„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

18.03.2014. „Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70”: Ideālisma paraugstunda visai nācijai

Pirmdien, 17. martā, plkst. 18:00 pie Brīvības pieminekļa notika piemiņas pasākums, kura laikā aizdega 189 sveces, pieminot tos Latvijas patriotus, kuri pirms 70 gadiem – 1944. gada 17. martā – parakstīja Konstantīna Čakstes vadītās nacionālās pretošanās organizācijas “Latvijas Centrālā Padome” (LCP) Memorandu. Memoranda parakstītāji izteica prasību atjaunot Latvijas Republikas neatkarību.

Katoļu Baznīcai šis notikums ir svarīgs arī tāpēc, ka viens no Memoranda parakstītājiem bija bīskaps Jāzeps Rancāns. Viņš bija arī 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Latgales Kristīgo zemnieku partijas,-ziņo spektrs.com/katolis.lv

Bīskaps šajā situācijā bija īpaši svarīga figūra, jo 1934. gadā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma bija Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs, līdz ar to brīvās, demokrātiskās, parlamentārās Latvijas Republikas viena no visaugstākajām leģitīmi ievēlētajām amatpersonām – skaidro vēstures doktore, Bīskapa Jāzepa Rancāna stipendiju fonda valdes priekšsēdētāja Inese Runce. „Katoļu Baznīcai būtu jālepojas, ka tai bija bīskaps, kurš ne tikai ieņēma augstu amatu, bet arī parakstījās zem Memoranda, kas aicināja tautu šajā sajukuma brīdī būt uzticīgai demokrātijas vērtībām: brīvībai, neatkarībai,” teica I. Runce.

Konstantīna Čakstes vadītā LCP nesadarbojās ne ar vienu no Latvijas ienaidniekiem – Nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Konstantīns Čakste mēģināja pulcināt tautu, uzsverot, ka ir jāpretojas visiem okupantiem. Viņš uzrunāja bijušos politiķus, intelektuāļus, kuri vēl tobrīd bija dzīvi un nebija izsūtīti.

LCP mērķis bija informēt Rietumu sabiedrotos par Latvijas tautas traģisko situāciju un sekmēt Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Rietumvalstu palīdzību. LCP izveidotais Memorands bija ideālisma paraugstunda visai nācijai, Latvijas demokrātijas ideāliem, atzīst I. Runce. Memorandu parakstīja dažādu nozaru pārstāvji – augstskolu profesori, juristi, ārsti, lauksaimnieki, bijušie Saeimas deputāti, kultūras darbinieki, kristīgo konfesiju vadītāji, neatkarīgās Latvijas armijas virsnieki un citu nozaru darbinieki. Viņu vidū bija tādas personības kā komponists Jāzeps Vītols, valodnieks Jānis Endzelīns, arhitekts Eižens Laube un daudzi citi.

Memorands tika adresēts Latvijas leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim. Kā pastāstīja pasākuma idejas autors Jurģis Klotiņš (foto), R. Bangerskis bija tolaik vācu okupācijas pārvaldei vistuvāk stāvoša latviešu amatpersona. LCP vēlējās Memorandu iesniegt vācu varas iestādēm ar Bangerska starpniecību. Ģenerālis Bangerskis sākotnēji bija apsolījis oficiāli pieņemt šo dokumentu, taču vēlāk savas domas mainīja un to nepieņēma.

LCP Memorandu sarakstīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja, un mēģināja iesniegt arī sabiedrotajiem, izmantojot Latvijas brīvvalsts sūtņus Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV. Taču arī ārvalstīs jūtamas sekas LCP deklarācija neizraisīja, jo sabiedrotie jau bija pieņēmuši domu par Baltijas iekļaušanu PSRS sastāvā.

Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Taču tagad Latvijas Kara muzeja īpašumā ir Memoranda oriģināls. Tas bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19 – 15 zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās kustības dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons bija Memoranda parakstītāju vidū.

Jurģis Klotiņš 17. marta pasākuma idejas rašanos pamato, sakot, ka tautai ir svarīgi atcerēties savus varoņus: „Informācijas telpa ir ļoti aizņemta ar 16. martu. LCP darbība līdz šim ir parādījusies epizodiski. Ļoti daudzi latvieši un vēl jo vairāk mazākumtautības par šo vēsturisko notikumu nezina. Svarīgi arī kristiešiem zināt, ka Memorandu tolaik parakstīja visu lielāko konfesiju vadītāji. No otras puses Memoranda parakstīšanas piemiņa var kalpot par pamudinājumu mums šodien ieņemt pilsoniski aktīvāku stāju un vairāk iemīlēt ne tikai Latviju kā zemi, bet arī kā valsti. Vecākus mīlēt ir vieglāk, ja pārdomājam, cik daudz viņi mūsu labā darījuši. Līdzīgi ar valsti. Ja zinām, ko mūsu priekšgājēji ir darījuši, tad jādomā, ka cieņa un mīlestība pret savu valsti mūsos pieaugs.”

2009. gada 30. novembrī LCP Memorands tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Vairāk par parakstītājiem uzzināt un Memoranda pilnu tekstu izlasīt var UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.