„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

01.06.2013: Latvija: Nozīmīgu lēmumu pieņemšana vēlēšanu dienā

Pirmdien Latvijā sāka darboties un līdz pat rītvakaram būs atvērti pašvaldību vēlēšanu iecirkņi. Ziņās lasām un redzam dažādus partiju un to slēpto un atklāto atbalstītāju pūliņus locīt vēlētāju prātu sev tīkamā virzienā. Arī man kā kristietim un pilsonim vēlēšanas liek pieņemt vairākus lēmumus,-spektrs.com ziņo Voldemārs Lauciņš gudribassakums.lv

 

Tālākajās rindkopās velti meklēt pamudinājumu izvēlēties vienu, vai otru politisko spēku vai partiju. Šo pārdomu nolūks nav aģitēt par kādu no tiem, bet gan padalīties ar pārdomām par izvēli, kas man rodas vēlēšanu sakarā.

Pirmais pieņemamais lēmums ir jautājums par piedalītšanos. Tā kā te ir tikai divas ļoti vienkāršas un praktiski īstenojamas atbildes, pieņemt lēmumu nevarētu būt pārlieku grūti.

Jēzus Mateja evaņģēlijā runā par kalpošanu Dievam un cēzaram (22:21). Manuprāt, tas ir pamudinājums piedalīties, ja vien nav nepārvarami ierobežojumi. Kad vien varu, es piedalos. Mani mudina apziņa, ka Trīsvienīgais Dievs ir visa Radītājs un Uzturētājs. Līdz ar to, piedaloties vēlēšanās, es līdzdalos Dieva dotas valdības (sal., Rom 13:1 – 7) pilnvarošanā un Dieva pasaules kārtības uzturēšanā. Piedaloties, es neloloju veltas cerības. Es zinu, ka pat vislabākie ievēlamie kandidāti var kļūdīties, jo, lai arī laicīgā valdība pieder pie Dieva labās kārtības, arī tā ir grēka caurausta, tāpēc – kļūdaina. Diemžēl lielākā daļa no ievēlētajiem ļaudīm kļūdīsies kādā vairāk vai mazākā nozīmīgā lietā. Ar ļaunu nolūku, vai bez tā, tas paliek viņu, tiesību sargāšanas iestāžu un Dieva ziņā. Šīs kļūdas arī nevēlos pārlieku nosodīt, jo katrā situācijā kārdinajumu apjoms atšķiras. Es apzinos, ka ievēlētajiem tautas pārstāvjiem kārdinājumu slogs ir lielāks, it īpaši, ja tie nav kristīgi cilvēki. Tāpēc, pieņemot apzinātu lēmumu piedalīties, es rūpējos par savu Dieva dotās atbildības sfēru un paļaujos, ka ievēlētie tautas pārstāvji uzņemsies savu atbildību.

Ja esmu izlēmis piedalīties, tad nonāku pie otras, daudz grūtākas izvēles. Par ko vēlēt Latvijas daudzpartiju sistēmā? Man kā kristietim gribētos, lai ievelētie tautas pārstāvji būtu kristīgai ticībai atbalstoši, vismaz ne pretnieciski. Pie tā nāk klāt arī vēlme, lai viņi rūpētos par viņiem uzticētos valsts vai pašvaldību lietu labu kārtošanu (pieļauju, ka šajā kritērijā esmu pavisam tuvu arī ikvienam nekristīgam vēlētājam).

Cik ļoti varu vadīties pēc partijas kristīgā principa? Latvija jau ir piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit parlamentārās demokrātijas gadus. Šajos gados ir bijušas gaužām maz atklāti pretkristīgas partijas, kuras būtu viegli izslēgt no mristieša izvēles. Lielākoties partijas kristīgajai ticībai ir bijušas neitrālas. Tās nav klaji uzstājušās pret kristietību, bet arī to aktīvi atbalstīt nav vēlējušās. Nedaudzās aktīvās kristīgo vērtību partijas nav varējušas piesaistīt pārlieku lielu atbalstītāju skaitu. Pieļauju, ka kristīgais princips praktiskai izvēlei ir krietni izplūdis.

Atliek otrs kritērijs deputātu spēja labi un lietderīgi strādāt sabiedrības labā. Šķiet, tā ir visstrīdīgākā lieta, tāpēc nāksies to atstāt katra vēlētāja paša ziņā. Praktiski ļoti laba lieta ir iespēja atblastīt sev tīkamo un noraidīt netīkamo kandidātu vēlēšanu zīmēs. Tiktāl, šķiet, mūsu valsts un pašvaldību vēlēšanās ir pietiekoši liela izvēles variācijas iespēja.

Kad tas ir izlēmts un balsošana izdarīta, man kā kristietim atliek paļauties uz Dievu, ka ievēlētie cilvēki godprātīgi kalpos savam vēlētājam. Tomēr, tas nenozīmē, ka mani pienakumi pret viņiem ir izbeigušies ar vēlētāja zīmes iemešanu velēšanu urnā. Kristieša atbildībā atrodas lūgšanas par ievēlētajiem, arī tiem, kurus neesmu vēlējis es pats. Lūgšana ir varenākais līdzeklis katra kristīga vēlētāja rīcībā. Manuprāt, pie kristīgās atbildības pieder arī paļāvība, ka, lai arī kāda ir valdība, Dievs var izdarīt caur mani kaut ko labu. Un Dievs arvien sasniedz labu mērķi, par spīti nepildītiem vēlēšanu solījumiem, neizdarībām un citām ar cilvēka grēku saistītām lietām.

Šķiet, esmu atkal atgriezies pie Jēzus vārdiem par cēzaru un Dievu, jo esmu centies dot cēzaram, ko kā kristietis, varu dot. Atliek pieņemt no Dieva un ievēlētajiem cilvekiem to, ko viņi varēs un gribēs dot.

Dievam vien lai ir gods!

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.