„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Aicina paraksties par Rīgas īstā uzvaras laukuma atjaunošanu

Iecere: Svētku laukums vairāk nekā 200 tūkstošiem apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadions, kas varētu uzņemt vairāk nekā divdesmit piecus tūkstošus skatītāju, Sanāksmju pils ar vairāk nekā desmit tūkstošiem vietu, arī sešdesmit metrus augsts Uzvaras tornis, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, vairākus desmitus metru plata Uzvaras aleja ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm. Kompleksam pēc saviem mērogiem un izmēriem kopumā būtu bijis jāpārsniedz tolaik ļoti ievērojamās sabiedriskās celtnes – Berlīnes 1936. gada olimpiskā stadiona – izmēri.

 

Valsts budžeta finansējums monumentālajai celtniecībai 1935. – 1936. gadā – 19,6, bet nākamajā gadā – jau 29,5 miljonilatu;

 

1938. gada beigās Uzvaras laukuma izbūvei ziedojumos un speciālā loterijā bija saziedoti 5,5 miljoni latu, 1939. gadā — vairāk nekā 8 miljoni latu, taču par šiem un Latvijas okupācijas laikā no tautas algas atskaitītiem piespiedu līdzekļiem tika uzbūvēts pilnīgi cits projekts, kas neatbilst latviešu tautas cerībām.

Vairāk materiālu 

Ko vēlas panākt: 1. Atjaunot Latvijas valstiskumam būtisko simbolisko jēgu un vietu – Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta kaŗaspēku. Tas ir Latvijas valsts uzvaras laukums, nevis PSRS armijas uzvaras laukums.

2. Atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā mūsu senču, tautas, daudzu tautību privātpersonu un organizāciju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu. Šis projekts ļautu Rīgai iekļauties citu attīstītu Eiropas valstu galvaspilsētu saimē ar ievērojamu kultūras, atpūtas, sporta un Brīvības cīņu vēsturiskās piemiņas kompleksu.

3. Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu architekti, inženieri, valstsvīri – ir jāīsteno līdz galam.

 

Kā rīkoties: 1. Saeimai veikt atbilstošas darbības Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai. 2. Savākt sabiedrības ziedojumus (saņemt valsts dotācijas/Krievijas kompensāciju) PSRS armijas memoriāla demontāžai un Uzvaras laukuma infrastruktūras izmainīšanai vadoties pēc sākotnējā projekta.

Kāpēc ir svarīgi īstenot šo iniciatīvu:

1. Uzvaras laukums līdzās Rīgas centram, ir nozīmīga Valsts galvaspilsētas vieta, bet pašlaik tas rāda izkropļotu ainu par Latvijas valsts vērtībām gan tūristiem, gan Latvijas skolēniem.

2. Īstenot Latvijas valstiskās un kultūrvēsturiskās ieceres, turklāt apzinoties, ka šeit notika pēdējie vislielākie Vispārējie Latviešu Dziesmusvētki.

3. Pilsoniskās sabiedrības saliedēšanai, valstiskās apziņas veicināšanai.

4. Rīgai nav starptautiski nozīmīga sporta stadiona un sporta pils, kā arī Mežaparka estrāde ir novietota attālā perifērijā.

Iniciatīvas autori: Roberts Krastiņš, Emīls Gailis, Māris Ruks.

PARAKSTIES!

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.