„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

02.12.2010. Nacionālā Identitāte: VL-TB/LNNK rosina atcelt Latvijai neizdevīgos un graujošos Imigrācijas Likuma atvieglojumus

Kā jau SPEKTRS iepriekš ir ziņojis un brīdinājis attiecībā par Imigrācijas Likuma atvieglojumu pieņemšanas neizdevīgumu Latvijai un graujošām sekām, priecē, ka viena no jaunām partijām, to ir sapratusi un ir izvēlējusies iestāties par nacionālo interešu aizstāvēšanu Latvijā.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-TB/LNNK rosina atcelt atvieglojumus investoriem, kuri nav iestājušies Eiropas Savienībā valstīm (Krievijas un NVS) iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā. Turklāt statistika liecina, ka vasarā ieviestie nosacījumi nedod cerēto labumu Latvijas tautsaimniecībai.

“Bēdīgi slavenie Imigrācijas likuma papildinājumi, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai iegulda 25 000 latu kādā uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā, nestrādā un ir atceļami,” -ziņo Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bēziņš.

Viņš aicina Iekšlietu ministriju un valdību vispār atcelt Imigrācijas likuma nomas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību investoriem. “Arī VL-TB/LNNK Saeimas frakcija ir paudusi apņēmību iesniegt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz likvidēt nepamatoti ieviestās normas”, norāda Bērziņš.

“Šodien ir skaidri redzams, ka minēto Imigrācijas likuma grozījumu atbalstītāju argumenti par milzu investīciju ieplūšanu Latvijā ir izrādījušies klaji melīgi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nolūkā veikto darījumu skaits ir neliels, turklāt vairums no tiem Latvijas valstij nedod praktiski nekādu ekonomisko labumu.

Tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību”, uzsver Bērziņš.

Informācijas papildinājums:
No Krievijas un NVS ir ieguvuši Latvijas uzturēšanas atļauju uz atvieglotajiem noteikumiem kā „investori”, vienkārši pārpērkot no saviem radiniekiem nekustamos īpašumus Latvijā, kas pretēji likumdevēju iecerēm nedod nekādu labumu valsts tautsaimniecībā.

Šādos gadījumos no Krievijas un NVS ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks!

Tāpat būtu vērts valdībai turpmāk lietderīgi vērtēt arī īpašuma kadastrālo vērtību, ne tikai darījuma summu, kā tas noteiks šobrīd!

Replika:
Jāatgādina, ka tika brīdināts par fiktīviem darījumiem pateicoties Imigrācijas Likuma izmaiņām, tad tieši Šlesers, Krauklis un Zālēns bija tie, kas cītīgi aizstāvēja Likuma ieviešanas nepieciešamību.

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.