus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv  Cilvēki ar autobusiem tika nogādāti no vairāk nekā 300 baznīcām uz iepriekš izvēlētām vietām pie robežas. Vairāki priesteri atzina, ka šis

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”

RD finansiāli atbalstīja Aleksandra Brandava vadīto Rīgas pareizticīgo kamerkori “Blagovest”(0)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis neatbalstīja finansējuma piešķiršanu Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” dalības nodrošināšanai Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiādē,-ziņo spektrs.com/Nacionālā Apvienība Visi pārējie komitejas locekļi vienbalsīgi atbalstīja finansējuma piešķiršanu. Atgādināsim, ka šī kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir bēdīgi slavenais GKR valdes loceklis, miljonārs,

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi

Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Latvijas arhibīskapu vērtējums par referenduma norisi(0)

Portāls Tuvumā.lv veicis kriestiešu aptauju saistībā ar referendumu Katalonijā, tostarp arī viedokli izteikuši Latvijas arhibīskapi,-ziņo spektrs.com Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: “Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.