„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

4.maija svētkos S.Āboltiņas runa Saeimā: Ir taču ērti izlikties vājākam, nekā patiesībā esi

Solvita Aboltina: Foto Ernests Dinka saeima.lv

Šodien, 4. maijā, Saeimā notika Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā svinīgā sēde. Sēdē piedalījās Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā,-ziņo spektrs.com

Uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa(V).

„1989. gadā krita Berlīnes mūris, kas skaidri iezīmēja Aukstā kara beigas Eiropā. Arī Latvija skaidri sajuta Eiropas kopējo vēsturisko elpu. 1989. gadā mēs vēl tikai sapņojām būt brīvi. Mēs toreiz bijām gatavi brīvībai. Kaut arī pietrūka zināšanu, mums bija stipra pārliecība. Mēs kopā stāvējām Baltijas ceļā un uzņēmām noteiktu kursu uz Latvijas neatkarību.

1990. gada 4. maija deklarācija par Neatkarīgas Latvijas pieņemšanu bija tas īpašais brīdis, kad ticība par neatkarību pārtapa īstenībā.

Šodien, kad politiķi un vēsturnieki runā par neatkarību tiek pieminēti dažādi iemesli. PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, rietumvalstu spiediens. Tas ir pareizi. Taču ar to vien nepietiek, lai izprastu šī vēsturiskā pavērsiena iemeslus. Reizēm ir aizmirsts kaut kas būtisks. Mēs kļuvām brīvi nevis sistēmas vājuma dēļ, bet gan mūsu pašu spēku dēļ. Jo bijām pārliecināti, ka gribam dzīvot brīvā un savā neatkarīgā valstī.

Runājot par spēku

Cilvēkiem nepatīk atdzīties savā vājumā. Vājums šķiet pazemojošs un niecīgs. Tomēr ir reizes, kad mēs negribam atdzīties arī savā spēkā, tajā ko varam un spējam sasniegt, un par ko spējam uzņemties atbildību. Spēks uzliek pienākumus. Ir taču ērti izlikties vājākam, nekā patiesībā esi. Tad var bezpalīdzīgi gaidīt, kad kāds nāks tev palīgā un, ka kāds tev pateiks kas jādara un kā jārīkojas. Turpretī spēcīgajam ir spēja atzīties savā spēkā un pieņemt spēcīgā atbildību.

 

Latvijai ir skaidri jāteic savs vārds, kad tiek pārkāptas starptautiskās tiesības; kad šķietamās rūpēs par tautiešiem tiek anektētas citu valstu teritorijas; kad militārā vara liekulīgi slēpjas aiz civiliedzīvotāju mugurām. Latvija zina, cik traģiskas sekas ir šādām lielvaru mahinācijām — tāpat kā Latvija zina arī to, ko nozīmē bezatbildīgi pašmāju politiķi.

Latvija šodien ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk savā vēsturē, un šobrīd mums ir aktīvi jārīkojas, lai izmantotu šo spēku savas valsts un Eiropas kopīgās nākotnes vārdā.

Mums ir jāatdzīstas savā spēkā. Izaugsme nenotiks pati no sevis, galvenais, kurš var attīstību kavēt ir mūsu pašu pasivitāte un neticība saviem spēkiem. Bieži vien piesauktā Latvijas bezspēcība nav realitāte. Vairāk tas ir apziņas stāvoklis, kas traucē mums attīstīties.

Paraudzīsimies uz mūsu mākslinieku un zinātnieku sasniegumiem; uz Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ar tās lielisko pasākumu programmu; uz mūsu sportistu šā gada spožajiem panākumiem; uz “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio kora saņemto “Grammy” balvu; uz Andra Ambaiņa pētījumiem kvantu skaitļošanas teorijā — to autors ir atzīts par vienu no 300 izcilākajiem Eiropas zinātniekiem.

Tādas lietas netop vājās valstīs; tās visas kopā apliecina mūsu spēku. Mūsu izcilības ekonomikā, zinātnē, mākslā un sportā nebūt nav nejauši izņēmumi. Gluži pretēji — tās ir apliecinājums mūsu potenciālam domāt, strādāt un radīt pasaules līmenī.

Taču spēcīgas atzīšana nebūt nav vienkārša, tā prasa rīcību. Tā prasa šo potenciālu izkopt un attīstīt. Tāpēc reizēm ir ērti šo potenciālu neievērot un izlikties, ka tās īstās lietas notiek kaut kur citur. Rietumeiropā, Amerikā, vai Ķīnā. Arī šajā ziņā Latvijai ir ērti izlikties vājākai, nekā patiesībā tā ir.

Ierastā mentalitāte: ko nu mēs.., padara valsti iekārojamu objektu dažādām ģeopolitskām mahinācijām. To der atcerēties, kad esam gatavi atkal nolaist rokas, aizmirst par Latvijas potenciālu atsaucoties uz politisko konjunktūru, sabiedrības izpratnes trūkumu, un savu šķietamo nespēju ietekmēt norises un tamlīdzīgi…

Latvijas valsts nav nekas nejaušs; tā ir mērķtiecīgi veidots un pašaizliedzīgi stiprināts politisks projekts, kura mantinieki esam mēs visi. Tieši šo pārliecību vēlamies nostiprināt arī mūsu Satversmes ievadā, kas ir jāpieņem šīs Saeimas laikā. Arī šis valsts pamatprincipu formulējums ļaus mums apzināties savu spēku un līdz ar to — arī atbildību Latvijas nākotnes priekšā.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums

Leonards Inkins: Preventīvais uzbrukums(0)

Pēc tā, kā tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem Amerikas Savienotās valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jeb kā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē. Tas nenozīmēja, ka Krievija šīs tehnoloģijas un konsultācijas nevarēja pirkt no citiem. Piemēram, visiem

Leonards Inkins: Muļķība

Leonards Inkins: Muļķība(0)

Tēvam bija trīs dēli – divi gudri, trešais Leonards…  Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga, tāpēc nespēj apzināti rīkoties labi, nespēj pieņemt pareizus lēmumus un izdarīt saprātīgus secinājumus. Izglītots muļķis Esmu saticis cilvēkus, kurus varētu dēvēt

Leonards Inkins: Manipulācijas ar sabiedrisko domu internetā

Leonards Inkins: Manipulācijas ar sabiedrisko domu internetā(0)

Leonards Inkins Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevēja manipulācijas ar pircējiem, mācītāju manipulācijas ar ticīgajiem un neticīgajiem, kā arī šeit neminētās – bija, ir un būs. Tās var novērst, tikai mainot

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.