„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

18.09.2012. Nacionālā identitāte: KTK: Atsevišķus Satversmes pantus var noteikt par negrozāmiem

Vakar, 17.septembrī, prezidenta Konstitucionālo Tiesību Komisija atzinusi, ka konstitucionālo pamatu stiprināšanai atsevišķus Satversmes pantus var noteikt par negrozāmiem.
Konstitucionālo tiesību komisijā piedalījās – Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits un Daiga Rezevska. Taču profesore Ineta Ziemele, tikšanās nepiedalījās, jo pilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša pienākumus Strasbūrā,-ziņo spektrs.com 

Komisija nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu

Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits paredz, ka atzinumu izvērtēs arī politiķi. Egils Levits preses konferencē teica: „Šis ir zinātnisks viedoklis, un politikai ir jāizvērtē, vai to ņemt vērā, neņemt vērā. Es domāju, ka tas prasīs zināmu laiku, jo tas tiešām ir samērā detalizēts viedoklis un, lai izdarītu zināmus secinājumus, ir nepieciešams zināms laiks,” Viņš arī uzsvēra, ka par šo viedokli sabiedrībā ir nepieciešama arī diskusija ar pretargumentiem komisijas izteiktajam viedoklim.

Atzinums ir ļoti apjomīgs un tas būs ļoti nopietni jāizvērtē. Viņš arī prognozēja, ka saistībā ar šo atzinumu būs nepieciešams veikt grozījumus vairākos likumos un arī pašā Satversmē.

Kā zināms, Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) 2011.gada rudenī koalīcijā aizsāka diskusiju, lai noteiktu Satversmes „kodolu”, kas garantētu Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Tāda uzdrīkstēšanās izsauca asas diskusijas politiķu vidū, tomēr pēc Dombrovska (V) lūguma prezidents Andris Bērziņš bija aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi.

Komisijas priekšsēdētājs Egils Levits tāpat kā iepriekš politiķi pirms referenduma teica sabiedrībai, ka Latvijas Republikas Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams!

Taču vārds „pašsaprotams” nav bijis skaidrs un akmenī iecirsts vārds daļai Latvijas iedzīvotājiem un tādēļ tas nebija par iemeslu valodas referendumu nerīkot.

Taču vēlāk Levits iesaka izvērēt Satversmes preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu. Šādam solim vienlaikus būtu jāseko arī saturīgai diskusijai sabiedrībā, kas paplašinātu Latvijas pilsoņu izpratni par Satversmes kodolu un tās vērtībām.

Ideja par preambulas izvēršanu ir balsojama Saeimā ar divu trešdaļu balstu vairākumu, un tai nav nepieciešams jauns referendums.

Uzzinot par prieka vēsti nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) neuztver Levita piesardzīgo attieksmi vērā ņemamu, bet tūlīt pēc preses konferences mājas lapā visulatvijai.lv paziņo, ka aicina koalīcijas partnerus no Vienotības un Reformu partijas atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs.

„Pamatojoties uz Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā sniegtajiem argumentiem, aicinām bez liekas vilcināšanās rast labāko risinājumu Satversmes „kodola” juridiskai nostiprināšanai, lai novērstu jebkādus mēģinājumus apšaubīt Latvijas konstitucionālos pamatus.

Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) ir pateicīga Konstitucionālo tiesību komisijai par paveikto darbu. Atzinums norāda, ka Satversmē ir iespējams iestrādāt „kodolu”, kas nav grozāms, tāpēc NA uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata jau tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs.”-teikts mājas lapā visulatvijai.lv

Valsts prezidents A.Bērziņš pateicās par komisijas ieguldīto darbu un ierosmes nodēvēja par loģiskām un pamatotām.

Papildus VIDEO „Dienas Rīts” ar Egilu Levitsu

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.