Konstitucionālo tiesību komisijā piedalījās – Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits un Daiga Rezevska. Taču profesore Ineta Ziemele, tikšanās nepiedalījās, jo pilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša pienākumus Strasbūrā,-ziņo spektrs.com
Komisija nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu
Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits paredz, ka atzinumu izvērtēs arī politiķi. Egils Levits preses konferencē teica: „Šis ir zinātnisks viedoklis, un politikai ir jāizvērtē, vai to ņemt vērā, neņemt vērā. Es domāju, ka tas prasīs zināmu laiku, jo tas tiešām ir samērā detalizēts viedoklis un, lai izdarītu zināmus secinājumus, ir nepieciešams zināms laiks,” Viņš arī uzsvēra, ka par šo viedokli sabiedrībā ir nepieciešama arī diskusija ar pretargumentiem komisijas izteiktajam viedoklim.
Atzinums ir ļoti apjomīgs un tas būs ļoti nopietni jāizvērtē. Viņš arī prognozēja, ka saistībā ar šo atzinumu būs nepieciešams veikt grozījumus vairākos likumos un arī pašā Satversmē.
Kā zināms, Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) 2011.gada rudenī koalīcijā aizsāka diskusiju, lai noteiktu Satversmes „kodolu”, kas garantētu Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Tāda uzdrīkstēšanās izsauca asas diskusijas politiķu vidū, tomēr pēc Dombrovska (V) lūguma prezidents Andris Bērziņš bija aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi.
Komisijas priekšsēdētājs Egils Levits tāpat kā iepriekš politiķi pirms referenduma teica sabiedrībai, ka Latvijas Republikas Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams!
Taču vārds „pašsaprotams” nav bijis skaidrs un akmenī iecirsts vārds daļai Latvijas iedzīvotājiem un tādēļ tas nebija par iemeslu valodas referendumu nerīkot.
Taču vēlāk Levits iesaka izvērēt Satversmes preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu. Šādam solim vienlaikus būtu jāseko arī saturīgai diskusijai sabiedrībā, kas paplašinātu Latvijas pilsoņu izpratni par Satversmes kodolu un tās vērtībām.
Ideja par preambulas izvēršanu ir balsojama Saeimā ar divu trešdaļu balstu vairākumu, un tai nav nepieciešams jauns referendums.
Uzzinot par prieka vēsti nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) neuztver Levita piesardzīgo attieksmi vērā ņemamu, bet tūlīt pēc preses konferences mājas lapā visulatvijai.lv paziņo, ka aicina koalīcijas partnerus no Vienotības un Reformu partijas atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs.
„Pamatojoties uz Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā sniegtajiem argumentiem, aicinām bez liekas vilcināšanās rast labāko risinājumu Satversmes „kodola” juridiskai nostiprināšanai, lai novērstu jebkādus mēģinājumus apšaubīt Latvijas konstitucionālos pamatus.
Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) ir pateicīga Konstitucionālo tiesību komisijai par paveikto darbu. Atzinums norāda, ka Satversmē ir iespējams iestrādāt „kodolu”, kas nav grozāms, tāpēc NA uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata jau tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs.”-teikts mājas lapā visulatvijai.lv
Valsts prezidents A.Bērziņš pateicās par komisijas ieguldīto darbu un ierosmes nodēvēja par loģiskām un pamatotām.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā