„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

04.12.2012. Ko nozīmē kristīgā brīvība?

„Mēs patiešām esam brīvi, jo Kristus mūs ir atbrīvojis caur Viņa absolūti
uzticamo vārdu, uz kuru varam paļauties” (Jāņa 14:6).

Rietumos izplatītais uzskats par cilvēka brīvību ir cēlies no grieķu filozofiem, nevis ebreju praviešiem. Tādēļ kristieši mūsu kultūrā bieži ir apmulsuši par nesaskaņu starp biblisko vārda „brīvība” lietojumu un tā ierasto lietojumu mūsu kultūrā,-ziņo spektrs.com/ jezusdraudze.lv

Varbūt vēl biežāk mēs vienkārši uzspiežam Svētajiem Rakstiem mūsu nebiblisko priekšstatu par to, ko nozīmē būt brīvam. Bībelē nav atbilstoša termina tam, ko mēs saucam par „brīvo gribu”. Svētajos Rakstos mēs neatradīsim priekšstatu par to, kas pēc dažu grieķu domātāju uzstājīgiem apgalvojumiem ir cilvēka būtība, – spēja izdarīt brīvas un beznosacījuma izvēles. Tā kā grieķiem nebija jēgpilna priekšstata par Dievu kā Radītāju, tad dzīves nasta tika uzkrauta cilvēkam. To varēja pārcelt uz dieviem vai likteni, bet viņi vismaz cerēja, ka cilvēks būs gana saprātīgs un spēcīgs, lai nestu dzīves pienākumu nastas pietiekami atbildīgi un veiksmīgi. To darīt nozīmēja būt spējīgam pareizi izvēlēties un brīvi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt cilvēka dzīvi ietekmējošos spēkus. Ebrejiem cilvēka dzīvi vada Dievs, un būt par Viņa radību nozīmē vairāk par visu bīties, mīlēt un paļauties uz Viņu. Tas, ko grieķu filozofi mēģināja pateikt ar priekšstatu par brīvu gribu vai brīvu izvēli, ebreji izteica, apgalvojot, ka cilvēku atbildību – pieauguša cilvēka rūpes par pasauli un cilvēkiem, ar kuriem nonākam saskarsmē, – īsteno Dieva bērni, paklausot Viņam. Vārds, ar kuru apzīmēta paklausība, Jaunās Derības grieķu valodā ir pastiprinājuma forma vārdam „klausīties”. Ebreji lietoja vārdu „klausīties”, lai norādītu uz paklausību. Paklausība nozīmē klausīšanos mūsu dzīves Kungā un Radītājā. Paklausība nozīmē darīt to, ko saka Tēvs, tādēļ, ka Viņš ir Tēvs.
Bībeles priekšstatu par brīvību Luters komentēja vienā no saviem traktātiem, kurā pirmo reizi tika izklāstīta viņa reformu programma 1520. gadā. Latīņu valodā tā nosaukums ir „Par kristieša brīvību” un vācu valodā –  Kristieša brīvība”. Šī traktāta sākumā atrodam divus apgalvojumus. Pirmkārt, kristietis ir pilnīgi brīvs kungs pār visiem un nav pakļauts nevienam. Otrkārt, kristietis ir pilnīgi paklausīgs visu cilvēku kalps, pakļauts visiem.1 Šie divi apgalvojumi ir jāsaprot attiecībā uz divām cilvēka dzīves dimensijām. Pirmais attiecas uz vertikālajām attiecībām, kā arī uz ienaidniekiem, kuri apdraud mūsu attiecības ar Dievu, kurš ir mūsu cilvēcības pamats. Grēkam, nāvei, sātanam, Bauslības nosodījumam un netīrai sirdsapziņai nav varas pār tiem, kuri ir brīvi Jēzū Kristū. Mēs esam brīvi baudīt mieru Dieva klātbūtnē un būt par tādiem cilvēkiem, kādus Viņš mūs ir iecerējis. Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā valdām pār dzīvi; tas nozīmē, ka mēs varam valdīt pār tiem ienaidniekiem, kas vēlas nošķirt mūs no drošības, kuru mēs iegūstam kā Dieva bērni. Bet kā pieaugušiem cilvēkiem savās attiecībās vienam ar otru un ar pārējo Dieva radību mums – saskaņā ar Viņa nodomu – ir pienākums kalpot. Mums piemītzināma izvēles brīvība tajās robežās, kādas Dievs ir nospraudis cilvēka dzīvei, bet mums netiek dota brīvība, lai šīs robežas pārkāptu. Ja tā darām, mēs zaudējam savas cilvēcības būtību, savu paļāvību Dievam, kā arī sabojājam savu cilvēcisko veidolu un tā īstenošanu; mēs viens pret otru sākam izturēties kā zvēri. „Brīvā griba”, kuru mēs uzskatām par tik svarīgu mūsu kultūrā, ir griba jeb spēja darīt, ko mums labpatīk. Mūsu gribas lietošana pretēji tam, kas labpatīk Dievam, nav nekāda brīvība; tā mūs sasaista. Jo tā padara mūs par dieviem: tas nozīmē, ka mums ir jāuzņemas atbildība pašiem par savu identitāti, ka mums pašiem ir jācenšas rūpēties par savu drošību un ka pašiem ir jāizgudro savai dzīvei kāda jēga. To vienkārši nav iespējams izdarīt. Mēs vienmēr esam piesaistīti šim brīdim; mēs zaudējam mūžības perspektīvu attiecībā uz savu dzīvi. Mēs vienmēr esam piesaistīti paši sev; mēs zaudējam skatījumu, kas dāvā mums dzīvību, jo esam nostājušies Dieva pusē jeb sēžam Viņa klēpī. Mēs esam nolemti lietot savu dzīvi tikai paši sev, nevis baudīt to tajā kopībā, kurai Viņš mūs ir radījis līdzās ar citiem cilvēkiem.

Materiāls sagatavots izmantojot Roberta Kolba rakstu un 1 Luther’s Works, 31: 344. lpp.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.