„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

18.03.2014. „Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70”: Ideālisma paraugstunda visai nācijai

Pirmdien, 17. martā, plkst. 18:00 pie Brīvības pieminekļa notika piemiņas pasākums, kura laikā aizdega 189 sveces, pieminot tos Latvijas patriotus, kuri pirms 70 gadiem – 1944. gada 17. martā – parakstīja Konstantīna Čakstes vadītās nacionālās pretošanās organizācijas “Latvijas Centrālā Padome” (LCP) Memorandu. Memoranda parakstītāji izteica prasību atjaunot Latvijas Republikas neatkarību.

Katoļu Baznīcai šis notikums ir svarīgs arī tāpēc, ka viens no Memoranda parakstītājiem bija bīskaps Jāzeps Rancāns. Viņš bija arī 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Latgales Kristīgo zemnieku partijas,-ziņo spektrs.com/katolis.lv

Bīskaps šajā situācijā bija īpaši svarīga figūra, jo 1934. gadā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma bija Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs, līdz ar to brīvās, demokrātiskās, parlamentārās Latvijas Republikas viena no visaugstākajām leģitīmi ievēlētajām amatpersonām – skaidro vēstures doktore, Bīskapa Jāzepa Rancāna stipendiju fonda valdes priekšsēdētāja Inese Runce. „Katoļu Baznīcai būtu jālepojas, ka tai bija bīskaps, kurš ne tikai ieņēma augstu amatu, bet arī parakstījās zem Memoranda, kas aicināja tautu šajā sajukuma brīdī būt uzticīgai demokrātijas vērtībām: brīvībai, neatkarībai,” teica I. Runce.

Konstantīna Čakstes vadītā LCP nesadarbojās ne ar vienu no Latvijas ienaidniekiem – Nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Konstantīns Čakste mēģināja pulcināt tautu, uzsverot, ka ir jāpretojas visiem okupantiem. Viņš uzrunāja bijušos politiķus, intelektuāļus, kuri vēl tobrīd bija dzīvi un nebija izsūtīti.

LCP mērķis bija informēt Rietumu sabiedrotos par Latvijas tautas traģisko situāciju un sekmēt Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Rietumvalstu palīdzību. LCP izveidotais Memorands bija ideālisma paraugstunda visai nācijai, Latvijas demokrātijas ideāliem, atzīst I. Runce. Memorandu parakstīja dažādu nozaru pārstāvji – augstskolu profesori, juristi, ārsti, lauksaimnieki, bijušie Saeimas deputāti, kultūras darbinieki, kristīgo konfesiju vadītāji, neatkarīgās Latvijas armijas virsnieki un citu nozaru darbinieki. Viņu vidū bija tādas personības kā komponists Jāzeps Vītols, valodnieks Jānis Endzelīns, arhitekts Eižens Laube un daudzi citi.

Memorands tika adresēts Latvijas leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim. Kā pastāstīja pasākuma idejas autors Jurģis Klotiņš (foto), R. Bangerskis bija tolaik vācu okupācijas pārvaldei vistuvāk stāvoša latviešu amatpersona. LCP vēlējās Memorandu iesniegt vācu varas iestādēm ar Bangerska starpniecību. Ģenerālis Bangerskis sākotnēji bija apsolījis oficiāli pieņemt šo dokumentu, taču vēlāk savas domas mainīja un to nepieņēma.

LCP Memorandu sarakstīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja, un mēģināja iesniegt arī sabiedrotajiem, izmantojot Latvijas brīvvalsts sūtņus Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV. Taču arī ārvalstīs jūtamas sekas LCP deklarācija neizraisīja, jo sabiedrotie jau bija pieņēmuši domu par Baltijas iekļaušanu PSRS sastāvā.

Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Taču tagad Latvijas Kara muzeja īpašumā ir Memoranda oriģināls. Tas bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19 – 15 zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās kustības dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons bija Memoranda parakstītāju vidū.

Jurģis Klotiņš 17. marta pasākuma idejas rašanos pamato, sakot, ka tautai ir svarīgi atcerēties savus varoņus: „Informācijas telpa ir ļoti aizņemta ar 16. martu. LCP darbība līdz šim ir parādījusies epizodiski. Ļoti daudzi latvieši un vēl jo vairāk mazākumtautības par šo vēsturisko notikumu nezina. Svarīgi arī kristiešiem zināt, ka Memorandu tolaik parakstīja visu lielāko konfesiju vadītāji. No otras puses Memoranda parakstīšanas piemiņa var kalpot par pamudinājumu mums šodien ieņemt pilsoniski aktīvāku stāju un vairāk iemīlēt ne tikai Latviju kā zemi, bet arī kā valsti. Vecākus mīlēt ir vieglāk, ja pārdomājam, cik daudz viņi mūsu labā darījuši. Līdzīgi ar valsti. Ja zinām, ko mūsu priekšgājēji ir darījuši, tad jādomā, ka cieņa un mīlestība pret savu valsti mūsos pieaugs.”

2009. gada 30. novembrī LCP Memorands tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Vairāk par parakstītājiem uzzināt un Memoranda pilnu tekstu izlasīt var UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa(1)

“Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo diena (27. jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984. gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmām,”- spektrs. com stāsta  Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle Baiba Bicāna. Pakāpeniski šo dienu un nedēļu sāka atzīmēt

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.